"Man šķiet, ka vide, kurā mēs šobrīd uzturamies un dzīvojam, ir pilnīga atšķirīga gan sajūtu līmenī, gan tajā, ko mākslinieki rada. Īpaši pēdējie pieci seši gadi ir izteikti individuālistiski, savukārt 80. gadu beigas liekas vairāk par kopības sajūtu, par to, ko mēs kopīgi varam darīt un kā mēs varam ietekmēt kultūras nozari. Vajag par to runāt, vajag to pētīt un noteikti taisīt izstādes arī tā iemesla dēļ, ka daudzi no šiem darbi nav bijuši apskatāmi jau ilgi," tā, vērojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ekspozīciju "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", teic kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Auguste Petre. Caur atmiņām un mūsdienīgu skatu uz Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā lūkojas Petre un gleznotāja Helēna Heinrihsone.
Autora ziņas
Ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, fotogrāfija ir līdzvērtīgs medijs glezniecībai, grafikai un instalācijām. Par Atmodas laika tvērumu attēlos un to, kādos veidos fotogrāfija parādās izstādē, stāsta divu dažādu paaudžu fotogrāfi – Aivars Liepiņš un Arnis Balčus.
"Mākslas darbs vienmēr ir projekcija. Tu projicē savas iekšējās sajūtas un dažreiz pat to nepazinies. Man patīk ideja, ka mākslinieks uztver apkārtni, sajūtas pat pirms valodas, pirms kaut kas tiek nosaukts vārdos. Tā ir taisnība," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta māksliniece Ieva Iltnere. Nacionālā mākslas muzeja ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" rosināti, Iltnere un gleznotājs Jānis Mitrēvics pārspriež savu darbus "Snieg!" un "Nāk", kā arī atminas leģendāro 80. gadu pirmās puses izstādi "Daba. Vide. Cilvēks".
Laikmetīgās dejas apvienība "SIXTH" jaunākajā kustību izrādē "Atceries mani" runā par sevi: par situāciju, kad no studenta kļūsti par mākslinieku, par bailēm, arī šaubām, vai izvēlēts īstais ceļš, jo gaidītā sajūta krietni atšķiras no iedomātā. Izrādi 10 dejotājiem veidojusi kustību režisore Elīna Gediņa.
"Mākslā mēs rādījām to, ko jūtam, ko domājām, un domājām tajā laikā par brīvību un par tikšanu vaļā no ļaunas varas," tā savu un laikabiedru daiļradi Atmodā raksturo gleznotāja Sandra Krastiņa. Nupat Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas ir veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Izstādes rosināti, par šo laikposmu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Sandra Krastiņa un gleznotājs, pedagogs, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
Ienest krāsu, sulīgumu un dzīvīgumu izstāžu zālē – to vēlējušies Alekseja Naumova izstādes "Toponīmi 2" rīkotāji. Pašlaik Mežaparka Lielās estrādes Ekspozīciju zālē skatāma gleznotāja, Latvijas mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova izstāde. Lai arī vizuālās mākslas apmeklējumam skatītājs šeit vēl jāpieradina, gan mākslinieks, gan Ziemeļrīgas kultūras apvienības pārstāvji aicina nepalaist garām šo iespēju.
Iedvesmojoši, iedrošinoši, bagātas idejas Latvijas sabiedrībai – šādas un līdzīgas atziņas Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" uzklausīja pēc dejotājas Klēras Kaningemas uzstāšanās "Dirty Deal Teatro". Māksliniece savos darbos pēta sava ķermeņa fiziskās spējas, un viņas sabiedrotie ir kruķi. Novembrī Latvijas Jaunā teātra institūta aicināta Kaningema vadīja nodarbības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī sniedza publisku lekciju/performanci.
Vizuālais teātris ar dzīviem ķermeņiem – tā tiek pieteikts horeogrāfu Elīnas un Rūdolfa Gediņu jaunākais kopdarbs "Es eju ārā dārzā". Tas ir neatkarīgās teātra trupas "Kvadrifrons" iestudējums, kurā līdzdarbojušies dramaturgs Klāvs Mellis, vizuālā māksliniece Pamela Butāne, komponists Kārlis Tone un gaismu māksliniece Nikola Suhareva. Izrādē piedalās četri kustību mākslinieki, savukārt piektais spēlētājs ir balts, smagnējs un maz pakļāvīgais materiāls, ko izmanto vides reklāmās.
Oktobris bija teātra eksplozijas mēnesis – tāds ir secinājums, pārskatot šomēnes redzētos jauniestudējumus pašmāju teātros. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skatuves mākslas jaunumus – no melnās komēdijas un šausmu stāstiem līdz publicistikai uz skatuves – komentē teātra kritiķis Atis Rozentāls.
Laura Groza Radioteātrī iestudējusi Ivetas Troalikas romāna "Tūlīt paliks labāk" fragmentus. Šis ir režisores otrais radioiestudējums (2021. gadā tapa Jura Zvirgzdiņa "Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts"). Jaunākais veikums "Tūlīt paliks labāk" Latvijas Radio skanēs 5. un 6. novembrī, un tajā dzirdēsim aktierus Ievu Segliņu, Maiju Doveiku, Katrīnu Grigu un Klāvu Kristapu Košinu.
Rihards Maurs – izsmalcināts meistars, kurš atstājis paliekošu ieguldījumu Latvijas tēlniecības vēsturē. Par Maura radošo daudzpusību, par veikumu pilsētvidē, par interjeriem un portretiem, arī par tēlnieka dzimtu varam lasīt izdevniecības "Neputns" sērijas "Latvijas mākslas klasika" grāmatā "Rihards Maurs". Monogrāfijas autors ir mākslas zinātnieks Aivars Leitis.
"Naži vistās" ir šķietami klasisks stāsts, kurā darbojas trīs cilvēki, viņu instinkti un jūtas. Inga Tropa jau studiju gados kā savu diplomdarbu iestudējusi šo pirms industriālās revolūcijas notiekošo drāmu. Tagad kopā ar aktieriem Agnesi Budovsku, Ivaru Kļavinski un Gundaru Grasbergu meklējusi vēl dziļākus slāņus, kopā atsedzot lugas varoņu pasaules uztveres, novērojot trīs dažādu zemapziņu sadursmi, kuras rezultātā vecā pasaule mirst, bet jauna dzimst. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" režisore min, ka, lai arī gadsimti gājuši uz priekšu un tehnoloģijas attīstījušās, mēs joprojām paši sevi maz saprotam un šajā ziņā esam maz attīstījušies.
Cilvēka sastapšanās ar dabu, kurai cauri vijas nezināmais un mistiskais – šādu tēmu jaunākajā personālizstādē "Sastapšanās" risina Jegors Buimisters. Mākslinieks, kurš izglītojies Lielbritānijā, rāda Covid-19 laikā tapušās gleznas un atklāj, cik cieša saikne izveidojusies ar angļu un amerikāņu kultūru.
Liels ir gleznotāja Vilhelma Purvīša veikums kultūras diplomātijā un ārvalstu izstāžu rīkošanā. Mākslinieks labi iederējies augstākajās elitārajās aprindās gan ar savu autoritāti, gan ar uzvedību un valodām. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" ciklā "Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas" vienu no vairākām meistara talanta un spēju pusēm tuvskatā atklāj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, mākslas zinātņu doktore Ginta Gerharde-Upeniece.
Gleznotājs iekārtoja gleznotāju – tā māksliniece Sandra Krastiņa īsi formulē darbu pie izstādes "Purvītis" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" ciklā "Vilhelms Purvītis. Dzīves un mākslas ainavas" ar gleznotājas acīm skatāmies Purvīša darbus, iedziļināmies radīšanas aizkulisēs, runājam par klasiskās glezniecības skolu un gleznotāju paaudzēm.
Dažādu paaudžu mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem satiekas laikmetīgās keramikas izstādē Rīgas Porcelāna muzejā. "Šķidrumi" – tāds ir gan izstādes nosaukums, gan vienojošā tēma, ko māksliniekiem devusi kuratore Ieva Nagliņa un ko katrs autors attīstījis savā virzienā. Izstāde skatāma līdz 7. augustam.
Vilhelma Purvīša lielā gleznieciskā daudzveidība pārsteidz un iepriecina arī restauratorus. Rokraksta un paraksta mainība, rūpīgs sagatavošanās darbs un materiālu izvēle, kas, par skādi, dažureiz nav izturējuši laika pārbaudi – Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uz mākslinieka darbiem veras Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glezniecības restauratore Liene Visendorfa.
Keramiķes Ilonas Romules trīsdimensiju porcelāna stāsti pašlaik skatāmi izstādē "Divas puses" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Māksliniece strādā autortehnikā, kas ir sarežģīts process. Viņas darbi priecē ar filigrānu apgleznojumu vai grafiski izsmalcinātu zīmējumu. Zīmējumos bieži redzamas cilvēka ķermeņa daļas, rokas, sejas fragments, arī acis.
Vilhelms Purvītis – prestižā Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors. Svarīgs amats, daudz praktisku pienākumu un mērķis – latviešu mākslas kolekcijas veidošana. Kā ar to visu tika galā gleznotājs Vilhelms Purvītis, stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce. Jāatgādina, ka Rīgas pilsētas mākslas muzejs atradās tagadējā Nacionālā mākslas muzeja ēkā.
Pavisam drīz izdevniecībā "Neputns" klajā nāks monogrāfisks albums "Ainava ar gleznotāju. Vilhelms Purvītis". Tajā ir albuma daļa, kuru kārtojusi mākslas zinātniece Laima Slava, savukārt pamatteksts ir mākslas vēsturnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces Kristiānas Ābeles ziņā. Gaidāmo izdevumu varam uzskatīt par jaunatklājumu koncentrātu – tajā skatāmas Purvīša gleznas, kas glabātas ārzemēs, atrisināta mīkla par mākslinieka pirmās biogrāfes identitāti un vēl daudz kas cits.
Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) skatāma izstāde ar kodolīgu nosaukumu "Purvītis". Cik daudz mēs zinām par gleznotāju, kura radītās dabas ainavas kanonizējušās un kura vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem? Par tapšanu, panākumiem, pašattīstību un zudušo Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta izstādes "Purvītis" kuratore Aija Brasliņa. Viņasprāt, Purvīša agrīnajos darbos saskatāms kodols visam tālākajam radošajam devumam.
Maijā Tallinā noritēja otrā Baltijas Dejas platforma. Kā atzīmē dalībnieki, tas no dejas kopienas skatupunkta ir svarīgākais notikums Baltijā pēdējo gadu laikā. Savukārt eksperti un viesi uzsver enerģiju, ko sniegusi dejas izrāžu programma un platforma kopumā. Pēc diviem gadiem Baltijas kustību mākslinieki un skatītāji pulcēsies pie mums, Rīgā.
Vēlme izjust brīvības balsi – to Dailes teātra koncertizrādē "Keruaka ceļš" pauž tās veidotāji: režisore Laura Groza, aktieri un mūziķi, arī dziedātāja Aija Vītoliņa. Koncertizrādes pamatā Džeka Keruaka romāns "Ceļā", ko dramatizējis Arturs Dīcis. Savukārt izrādes muzikālais vadītājs Rūdolfs Dankfelds vedīs gan džeza noskaņās, gan ļaus pakavēties to mūziķu skaņdarbos, kuri sekoja bītu paaudzes ideāliem. Ar koncertizrādi atsāksies noskaņu vakari Dailes dārzā. "Keruaka ceļa" pirmizrāde 24. maijā.
Izrāde par sajūtām, par jaunas meitenes ceļu un izpratni – tā gaidāmās laikmetīgā baleta izrādes "Balsis klusumā" veidotāji atklāj darba ideju. 21. maijā VEF Kultūras pilī notiks "Balsis klusumā" pirmizrāde, kurā simboliski risināts brīdis, kad meitene savā izpratnē top par jaunu sievieti. Iestudējumā piedalās 14 dejotājas un baletdejotāju pāris. Projekts tā arī sācies – ar vienkāršu sarunu par jaunietēm, par pusaudžiem aktuālajām tēmām. Projektu īsteno "TS Dance Academy" un "Mea Via Foundation" – fonds, kas par vienu no savas darbības virzieniem izvēlējies palīdzēt jauniešiem meklēt savu ceļu dzīvē.
"Baiļu cilpa" – tāds nosaukums dots mākslinieces un analogā kino aktīvistes Ievas Balodes personālizstādei, kas nupat atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Kupola zālē. Baiļu tēma aktualizējusies gan ar pēdējiem diviem pandēmijas gadiem, gan ar Ukrainā notiekošo karu. Arī analogā fotogrāfija un kino, kuru izmanto māksliniece, sevī ietver šīs pašas bailes – bailes pazaudēt, bailes sabojāt. Izstādē skatāma vairāku projektoru un fotoķīmisku attēlu instalācija telpā, radot viegli trauksmainu sajūtu.
No tehnoloģiju jēgpilnas izmantošanas Dailes teātra vērienīgākajā iestudējumā "Rotkho" līdz mazas formas spēcīgām izrādēm Valmieras Drāmas teātrī – tā iekrāsojas šī pavasara jauniestudējumi. Apspriest marta izrāžu jaunumus Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" šoreiz aicinājām teātra kritiķi Tomu Čeveru. Kopumā, viņaprāt, sezona ir visai vienmuļa, taču ir arī atsevišķas veiksmes un pat mākslas notikumi.
"Man patīk stāstīt stāstus" – tā uzsver fotogrāfs un fotoreportieris Aivars Liepiņš. Divi fotostāsti jeb cikli "Teiču purvs. Siksala" un "Bērnu pansionāts Nr. 2. Baldone" skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgo fotogrāfiju ekspozīcijā. Darbi tapuši 80. un 90. gados. Šim laikam raksturīga sociālas domāšanas ienākšana fotogrāfijā.
Torņkalnā, "Ag galerijā" kopš marta vidus skatāma gleznotājas Zīles Ziemeles izstāde "Laikrādis". Kā noprotams pēc izstādes nosaukuma, tās galvenā tēma ir laika raksturs, laika ritējums. Visi darbi radīti speciāli šai izstādei un tāpēc arī tik labi iederas, uzsver galerijas vadītāja Agnese Čemme. Gleznas ir neliela izmēra, un māksliniece pati savas darbības formātu raksturo kā kamerglezniecību.
Arī dokumentālā fotogrāfija var būt spēcīgs mākslas darbs. To pierāda Uldis Briedis, kurš pazīstams kā ilggadējs laikraksta "Diena" fotogrāfs, strādājis par fotoreportieri laikrakstā "Padomju Jaunatne", bet pirms tam Liepājas avīzēs. Viņa veikums fotomākslā kopā ar citiem 11 fotogrāfiem skatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pastāvīgajā fotogrāfiju ekspozīcijā skatāmi 12 mākslinieku spilgti darbi no četrām pagājušā gadsimta desmitgadēm. 60. gadu mākslas fotogrāfijas klātbūtne visvairāk jūtama Sarmītes Kviesītes darbos, uzskata izstādes kuratore Elita Ansone. Starp mākslinieces darbiem vairums ir portreti, akti, arī kompozīcijas.