Pirmajā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē pirms 120 gadiem pavisam bija 18 nodaļas un viena no tām – Dailes nodaļa. Tā bija pirmā reize, kad vairāki desmiti tūkstoši apmeklētāju izstādē skatīja latviešu mākslinieku darbus, tobrīd arī jauno mākslinieku Jani Rozentālu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumā atrodas lielākā daļa līdz mūsdienām saglabāto 1896.gada izstādes priekšmetu. Taču, lai tos apzinātu, mūsdienās ir vajadzīgas ne tikai zināšanas, pieredze, krājuma pārzināšana, bet arī intuīcija un detektīva cienīgas iemaņas. Te apskatāmi daži no priekšmetiem, kas būs apskatāmi izstādē „Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde”, kas no ceturtdienas 27.oktobra skatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un kas jau pirms 120 gadiem bija izstādi apskatei.
Gatavojoties Latviešu Etnogrāfiskajai izstādei pirms 120 gadiem 1896.gadā, tās organizators Rīgas latviešu biedrība (RLB) izlēma, ka veidos latviešu muzeju pretstatā jau esošajiem vācu muzejiem – Kurzemes provinces muzejam un Doma muzejam. Nolēma akcentu likt uz latviešu etnogrāfiju. Lai Latviešu Etnogrāfiskajā izstādē radītu plašu kultūrvēsturisku dzīves panorāmu, bija nepieciešami eksponāti.
Ņižinskis dejotājiem ir leģenda. Viņš dejotājiem ir tas pats, kas dziedātājiem Marijas Kallasas balss vai Tito Gobbi, Plasido Domingo, Pavaroti vai Garanča, intervijā Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" norāda Mihails Barišņikovs, piebilstot, ka "mēs visi izaugām, apgūstot šī vīra mantojumu. Protams, viņš bija neordinārs leģendārs dejotājs, bet vēl vairāk neparasts un talantīgs horeogrāfs, kas ienesa modernismu dejas mākslā".
Festivāls „Wiener Festwochen 2016” ir ikgadējs notikums, kas šogad ilgst no 13. maija līdz 19. jūnijam. Bez kino, mūzikas, izstāžu un performanču norisēm nozīmīga vieta festivālā ir teātra programmai, kuru šogad veidojusi teātra kritiķe un žurnāla „Teatr” galvenā redaktore no Maskavas Marina Davidova. Intervijā Latvijas Radio raidījumam "Kultūras Rondo" Davidova atklāj, ka, dzīvojot šo draņķīgo dzīvi, māksla ir tā, kas palīdz neiekrist no ekstāzes ārprātā.
Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26.gadadienai un atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atklāšanai veltīto Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” ciklu „20.gadsimta otrās puses meistari atjaunotajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā” noslēdz stāsts par Bruno Vasiļevski.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26.gadadienu un atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atklāšanu 4.maijā, Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” veidotāji turpina ciklu „20.gadsimta otrās puses meistari atjaunotajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā”.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26.gadadienu un atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atklāšanu 4.maijā, Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” veidotāji turpina ciklu „20.gadsimta otrās puses meistari atjaunotajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā”.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26.gadadienu un atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atklāšanu 4.maijā, Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” veidotāji turpina ciklu „20.gadsimta otrās puses meistari atjaunotajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā”.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26.gadadienu un atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atklāšanu 4.maijā, Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” veidotāji turpina ciklu „20.gadsimta otrās puses meistari atjaunotajā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā”.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 26.gadadienu un atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) atklāšanu 4.maijā, Latvijas Radio 1 raidījuma „Kultūras Rondo” veidotāji piedāvā īpašu sižetu ciklu par 20.gadsimta otrās puses latviešu māksliniekiem.
Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.
Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.
Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.
Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.
Sagaidot izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju, ko atzīmēsim 18. martā, Latvijas Radio piedāvā rubriku “Desmit Rozentāla gleznas”.
Gleznošana kā stimuls eksistēšanai. Un, tā kā jāeksistē katru dienu, visas dienas paiet gleznojot, tā atzīst Zviedrijā dzīvojošais latviešu izcelsmes gleznotājs Laris Strunke.
11.janvāra vakarā īsi pirms pusnakts pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā.
Turpinājums dejas kritiķu radošajai darbnīcai Islandē (par sākumu lasiet šeit), kad daudz spriests un rakstīts par laikmetīgo deju, ir došanās pie dejotājiem. Dienā, kad līst un retumis aiz mākoņiem pazib saule, ir brīnišķīga iespēja ielūkoties Islandes dejas kompānijas mēģinājumā, kur top laikmetīgās dejas izrāde „Un debesis pārvēršas par kristāliem”, tās pirmizrāde notiks 30.oktobrī.
Rudenīgi lietainajā Islandē ir patīkami tikties ar piecu valstu (Islandes, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas un Latvijas) laikmetīgās dejas kritiķiem, horeogrāfiem un dejas pedagogiem. Lai spriestu par kritiķa un laikmetīgās dejas mākslinieku attiecībām, radošie domātāji un arī es dodamies uz skaistu vietu Laugarvatnu, kur klusā Islandes dabas ieskautā nomaļā viesu namā var nodoties aizraujošām sarunām par to, kāpēc jārada, kāpēc jāveido horeogrāfija.
Aizvadītā nedēļa Igaunijā bija īsti teātra svētki, jo notika teātra festivāls „Drāma 2015”. Gan Tallinā, gan Tartu dažādās spēles vietās varēja skatīt labākos Igaunijas teātru iestudējums, arī Jaunās dejas programmu. Vienlaikus risinājās Baltijas Drāmas forums, kurā tikai igauņu oriģināldramaturģijas iestudējumi. Šajā programmā bija iekļautas sešas izrādes, un, kā iepriekš jau vēstīts, tās skatījās teātra kritiķi, dramaturgi un ar teātri saistīti profesionāļi no dažādām valstīm, arī no Latvijas.
Ir sācies Baltijas Drāmas forums Iganijā. Uzmanības lokā tikai igauņu dramaturģijas iestudējumi. Pirmo reizi Baltijas teātra festivāla vēsturē organizētājvalsts foruma dalībniekiem rāda tikai savas izrādes un aicina pie sevis teātra kritiķus, žurnālistus un dramaturgus. Šoreiz viesi no Lietuvas, Latvijas, arī Krievijas, Čehijas un Ungārijas.
Mūsdienu dejas žanri – šova, džeza, brīvā deja, hiphops, breiks un skrituļotāji - visi kopā vienā lielā koncertā „Te mēs es@m”. Pirms divdesmit gadiem tas šķistu dīvaini un neiespējami - ko tādu iekļaut skolēnu dziesmu svētku programmā! 2015.gadā tas ir iespējams, dejas un kustību virzienus, ko biežāk redz laukumos, ielās un sacensībās, var iestudēt daudzām deju grupām vienlaikus, veidojot zīmējumu, radot vizuālus efektus un tēlus un, galvenais, nododot skatītājiem enerģiju, ko sniedz mūsdienu deja.
Jau vēstīts, ka 26. martā Jaunā Rīgas teātra (JRT) Muzeja zālē (Talsu ielā 1) pirmizrādi piedzīvoja režisora Viestura Meikšāna iestudējums “Māceklis”. Izrādē skarta reliģiskā radikālisma tēma, kas, pēc režisora domām, izrādes kontekstā būtu diskutējama.
„Uldim ir tāda spēja, ka, viņu ja sāk kairināt ar valodu, tad viņš dod pretī tā, ka jāmeklē vēl kāds, kurš tā var dot pretī, jo ir jau cilvēki, kurus valoda nekairina,” tā par Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) nominantu Uldi Bērziņu teic balvas žūrijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs.
Jau vēstīts, ka Liepājas teātrī ar jaunās krievu dramaturģes Ļubovas Gruzinovas lugu "Septiņas dienas paradīzes dzīvē" strādā režisors Dž.Dž.Džilindžers, veidojot traģikomēdiju "Paradīze". Lai gan pēc iestudējuma pirmizrādes skatītāju viedokļi atšķiras, tomēr izskan arī tādi izrādes raksturojumi kā "ļoti dziļa" un "pārdomas raisoša".
Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs „Purvīša balvai 2015” nominēti par darbu „Kancele” Rīgas Doma dārza galerijā „Mans Doms”.
Gints Gabrāns pieder pie četrdesmitgadnieku paaudzes, kurš Purvīša balvai ticis izvirzīts vairākkārt. Jau pirmajā tās reizē 2007.gadā par instalāciju „Paraspoguļi”, ar šo ekspozīciju Gints Gabrāns 2007.gadā pārstāvēja Latviju Venēcijas biennālē.
Miķelis Fišers saistīts ar mākslas vidi jau vairāk nekā 20 gadus, radījis gan instalācijas un vides objektus, gan gleznojis – attēlojot lielas kosmiskas mistērijas, ārpuszemes dzīvības formas un tamlīdzīgi.
No 3. februāra līdz 8. augustam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā apskatāma izstāde „Baltā un melnā”. Tas ir pirmais projekts, kas iesāk izstāžu ciklu „Vienas gleznas stāsts”, iepazīstinot mākslas cienītājus ar kāda konkrēta darba tapšanas vēsturi.
"Nadziņš ieķēries - putniņš pagalam" ir Ļeva Tolstoja 1886.gadā sarakstītās lugas "Tumsas vara" sākotnējais nosaukums. Tās pamatā ir patiesi notikumi - Tulas guberņas tiesā izskatītā krimināllieta par kāda zemnieka izdarītu noziegumu. Rakstot lugu, Ļevs Tolstojs notiesāto apmeklējis katorgā. Autoru interesējis, kā visi noziegumā iesaistītie varējuši nonākt līdz galējās cilvēcības robežas un vai ir iespējams ceļš atpakaļ. Lugā spilgti izveidots krievu lauku sabiedrības portrets.
Turpinot Latvijas Jaunā teātra institūta "Deja iziet pilsētā" izrāžu sēriju Rīgas apkaimēs, no 5. līdz 24.augustam Grīziņkalnā sadarbībā ar latviešu laikmetīgās dejas māksliniekiem jaunu kopdarbu veido japāņu mākslinieku kolektīvs "Contact Gonzo".
