Kultūras Rondo

"Kur gūšu Latvijas spēku" - četri likteņstāsti par Latvijas valsts veidošanos

Kultūras Rondo

Miķeļa Fišera "Vainavas un noplicinājumi" mākslas stacijā "Dubulti"

"18.11" - svinīgs muzikāls notikums pie Brīvības pieminekļa 18.novembrī

Brīvība un izcilība Brīvības pieminekļa pakājē: Svinīgs muzikāls notikums «18.11.»

Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18. novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums "18.11”. Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību. Koncertuzveduma pamatā valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza, ko runās dažādi cilvēki no visas Latvijas. Šajā koncertā piedalīsies ap 600 dalībnieku.

Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma” skanēs muzikālajā notikumā pie Brīvības pieminekļa, arī citi Latvijas valsts vēsturē svarīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza par mums būtiskām lietām. Koncerta režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs atklāj, ka, staigājot garām Brīvības piemineklim, mēģinājis sajust vietu, un esot Brīvības laukumā, likumsakarīgi radusies iecere par Brīvības pieminekli kā galveno stāstnieku.

“Simtgades svinīgajam notikumam ļoti likumsakarīgi nonācu pie tā, ka pašā piemineklī, tēlnieka Kārļa Zāles piemineklī ir iekodēts brīvības stāsts, iekodēts ļoti burtiskā nozīmē,” skaidro Reinis Suhanovs. “Pamatnē konkrētas tēlu grupas - Latvju tautas dziedātāji un Karavīru miera gājiens, četros stūros tādas pamatvērtības - ģimene, tēvzemes sargi, strādniecība, gara darbinieki, kāpjot augstāk, Lāčplēsis, Vaidelotis un pašā vainagā - Brīvība ar trīs zvaigznēm rokā. Šis stāsts būtībā ir tik loģisks no konkrētā, no ikdienas cilvēku līdz šim ne tikai lokāli nozīmīgajiem, bet vispārcilvēciski nozīmīgajam stāstam.”

Suhanovs min, ka, pētot 30. gadu fotogrāfijas, atklājis, ka cilvēki pulcējās visapkārt piemineklim.

“Likās, ka šodien tās tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu, bet varbūt vajadzētu atgriezties pie tās sajūtas, ka mēs sastājamies apkārt piemineklim. Ieskaujam viņu, jo viņš ir uz visām pusēm vērsts, un mēģināt pašu pieminekli apdzīvot, būt kā uz skatuves,” atklāj Suhanovs.

Scenārija autori Ievu Struku uzreiz aizrāvusi Brīvības pieminekļa kā stāstnieka ideja, un atgādināt, kādi tēli un kāds vēstījums ietverts piemineklī, šķitis svarīgi.

“Varbūt mēs esam sastapušies ar informāciju, kas ir ciļņos redzams, bet ciļņu ir daudz, dienas steiga – liela, un es domāju,

neviens no garāmgājējam patiesībā neaizdomājas par to, cik būtiska informācija ir ietverta pašā piemineklī,” uzskata Ieva Struka.

Struka bilst, ka viņai pašai viens no mīļākajiem ir cilnis "Darbs".

“Katru reizi tagad, kad es eju garām, es apskatos, kāds tomēr tas Kārlis Zāle bijis tālejoši domājošs, ka viņš uz mūžu savam mūža darbam ir pielicis arī savus vaibstus, jo strādnieka tēlā ir Kārļa Zāles vaibsti. Es katru reizi, tagad to zinot, sasveicinos un saku – sveiks, meistar Kārli Zāle,” atklāj Struka.

Tāpat svarīgs ir cilnis “Važu rāvēji”, kas ir ar skatu uz Brīvības bulvāri.

“Tu saproti, ka tur vairs nav nekādas piesaistes Latvijai vai latviešiem, nav runa par latviešu brīvību vai Latvijas brīvību.

Runa ir par cilvēka iekšējo brīvību, cilvēka fizisko brīvību, brīvību kā pašu augstāko vērtību un cik mēs tomēr ikdienā ļoti reti par to aizdomājamies, ko tas nozīmē un ko nozīmē saraut šīs važas. Tā spriedze, kas tur iekšā, ir daudz spēcīgāka, nekā mēs varam aizdomāties,

ņemot vērā, ka daļa no mums un, paldies Dievam, ka tāda daļa pieaug, vispār nezina, kas ir nebrīvība vai dzīve nebrīvībā, un par tādām lietām ir vērts domāt,” analizē Struka.

Pārmantojamība ietverta pieminekļa tēlu grupās "Ģimene" vai "Tēvzemes sargi".

“Protams, ka šādos svētku pasākumos latviešiem ir ārkārtīgi svarīgi dziedāt, un mums ir ļoti daudz dziesmu, kuras ir emocionāli mums nozīmīgas, ar kurām esam saauguši. Tās ir klasiskas dziesmas, kā “Lauztās priedes”, tās ir atmodas laika dziesmas, kā “Dzimtā valoda”, un tās ir arī mūsdienu komponistu dziesmas, kā Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”, kuras mums saistās ar lielām tautas emocionālām vērtībām, viņām šī emocionālā saikne.

Un brīnišķīgi sakrīt tas, ka šīs dziesmas ļoti loģiski turpina tēlu grupās ietverto ideju, kā, piemēram, Piektā gada cilnis un Dārziņa dziesma ar Raiņa vārdiem "Lauztās priedes",” stāsta Suhanovs.

Koncertā piedalīsies Rīgas jauniešu kori, kā arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir Māris Sirmais, taču dziesmu izvēle notikusi diskutējot, atklāj Reinis Suhanovs. Brīžiem diskusijas bijušas garas.

Brīvības pieminekļa cilnis “Dziesmas”, kas turpina piemineklī ietverto domu, un autori, kas rakstījuši par brīvību, par tās izcīnīšanu, ir šī koncerta pamats. Struka vērtē, ka dziesmas ir bijis vieglāk izraudzīties, jo tās tiek biežāk un plašāk izmantotas. Grūtāk bijis izraudzīties literāros tekstus, jo viņa vēlējusies, lai tekstiem ir arī ne tikai saturiski patriotiska, bet arī mākslinieciska vērtība, un tas ne vienmēr tik labi arī apvienojas.

Ieva Struka sakārtojusi vienotā stāstā literāros darbus, sākot no klasiķiem un beidzot ar mūsdienu dzejniekiem. Sākot no spēka dziesmām, sākot no Andreja Pumpura “Lāčplēša”, sākot ar Raini, Blaumani, Skalbi un Akurateru, un noslēdzoties ar mūsdienu autoriem – skanēs Knuta Skujenieka, Māras Zālītes, Annas Rancānes un Edvīna Raupa, Valda Krāslavieša dzejoļi. Struka meklējusi dzeju, kas ikdienā visu laiku izmantota.

Dzeju lasīs mums nozīmīgie cilvēki, tās ir personības – gan sabiedriski darbinieki, kā Vaira Vīķe-Freiberga, Dainis Īvāns, gan mākslinieki, mūziķi Vestards Šimkus, Ieva Akuratere, gan mūsu zemnieki, uzņēmēji, lielu ģimeņu pārstāvji, gan tie skolnieki, kas mācās ar izcilām sekmēm, gan karavīri, kas dien šobrīd armijā, gan sportisti .

“Tie ir cilvēki, kas kaut kādā veidā turpina šo pieminekļa ideju,” uzskata Suhanovs.

Koncertu stāsta dalībnieki izvietosies uz pieminekļa terases un kāpnēm, veidojot apļveida skatuvi ar skatu uz visām pusēm, arī koncerta apmeklētāji aicināti stāties visapkārt piemineklim.

Muzikālais notikums pie Brīvības pieminekļa iecerēts nedaudz ilgāk par stundu. Tam līdzi varēs sekot arī Latvijas Radio 1 tiešraidē no pulksten 18.40.

Vēl koncerta rīkotāji atgādina un informē: ap pieminekli būs izvietota maza skatuve ar ziedu novietošanas stendu, kurā arī atnākušie varēs nolikt ziedus, ko pēc tam novietos atpakaļ pieminekļa pakājē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti