Sestdiena, 20. aprīlis

Vārda dienas: Mirta, Ziedīte

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā 0 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba

Laima Slava

Latvijas Radio "Kultūras rondo" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Rīgas festivālā skanēs Skandināvijas iedvesmota programma ar Edgara Mākena jaundarbu «Poētika»
Rīgas festivālā skanēs Skandināvijas iedvesmota programma ar Edgara Mākena jaundarbu «Poētika»
Skandināvijas iedvesmota programma – to par 19. jūnijā gaidāmo Rīgas festivāla koncertu atklāj kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē. Līdzās skandināvu komponistiem – klasiķim Žanam Sibēliusam un mūslaiku skaņradim Magnusam Lindbergam – skanēs arī Edgara Mākena jaundarbs "Poētika”. Koncertā, kas notiks Lielajā Ģildē, tostarp muzicēs Rīgas Saksofonu kvartets. Kā mūziķi, tā klausītāji piedzīvos kādu ilgi gaidīt pārmaiņu – koncerts notiks klātienē.
Iekšējās pasaules redzējumi – mākslinieces Aijas Zariņas glezniecība
Iekšējās pasaules redzējumi – mākslinieces Aijas Zariņas glezniecība
Māksliniece Aija Zariņa Purvīša balvai nominēta par personālizstādi „Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, kas 2019.gada nogalē bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Apmeklētājus uzrunāja gan lielformāta darbi, kas īpaši labi izskatījās gaismas pilnajā telpā, gan vēstījums par cilvēka gara pilnveidošanos. 
Kā ekoloģisks pētījums pārtop mākslas darbā – mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti
Kā ekoloģisks pētījums pārtop mākslas darbā – mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti
Pavisam drīz, 11.jūnijā, tiešraidē no Latvijas Mākslas akadēmijas uzzināsim, kam tiks piešķirta “Purvīša balva 2021”.  Par darbu „Atmosfēriskais mežs”, ko eksperti nodēvējuši par māksliniecisku pētījumu, balvai nominēti jauno mediju kultūras centra RIXC mākslinieki Rasa un Raitis Šmiti. Viņu darba objekts ir Šveices Alpu skujkoku meži, kas cieš no sausuma. Abi mākslinieki tiecas izzināt dažādu ekosistēmu mijattiecības un to, kā sabiedrība mūslaikos lūkojas uz dabu. 
Tie ir darbi bez mājām. «Boļševičkā» atklāts «Mobilais muzejs. Nākamā sezona»
Tie ir darbi bez mājām. «Boļševičkā» atklāts «Mobilais muzejs. Nākamā sezona»
Mākslas darbi bez mājām – ar tādu vēstījumu 3. jūnijā darbību uzsāk „Mobilais muzejs. Nākamā sezona”. Tā atrašanās vieta – bijušās tekstilfabrikas „Boļševička” teritorijā. Ekspozīcijā skatāmi Latvijā labi pazīstamu mākslinieku darbi, kas tapuši dažādos mākslas projektos pēdējo 30 gadu laikā. Ar mākslas ekspozīciju muzejā bez sienām tiek aktualizēta Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamība. 
Mākslas muzejā atklāta Ievas Epneres izstāde – veltījums Rīgas cirkam
Mākslas muzejā atklāta Ievas Epneres izstāde – veltījums Rīgas cirkam
Rūpīgi iekārtota apmeklētājus gaida Ievas Epneres jaunākā izstāde „Cirks zem kupola”. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zāle ir īsti piemērota mākslinieces darbos atklātajai cirka tēmai – to māksliniece atklāj gan dokumentējot Rīgas cirka neseno darbību, gan iedziļinoties cirka vēsturē un sakarībās, kas dokumentalitātei piešķir metaforisku starojumu. Vēl svarīga piebilde, Epnere ir iepriekšējās Purvīša balvas laureāte un tieši pēc balvas saņemšanas tika aicināta rīkot izstādi LNMM.
Mākslinieka Valda Celma esības līmeņi kinētiskajās skulptūrās
Mākslinieka Valda Celma esības līmeņi kinētiskajās skulptūrās
Šogad Purvīša balva tiks pasniegta jau septīto reizi. Mākslinieks Valdis Celms balvai nominēts par kinētiskajām skulptūrām „Dzīvības ritmi” un „Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) izstādē „Viss reizē zied” 2020. gada augustā – septembrī. Abiem darbiem ir interesanta priekšvēsture – no mākslinieka sākotnējās ieceres līdz pavisam pilnīgai kinētisko skulptūru realizācijai nācies gaidīt gadiem ilgi. Mākslinieks uzsver, ka savos darbos atstāj plašu lauku skatītāja uztverei, netiecoties pēc kādas viennozīmīgas sapratnes. 
Rītdienas mantojums: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piecgade kopš atjaunotnes
Rītdienas mantojums: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piecgade kopš atjaunotnes
2016. gada 4. maijā pēc vērienīgas rekonstrukcijas un restaurācijas durvis vēra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka. “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība” bija pirmā izstāde pazemes līmenī izvietotajā Lielajā izstāžu zālē. Daudz brīnišķīgu izstāžu piedzīvots arī jaunajā Kupola zālē – tā arī viena no apmeklētāju iemīļotākajām telpām muzejā. Pagājušajā piecgadē kopumā aizvadītas vairāk kā 50 izstādēs, aptverta kā klasika, tā laikmetīgie procesi. Nerimstas darbs pie starptautiskiem projektiem ar Eiropu ziemeļos, rietumos un pat vēl tālāk. Darbam galu nesaskatīt arī LNMM restaurācijas darbnīcās – tur desmit restauratoriem jātur rūpe par patiesi ievērojamo muzeja kolekciju. LNMM speciālisti un mākslinieki ilgojas sagatavotās izstādes parādīt ikvienam interesentam. 
Pasaule cita acīm – top Valmieras vasaras teātra festivāla programma
Pasaule cita acīm – top Valmieras vasaras teātra festivāla programma
Pasaule cita acīm – tāda ir gaidāmā Valmieras vasaras teātra festivāla tēma, un ierobežot to var tikai fantāzija – uzsver festivāla rīkotāji. Ik pa diviem gadiem Valmieras vasaras teātra festivāla programma īpaši tiek veltīta bērniem un jauniešiem, tā tas būs arī šovasar. Pašlaik iestudējumi top, drīz tiks izvēlētas izrāžu vietas pilsētvidē. Festivāla norises laiks paredzēts no 6. līdz 8. augustam, taču dažas izrādes varēs piedzīvot jau jūlijā.
Pilnveidoties mūža garumā. Saruna ar literatūras mūža balvas saņēmēju Gunāru Bīberu un viņa ģimeni
Pilnveidoties mūža garumā. Saruna ar literatūras mūža balvas saņēmēju Gunāru Bīberu un viņa ģimeni
Šajā pavasarī literatūrzinātnieka, kritiķa, profesora Gunāra Bībera profesionālais veikums drāmas teorijas, dramaturģijas pētniecībā, kritikā un pedagoģijā atzīmēts ar vairākiem apbalvojumiem – Jēkaba Dubura balvu un mūža balvu Latvijas literatūrā. Interese par literatūru Bīberam parādījusies jau zēna gados. Reiz iemēģinājis roku rakstīšanā un dzejošanā, tomēr lēmis pievērsties akadēmiskajam darbam. Pat pēdējos darba gados profesors turpinājis cītīgi gatavoties pilnīgi katrai lekcijai, un viņa pedagoģiskais talants studentu vidū vienmēr augstu vērtēts.  
Noteicošā ir sajūta, ne žanrs. Dejas balvu gaidot, atskats uz divos gados nodejoto
Noteicošā ir sajūta, ne žanrs. Dejas balvu gaidot, atskats uz divos gados nodejoto
Dejas balva 29. aprīlī tiks pasniegta otro reizi, un tai par sasniegumiem dejas mākslā izvirzīti nominanti 12 kategorijās. 2019. un 2020. gadā salīdzinoši raženi izpaudušies laikmetīgās dejas mākslinieki – meklēta jauna izpratne par iestudējuma robežām, kā arī īstenoti dejas attīstībai būtiski pasākumi. Divu gadu posmā kārtējo reizi aktualizējies jautājums par telpu dejai. Alternatīva telpa radošiem meklējumiem varētu noderēt arī jaunajiem baleta horeogrāfiem. Ja par pandēmijas laiku – tas, protams, radīja būtiskas izmaiņas ikviena dejas žanra pārstāvja radošajos plānos, bet, kā rāda nominācijas, mākslinieki meklējuši un atraduši veidus, kā saskari ar deju skatītājiem nodot arī attālinātā, distancētā formātā. 
«Konstrukcija» – Kriša Salmaņa personālizstāde galerijā «Alma»
«Konstrukcija» – Kriša Salmaņa personālizstāde galerijā «Alma»
Animācijas deja, fotogrāfijas un objekts veido mākslinieka Kriša Salmaņa jaunāko personālizstādi "Konstrukcija”. Izstāde jau kādu laiku skatāma galerijā "Alma”, un ir vēl viens Ķīnas rezidences laikā tapis mākslas stāsts. Daudzi tajās saskatīs konstruktīvismam vai supremātismam līdzīgas formas, pats mākslinieks vairāk mīl runāt par cilvēkiem un vidi, kādu iepazinis 2019. gada augustā – oktobrī, uzturoties rezidencē Ķīnā.
Metāla dizaina mākslinieki galerijas sajūtu iznesuši dabā
Metāla dizaina mākslinieki galerijas sajūtu iznesuši dabā
Aiznest galerijas sajūtu dabā – to vēlējušies metāla dizaina mākslinieki. Dažādi objekti un rotas fiksēti fotogrāfijās un apskatāmi tiešsaistes izstādes projektā "Brīvdabas galerija”. Tajā piedalās un savus darbus rāda Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Metāla dizaina katedras pasniedzēji, absolventi un studenti.
Kabatas dzeja un grāmatas, kas «pierunā» – tendences un pārsteigumi grāmatu mākslā
Kabatas dzeja un grāmatas, kas «pierunā» – tendences un pārsteigumi grāmatu mākslā
Ārēji pārsteigumi, spilgtas dzejas grāmatas, grafisko stāstu izdevumi – to savos novērojumos izceļ grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2020” žūrijas pārstāvji. Ir zināmi konkursa nominanti septiņās kategorijās, un ir paziņota šī gada mūža balvas saņēmēja – redaktore Inta Kalniņa. Žūrija savu izvēli par balvas laureātiem jau izdarījusi, taču to vēl neizpauž. Tikmēr ikviens aicināts iesaistīties “Zelta ābeles” lasītāju balsojumā. 
Kapsula ar vēstures liecībām JRT ēkā atrasta laimīgas sakritības pēc; drīz taps arī šodienas vēstīju...
Kapsula ar vēstures liecībām JRT ēkā atrasta laimīgas sakritības pēc; drīz taps arī šodienas vēstījums
Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25 atrasta kapsula, kas satur vairākas 19./20. gadsimta mijas vēstures liecības – rakstiskus vēstījumus un laikrakstu latviešu valodā. Atrasto vēstures liecību stāvokli restauratore Dace Dubrovska vērtē kā ne pārāk labu, tomēr teksts ir salasāms. Pēc dezinfekcijas un attīrīšanas materiālus būs iespējams restaurēt. 
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Dzejnieka mīlestība Milda Grīnfelde un krājums «Debesu dāvana»
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Dzejnieka mīlestība Milda Grīnfelde un krājums «Debesu dāvana»
Aleksandrs Čaks savai pēdējai mīlestībai Mildai Grīnfeldei veltījis dzejoļu krājumu "Debesu dāvana", kas viņa paša mūža laikā tā arī netika izdots. Krājuma manuskripti atradās kur kurais. Vienu Čaks Otrā pasaules kara laikā apraka un vēlāk nevarēja atrast. Vairākus gadus pēc Čaka nāves viens no manuskriptiem neticamā kārtā atkal nokļuva Mildas rokās. 
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Saimnieciskais dzejnieks un viņa leģendārās pankūkas
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Saimnieciskais dzejnieks un viņa leģendārās pankūkas
Dzejniekam Aleksandram Čakam piemitis saimnieciskums, kārtības mīlestība un ēst gatavošanas prasme. Draugi regulāri baudījuši Čaka leģendārās pankūkas. Dažādas mājas  dzīves detaļas, tāpat arī apavi un apģērbs Čaka stāstos iezīmē ne tikai varoņu sociālo statusu, bet arī viņu dvēseles dabu. 
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Čaka sieva – dzejniece Anita Bērziņa
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Čaka sieva – dzejniece Anita Bērziņa
Vienu reizi mūžā Aleksandrs Čaks bija oficiāli precējies – par viņa sievu kļuva Anna Ērika Elizabete Bērziņa. Spējīgā sieviete bija liels balsts ne tikai Čakam, bet visai viņa ģimenei. Bērziņa un Čaks viens otru iedvesmojuši rakstīt. No Čaka daiļrades šai ziņā jāizceļ dzejoļu krājums "Iedomu spoguļi". 
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Rakstnieka proza – nepelnīti palikusi otrajā plānā
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Rakstnieka proza – nepelnīti palikusi otrajā plānā
Aleksandrs Čaks prozā parāda izcilu meistarību – par to pārliecināti literatūras pētnieki Ingus Barovskis un Raimonds Briedis. Tomēr viņa stāsti ir mazāk zināmi un retāk apspriesti nekā dzeja. Pirmo stāstu krājumu – “Eņģelis aiz letes” – Čaks publicē 1935. gadā. Savos darbos viņš piedāvā ko pilnīgi pretēju 20. gadsimta 30. gadu vadošajām tendencēm prozā.
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Sudrabkalna un Čaka draudzība
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Sudrabkalna un Čaka draudzība
Viens no Aleksandra Čaka draugiem bijis Jānis Sudrabkalns. Kopīgi uzskati un dvēseliska radniecība – tā abu dzejnieku draudzību raksturo rakstnieks un literatūrzinātnieks Valdis Rūmnieks. Čaks un Sudrabkalns, kopā būdami, nesprieda par dzeju vien. Viņi viens otram līdzējuši gan praktiskās lietās, gan pavisam komiskos brīžos.  
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Populārais dzejolis «Miglā asaro logs»
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Populārais dzejolis «Miglā asaro logs»
1930. gada jūlija izskaņā Čaks saraksta savu vispopulārāko dzejoli “Atzīšanās” jeb “Miglā asaro logs”. Čaka memoriālā dzīvokļa–muzeja direktore Antra Medne atklāj, ka versiju, kurai sievietei Aleksandrs dzejolis veltījis, esot daudz, tomēr visbiežāk par iedvesmotāju saukta tieši Angelika Blaua. 
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Dzejnieks un mīlestība
Ceļā pie Aleksandra Čaka: Dzejnieks un mīlestība
Šī gada 27. oktobrī atzīmēsim dzejnieka Aleksandra Čaka 120. dzimšanas dienu. Domājot par viņa radošā ceļa sākumu, nevar nepieminēt Leontīni Amāliju Rundeli. Mīļotā jaunajam Čakam ne tikai palīdzējusi ar eksakto mācību priekšmetu apguvi, bet arī vairojusi jaunā dzejnieka pārliecību par savām spējām un radošumu. Atšķirībā no Leontīnes, Čaka ģimene viņa izvēli par labu radošajam ceļam netiecās atbalstīt.
Režisoru-pētnieku paaudze: jaunais režijas vilnis un Vladislava Nastavševa autorteātris
Režisoru-pētnieku paaudze: jaunais režijas vilnis un Vladislava Nastavševa autorteātris
Ap 2010. gadu Latvijas teātra pasaulē parādās tie režijas profesionāļi, kurus tagad mēdz dēvēt par jaunā režijas viļņa pārstāvjiem – Elmārs Seņkovs, Valters Sīlis un citi. Tā ir paaudze, kurai raksturīgs nevis protests, bet pētniecība – pie rezultāta nokļūt caur jautājumiem. Teātra zinātniece Ieva Rodiņa no šī paaudzes atsevišķi izdala Vladislava Nastavševa autorteātri – režisora rokraksts būtiski atšķiras. Viņa Vladislavu Nastavševu raksturo kā drosmīgu režisoru, kurš teātrī kombinē psiholoģiskā un fiziskā teātra elementus. 
Rīgas Biržā skatītājus gaida starptautiska mākslas izstāde «Stikla balss. Sadarbība»
Rīgas Biržā skatītājus gaida starptautiska mākslas izstāde «Stikla balss. Sadarbība»
Aktuālas sociālas un politiskas tēmas piedāvās starptautiskā mākslas izstāde “Stikla balss. Sadarbība”. 12 stikla mākslinieki radījuši kopīgu izstādi, kurā svarīgs bijis process un sadarbība ar visdažādāko jomu pārstāvjiem. Izstāde sagatavota mākslas muzejā “Rīgas Birža” un tiks atvērta publikai, kolīdz tas būs iespējams.
Laikmetīgās dejas virzītāja Latvijā – Olga Žitluhina
Laikmetīgās dejas virzītāja Latvijā – Olga Žitluhina
Latvijā par laikmetīgās dejas virzītājspēku dēvējama horeogrāfe un pedagoģe Olga Žitluhina. Pētniece Dita Jonīte apstiprina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem tieši Žitluhina pirmā izveido savu domubiedru grupu un rada pirmo profesionālo laikmetīgās dejas izrādi. Horeogrāfe un pedagoģe ir godīga, prasīga gan pret sevi, gan pret saviem studentiem. Ar laikmetīgās dejas filozofiju un praksēm Žitluhina iepazīstinājusi arī baletdejotājus.
Andra Freiberga scenogrāfijas skola – poētisks skatījums un augsta estētiskā kvalitāte
Andra Freiberga scenogrāfijas skola – poētisks skatījums un augsta estētiskā kvalitāte
Andris Freibergs ir gan izcils mākslinieks, gan izcils pedagogs. 2015. gadā viņš saņēma Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāles jaundibināto mentora balvu. Scenogrāfa audzēkņi, katrs savā veidā, turpina īstenot poētisko skatījumu uz telpu. Tostarp Reinis Suhanovs, kuram pieder teiciens – Freibergs “laikā” ir visu laiku. Patiesi, Freiberga scenogrāfija ir laikmetīga, un darbā ar studentiem viņš sev atlaides nedod.
Ziemas skatlogi – brīvdabas ekspozīcija mākslas centrā «Zuzeum»
Ziemas skatlogi – brīvdabas ekspozīcija mākslas centrā «Zuzeum»
Jau trešo nedēļu mākslas centrā “Zuzeum” skatāma brīvdabas ekspozīcija – ziemas skatlogi ar stikla, porcelāna un tēlniecības darbiem. Svētku skatlogus iekārtojušas māksliniece Darja Meļņikova un arhitekte Evelīna Ozola, tie apskatāmi līdz 28. februārim.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti