Ielūkojoties Dailes teātra 100 gadus garajā vēsturē, atskats uz pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem, kad Pētera Pētersona un Arnolda Liniņa vadībā namā Lāčplēša ielā 25 darbojās ceturtā un piektā aktieru studija.
Autora ziņas
1959. gadā izveidotā Dailes teātra trešā aktieru studija bija pēdējā, kas veidota Eduarda Smiļģa vadībā, to beigušie aktieri arī pēc Smiļģa atbrīvošanas no amata turpināja viņa aizsāktās tradīcijas.
1920. gada 19. novembrī tika dibināts Dailes teātris. Pamatus jauna veida teātrim lika Eduards Smiļģis un Jānis Muncis, kurš pie teātra izveidoja pirmo studiju jaunu aktieru uzņemšanai.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” atklāta izstāde “Hard Drive of Lost Expressions”, kurā mijiedarbojas astoņi mākslas darbi, ko radījuši 14 studenti Londonas Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžas pasniedzēja Marka Halsona vadībā.
Māksliniece Diāna Tamane nu jau desmit gadus savos mākslas darbos apskata un iesaista savus ģimenes locekļus. Arī viņas jaunākajā izstādē “Rokas stiepiena attālumā”, kas ISSP Galerijā skatāma līdz 9. janvārim, redzami viņas mammas Tatjanas – kravas automašīnas vadītājas – zīmējumi.
Pēc ražīgas vasaras “Willa teātris” vīrusa izplatības dēļ uz mēnesi pārtrauc izrāžu programmu, arī jauniestudējumu veidošana ir apgrūtināta, taču izveidots jauns izglītības projekts.
Ciklā “Āzijas mākslas stāsti”, kas skatāms mākslas muzejā “Rīgas Birža”, šoreiz eksponēts un pētīts Ķīnas tējas trauku komplekts, kas 1935. gadā atsūtīts no Šanhajas. Āzijas mākslas stāsts saskaņots ar lielo izstādi “Mūsu muzejs”, kas skatāma Rīgas Biržā un veltīta Valsts mākslas muzeja simtgadei.
15.oktobrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā notiks zinātniskie lasījumi “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”. Lasījumi veltīti kultūrpolitikas notikumiem, kas risinājās pirms simt gadiem. Referāti iepazīstinās ar trīs rakstnieku – Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa – devumu kultūrpolitikas izveidē. Vienu no referātiem sagatavojis literatūrzinātnieks un muzeja speciālists Arnis Koroševskis, kurš sniegs ieskatu Raiņa un Andreja Upīša attiecībās.
7. oktobrī, mākslinieka Borisa Bērziņa 90. dzimšanas dienā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva galerijā tika atklāta neliela, taču īpaša izstāde – “Boriss Bērziņš. Lapaspuses”. Tajā galvenokārt eksponēti mākslinieka zīmējumi un skices uz grāmatu un žurnālu lappusēm, uz piezīmju lapiņām, uz aploksnēm un atklātnēm.
Liepājas teātrī tapis laikmetīgā teātra darbs – iestudējums "Dēmōns". Režisors Viesturs Meikšāns radis mūsdienīgu skatuves versiju Mihaila Ļermontova poēmai “Dēmons”. Iestudējumam ir divi lieli stūrakmeņi – mūzika, ko komponējis Matīss Čudars, un vizualitāte, par kuru atbildīga māksliniece Monika Pormale.
Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvojis iestudējums “Nāve ēnā”. Izrāde pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” motīviem režisors Rūdolfs Apse veidojis kopā ar saviem kursabiedriem Elīnu Bojarkinu, Rihardu Zelezņevu un Matīsu Milleru. Kas tieši tas par radījumu, kas tapis uz skatuves? Režisors atzīst – to pašam vēl grūti līdz galam apjaust, taču izrāde nu sākusi dzīvot savu dzīvi, ko viņš vairs ietekmēt nevar.
Mākslas telpā “Pilot” atklāta grupas izstāde “Vai mēs jau esam tur?”. Šī ir otrā izstāde šajā Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā, kas darbojas kopš augusta. Jaunākajā izstādē piedalās studenti, absolventi un pedagogi, kuru darbi atzīti gan Latvijā, gan starptautiski, tā nojaucot hierarhiskās lomas. Turklāt izstādes mākslinieki oktobra sākumā piedalīsies arī starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē Viļņā "ArtVilnus”.
7. septembrī Raiņa un Aspazijas mājā notikušajā "Raiņa cepiena" brīvajā mikrofonā varēja jokot par visu, kas patīk vai nepatīk Rainī. Brīvajam mikrofonam bija pieteikušās četras dalībnieces. Gandrīz visām dziļa un pamatīga interese par mūsu dzejas dižgaru, tomēr, kā secina brīvā mikrofona rīkotāji – lai jokotu par Raini, vajag lielu uzdrošināšanos, tāpēc dalībnieku nebija pārāk daudz.
Viens no Dzejas dienu notikumiem ar nosaukumu “Ūdensdzeja” risinās jau trešo gadu. Norises vieta – mākslas centrs “Noass”, kam visapkārt ūdens. Un šogad ''ūdensdzejai'' talkā nāca arī laika apstākļi, jo uzlija lietus. 6. septembra sarīkojuma pirmajā daļā tika atvērtas divas bērnu dzejas grāmatas, bet pēc tam ar dzejas lasījumiem uzstājās trīs dzejnieku tandēmi.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 10. septembrī tiks atklāta Ziemeļvalstu literatūrai veltīta bērnu grāmatu izstāde „Grāmatu plūdi”. Izstādē būs apskatāmas Ziemeļvalstu grāmatas – gan tulkotās, gan oriģinālvalodās, tai skaitā Ziemeļvalstu literatūras balvas iepriekšējo gadu nominanti. Ejot cauri izstādei, ir iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs.
Latvijas Nacionālā opera un balets jauno sezonu sāk ar Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” pirmizrādi. 2. un 4. septembrī prinča Zigfrīda lomā pirmo reizi Latvijā viesosies viens no pašlaik labākajiem baletdejotājiem pasaulē, Londonas Karaliskā baleta premjers Vadims Muntagirovs, kurš Zigfrīda lomu iepriekš dejojis jau 13 citos iestudējumos.
Sajusties daļai no vienkāršā cilvēka dzīves, ieraudzīt īpašo vienkāršajā un ikdienišķajā – to rosina Aļņa Stakles jaunākā personālizstāde “Ne zirgs, ne tīģeris”, kas skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Fotomākslinieka darbi ir par Ķīnu un nejaušībām, kas iezīmē ikviena cilvēka ceļu.
Cēsu Izstāžu namā kopš jūlija beigām skatāmas divas personālizstādes – gleznotāja Arta Butes un tēlnieka Ivara Miķelsona darbi. Arta Butes gleznās dominē divas tēmas – daba un klusā daba, savukārt Ivars Miķelsons rāda dažādu tēmu un periodu tēlniecības darbus.
1. augustā galerijā "Mazā Venēcija" atklās mākslinieku Ievas Putniņas un Ivara Grāvleja izstādi "Latvijai 102". Tā būs vienas dienas izstāde ar performances elementiem, tomēr kā sola mākslinieki - izstāde pārtaps video formātā, un ikviens to varēs aplūkot.
"Gribas cilvēkiem kaut ko iedot” – tā fotomāksliniece Linda Klētniece par saviem darbiem, ko ikviens var apskatīt Tērbatas ielas kāda nama logos. Mākslas izstādes logos, skatlogos un ielās – tā noteikti nav jauna parādība Latvijas mākslas vidē, taču ik pa laikam sastopama biežāk. Pašizolācija mākslas parādīšanos brīvi pieejamā vidē gan noteikti veicinājusi.
Pedvāles mākslas parkā top tēlnieka Ojāra Feldberga vides mākslas objekts "Sapulce”. Tas ir veltījums Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas simtajai gadadienai. Pašlaik objekta "Sapulce” kompozīciju veidojošie 150 laukakmeņi ir savesti, atliek darbs pie kompozīcijas veidošanas – akmeņi tiks izvietoti pusloka formā, katrs akmens simbolizē vienu deputātu.
Putekļveidīgo smalko filcējumu savaldītāja – tā var raksturot tekstilmāklsinieci Līvu Kaprāli. Jaunā māksliniece visvairāk iemīļojusi filcēšanu, taču labprāt eksperimentē arī ar klasiskām un netradicionālām tehnikām.
Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes "Putnu opera” sestdien, 29. februārī, tiks rādīta jau 150. reizi. Bērnu operas ir rets žanrs ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, tāpēc jo lielāks prieks par "Putnu operas" garo skatuves mūžu. Tās pirmizrāde notika 2000. gada 22. decembrī. Pa šiem 20 gadiem opera piedzīvojusi vairākus atjauninājumus, pēdējo – 2015. gadā. Kur slēpjas operas panākumu atslēga? Radošās komandas dalībnieki katrs min savu versiju iestudējuma ilglaicīgumam – Zālītes librets, Lūsēna mūzika, Jurjānes tērpi, dziedātāju azarts.
Lielā mūzikas balva ir veids, kā popularizēt klasisko, akadēmisko un mūsdienu akadēmisko mūziku Latvijā, atzīst aptaujātie eksperti. Izskan dažādi ierosinājumi, arī viedoklis, ka nominācijas šogad nabadzīgas. Lielajai mūzikas balvai nominētos notikumus analizē pensionēta pedagoģe Ilze Trautmane, komunikācijas eksperte Līga Līce un komponists Rolands Kronlaks.
Vairāk paraudzīties uz mūsdienu komponistu daiļradi, rīkot ne tikai Rīgā mūzikas notikums ar lielo burtu, bet domāt arī par reģionālajām koncertzālēm, kā arī izcelt nelielus festivālus iesaka klausītāji. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" vērtējumu par Lielās mūzikas balvas nominantiem un mūzikas dzīves notikumiem aizvadītajā gadā izsaka Rīgas Doma kora skolas vokālā pedagoģe Kristīne Circene, jurists Lauris Liepa un komponists Oskars Herliņš.
Tuvojas Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. Tā notiks 25. februārī svinīgā gaisotnē mūsu opernamā. Augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā arī Latvijas Radio raidījumu "Kultūras Rondo” rosinājis dot vārdu tiem, kas apmeklē muzikālos notikumus un ir dzirdējuši balvai izvirzītos koncertus un uzvedumus, – ekspertiem, kas ir dažādu profesiju pārstāvji, bet kuri visi ļoti mīl mūziku.
Leģendārā rokopera "Kaupēn, mans mīļais” atdzimusi jauniestudējumā, šoreiz koncertuzveduma versijā. Ir pagājuši 20 gadi kopš Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna rokoperas pirmā iestudējuma Liepājas teātrī, taču vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto noziedznieku savu aktualitāti nav zaudējis arī šodien. Pirmizrāde notiks 15. februārī Vidzemes koncertzālē "Cēsis".
Rīgas cirka Ziloņu zāle jau kādu laiku ir nodota laikmetīgās mākslas rīcībā. Pašlaik tur aplūkojama jaunās sezonas trešā izstāde, kurā skatāmi Annas Ceipes un mākslinieku apvienības "Klīga” darbi. Izstādes nosaukums "Anna Ceipe (Klīga) - Sērijveida risinājumi (banalīkas)”.
Janvāra pirmajā pusē apritēja gads, kopš darbu sākusi e-grāmatu bibliotēka. Lasītāji kā galveno priekšrocību min to, ka grāmata vienmēr ir līdzi. Pašlaik e-grāmatu bibliotēkā ir 309 grāmatas un reģistrējušies 5400 lasītāji. Kultūras informācijas sistēmu centra speciālisti, kas koordinē šo pakalpojumu, cer uz lasītāju skaita pieaugumu nākotnē. Saistībā ar gada jubileju notika arī diskusija "Iemesli lasīt vairāk: ieskats 3td e-grāmatu bibliotēkas pirmajā darbības gadā”.
Noķert svētku sajūtu – tā savu klātbūtni raksturo sastaptie apmeklētāji mākslas darbu Ziemassvētku tirdziņos, kuros iepirkšanās drudzim un dāvanu izvēlei ir pievienotā vērtība – mākslas vērtība.
Mākslinieces Ieva Balode, Ilva Vesterlunda un Anna Līslegārda ved cauri savām radošajām pasaulēm, ģeogrāfiskajām vietām, utopijām un ekoloģiskajām katastrofām. Viņu darbus vieno feminisma virziens mākslā. Latvijas Radio raidījums "Kultūras Rondo" iepazīstina ar māksliniekiem, kuru darbi skatāmi izstādē "Nenorunātās tikšanās” Latvijas Nacionālās mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls”. Šī starptautiskā izstāde veltīta zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā.
Oskars Timinieks un Tomass Šatilovs ir 3. un 4.klases skolēni no Rīgas 5.pamatskolas attīstības centra. Abiem patīk dziedāt un puišu talantu palīdz izkopt mūzikas skolotājs Andris Norde. Viņi svētdien vakarā jau otro reizi uzstāsies labdarības akcijas "Nāc līdzās Ziemassvētkos!" svētku koncertā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
