Laima Slava

Latvijas Radio "Kultūras rondo" žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Aktieris, kurš arī komiskajās lomās saglabāja inteliģenci. Miervaldim Ozoliņam – 100
Aktieris, kurš arī komiskajās lomās saglabāja inteliģenci. Miervaldim Ozoliņam – 100
Vispusīgs ar daudziem talantiem – tā var apgalvot par Dailes teātra aktieri Miervaldi Ozoliņu. Aktieris ar brīnišķīgu balss tembru, labs pedagogs un padomdevējs jaunajiem kolēģiem. Aktieris, kurš arī komiskajās lomās saglabāja inteliģenci. Pieminot Miervaldi Ozoliņu viņa 100. jubilejā, viņa dēls Kārlis Ozoliņš un Dailes teātra aktieris Juris Kalniņš dalās dažādos stāstos par aktiera dzīvi un likteni.
FOTO: Jaudīgi un vērienīgi – Dailes teātra jaundarbs «Rotkho» nodots skatītāju vērtējumam
FOTO: Jaudīgi un vērienīgi – Dailes teātra jaundarbs «Rotkho» nodots skatītāju vērtējumam
Iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem, Dailes teātrī tapusi izrāde "Rotkho", kas pirmizrādi piedzīvoja 12. martā. Poļu režisors Lukašs Tvarkovskis kopā ar izrādes komandu cenšas pētīt, ko īsti nozīmē jaunā tendence – mākslas darbus veidot digitālā vidē. Kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam un vai teātra mākslas nepastarpinātā pieredze ir kaut kas, kas ir pasargāts no šādiem tirgus principiem? 
Spilgtas krāsas un neparasti materiāli. Atklāta izstāde «Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis»
Spilgtas krāsas un neparasti materiāli. Atklāta izstāde «Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis»
"Ludolfs Liberts – Art Deco teātra karalis" – tā sauc jaunāko izstādi, kas kopš 1. marta skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Art Deco laikmets, kurā sākās Liberta karjeras uzplaukums teātrī, atrada izpausmi viņa veidoto kostīmu un dekorāciju ornamentālajos motīvos.  Mākslinieka noformētās izrādes pārsteigušas skatītājus, jo tās bijušas spilgtas un izdomas bagātas. Izstāde piedāvā darbu izlasi no vairākiem muzejiem, arī oriģinālus pēc Liberta metiem veidotus kostīmus. 
Grāmatas – vēstures liecinieces un uzskatu veidotājas. Vērtīgie sējumi LU Akadēmiskās bibliotēkas kr...
Grāmatas – vēstures liecinieces un uzskatu veidotājas. Vērtīgie sējumi LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumā
2024. gadā apritēs 500 gadi kopš dibināta Rīgas pilsētas bibliotēka. Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, kas ir Rīgas pilsētas bibliotēkas mantiniece, gatavojoties apaļajai gadskārtai, labprāt plašāku sabiedrību iepazīstina ar senajiem dārgumiem. Še unikālas grāmatas, kuras vērtas veselu bagātību, un tādas, kuru tirgus vērtību pārtrumpo vēsturiskā nozīme.  
Laikmetīgā deja, ko var piedzīvot bez redzes maņas – tapusi izrāde «Labra nams»
Laikmetīgā deja, ko var piedzīvot bez redzes maņas – tapusi izrāde «Labra nams»
"Labra nams" ir laikmetīgās dejas skaņdarbs četriem dejotājiem. Skaņas un kustības labirintu būvējusi mākslinieku apvienība "IevaKrish". Tas ir darbs ārpus vizuālās pieredzes, paskaidro horeogrāfs, viens no izrādes autoriem Krišjānis Sants. Lai gan darba norises vide ir īpaši pielāgota cilvēkiem ar redzes traucējumiem, tā saturs piemērots jebkuram. Janvārī izrādi "Labra nams" varēja piedzīvot Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
No «klasiskas klasikas» līdz jaunas teātra valodas meklējumiem. Janvāra izrāžu apskats
No «klasiskas klasikas» līdz jaunas teātra valodas meklējumiem. Janvāra izrāžu apskats
No oriģināliem formas meklējumiem neatkarīgajos teātros līdz klasiskam iestudējumam visai ģimenei Dailes teātrī – tāda ir janvāra pirmizrāžu amplitūda. Apspriest janvāra izrāžu skati Latvijas Radio raidījuma "Kultūras rondo" žurnāliste Laima Slava šoreiz aicinājusi teātra kritiķi Andru Rutkēviču. Pēc kritiķes domām, būtiski mainās teātra valoda, īpaši neatkarīgajos teātros – daudz radošu eksperimentu, pat provokācijas.
Meistare Dagmāra Prīberga: Rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot
Meistare Dagmāra Prīberga: Rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot
Arī rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot, – tā uzskata tautas lietišķās mākslas meistare Dagmāra Prīberga. "Baltais rokdarbu ceļš" ir viņas jubilejas izstāde, ko iespējams skatīt arī virtuāli. Ilgus gadus meistare vadījusi tautas lietišķās mākslas studiju "Bārbele", bet 2021. gadā vadīšanu pārņēmusi Dagmāras meita Gita Prīberga.
Uga Skulme – rakstošais mākslinieks jeb Rīgas mākslinieku grupas biogrāfs
Uga Skulme – rakstošais mākslinieks jeb Rīgas mākslinieku grupas biogrāfs
Rakstošais mākslinieks – tā Ugu Skulmi, biedru no Rīgas mākslinieku grupas, raksturo mākslas vēsturniece Aija Brasliņa. Viņš arī uzskatāms par Rīgas grupas ideologu un biogrāfu. Uga Skulme, no vienas puses, ir kopā ar pārējiem grupas biedriem stilistiskajās attīstības tendencēs un laikmeta vēsmās, ko viņi piedzīvo, bet viņam ir sava rokraksta savdabība un savā ziņā arī savrupība. 
Romans Suta – Rīgas mākslinieku grupas dzinējspēks
Romans Suta – Rīgas mākslinieku grupas dzinējspēks
Romans Suta bija viens no Rīgas mākslinieku grupas aktīvākajiem dalībniekiem tās sākumposmā, bija tās biedrs no 1920. līdz 1925. gadam. Par svarīgu mērķi grupa izvirzīja izstāžu rīkošanu ne tikai Rīgā, bet arī ārzemēs, tomēr tikai daži Rīgas mākslinieku grupas biedri piedalījās ārzemju izstādēs – Suta bijis viens no tiem. Rakstījis presē par modernismu un grupas darbību, aktīvi veidoja kontaktus ar ārzemju māksliniekiem. Tā 1924. gadā Rīgas mākslinieku grupas izstādei pievienojās poļu mākslinieku grupa "Blok", kuras žurnālā bija lasāms Sutas raksts "Jaunā māksla Latvijā". Laikā, kad Romans Suta bija Rīgas mākslinieku grupas biedrs, viņš aktīvi gleznoja, nedaudz vēlāk pievērsās grafikai un lietišķajai mākslai.
Jēkabs Kazaks – iespējams, viens no izcilākajiem Rīgas grupas māksliniekiem
Jēkabs Kazaks – iespējams, viens no izcilākajiem Rīgas grupas māksliniekiem
Jēkabs Kazaks ir viena no nozīmīgākajām personībām ne tikai Rīgas mākslinieku grupā, bet vispār latviešu 20. gadsimta sākuma glezniecībā, atzīst mākslas zinātnieki. Arī ārvalstu eksperti augstu vērtē Jēkaba Kazaka devumu, un mūsdienās klasiskā modernisma izstādēs allaž skatāmi viņa darbi. Līdz pat Rīgas mākslinieku grupas izstādei 1920. gadā Jēkabs Kazaks radījis visu to, ko saucam par kultūras mantojumu. Viņš bija ekspresionistu un Rīgas mākslinieku grupas biedrs un pirmais priekšsēdētājs. Jēkabs Kazaks iestājās par formu sintēzi, un viņam bija raksturīgs termins – "sintezējošā vienkāršība". 
Mākslinieks Jāzeps Grosvalds – latviešu modernisma aizsācējs un attīstītājs
Mākslinieks Jāzeps Grosvalds – latviešu modernisma aizsācējs un attīstītājs
Jāzeps Grosvalds, saukts arī par Džo, ir mākslinieks, kurš neatraujami saistīts ar Rīgas mākslinieku grupu un tās veidošanos, kā arī māksliniecisko attīstību jaunajiem latviešu māksliniekiem. Tomēr Grosvalds nepiedzīvoja nedz šīs grupas dibināšanu, nedz arī savām acīm redzēja pirmo Rīgas mākslinieku grupas izstādi, kas notika pirms 101 gada. Spāņu gripas otrajā vilnī viņš devās mūžībā.
Rīgas mākslinieku grupa – modernisma tradīcijas aizsācēji Latvijā
Rīgas mākslinieku grupa – modernisma tradīcijas aizsācēji Latvijā
Rīgas mākslinieku grupa ir mākslinieku grupa, kas aktīvi darbojās no 1920. gada līdz 1938. gadam, un tā bija viena no aktīvākajām mākslinieku grupām, kas vietējā mākslas dzīvē iedibināja modernisma tradīciju. Šogad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma šai mākslinieku grupai veltīta vērienīga izstāde.
Ironisks stāsts par uztveres paradoksiem – iestudējums «Stepančikovas ciems»
Ironisks stāsts par uztveres paradoksiem – iestudējums «Stepančikovas ciems»
Starp grotesku un spēlēšanos – tā aktieri raksturo jaunāko iestudējumu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī “Stepančikovas ciems”,  ko iestudējis režisors Sergejs Golomazovs. Ironisks stāsts par uztveres paradoksiem – arī tā īsi var raksturot jaunāko iestudējumu. Domas un dvēseļu valdnieka Fomas Opiskina lomā Jakovs Rafalsons. Iestudējums tapis pēc Fjodora Dostojevska garstāsta “Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji”, un ir veltījums rakstnieka divsimt gadu jubilejā. Pirmizrāde ar publiku notika 20. novembrī. 
Tuvojas citādā «Spēlmaņu nakts». Žūrijas pārdomas par aizvadīto teātra sezonu
Tuvojas citādā «Spēlmaņu nakts». Žūrijas pārdomas par aizvadīto teātra sezonu
“Spēlmaņu nakts” 2020./ 2021. gada sezonas novērtējums taps zināms 23. novembrī Dailes teātrī. Ceremonijas priekšvakarā žūrijas komisija: Zane Radzobe (teātra kritiķe un zinātniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja), Edīte Tišheizere (teātra kritiķe un zinātniece), Juta Ance Ķirķis (teātra kritiķe), Undīne Adamaite (teātra kritiķe un kultūras žurnāliste), Gundega Saulīte (teātra kritiķe) Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāsta par aizvadīto teātra sezonu, kas bijusi cerībām un izaicinājumiem pilna, kā arī dalās pārdomās par jauno vērtēšanas sistēmu – kritiķi vērtē teātru izvirzītos iestudējumus, sasniegumu atzīmēšanai brīvi izraugot 12 balvu profilus.
Jaunu ceļu meklējumi teātrī – pirms «lokdauna» redzēto izrāžu apskats
Jaunu ceļu meklējumi teātrī – pirms «lokdauna» redzēto izrāžu apskats
No mazās formas dokumentāla stāsta līdz klasikas darbu interpretācijām – tāda ir pēdējo nedēļu izrāžu dažādība, ko esam pieredzējuši teātros pirms “lokdauna”. Šoreiz Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” izrāžu kalendārā par iestudējumu “Nēmiz pǟl!" neatkarīgā teātra trupā  “Kvadrifrons”, par festivālā “Zelta maska”  iekļauto iestudējumu “Mirušās dvēseles” un Daugavpils teātra divu izrāžu sēriju – “Kaija. Izmeklēšana”. Savu komentāru par redzēto sniedz arī teātra kritiķe Guna Zeltiņa. 
No Liepājas līdz Daugavpilij – jaunāko teātra izrāžu apskats
No Liepājas līdz Daugavpilij – jaunāko teātra izrāžu apskats
Septembra un oktobra blīvais pirmizrāžu kalendārs Latvijas Radio raidījumu “Kultūras rondo” rosina veidot jaunāko izrāžu apskatu. Šajā reizē iespaidi un stāsti par četrām izrādēm Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – “Sapnis vasaras naktī”, “Divi metri”, “Cietsirdīgās spēles” un “Tumšie brieži”. 
«Jauno maiņa» – teātros ienāk jaunie skatuves mākslinieki
«Jauno maiņa» – teātros ienāk jaunie skatuves mākslinieki
Maiņai ir jābūt – tā atzīst nupat Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) beigušie jaunie režisori, kas iesaistīti projektā “Jauno maiņa”. Projekta mērķis – sekmēt teātra attīstību un atbalstīt jaunas skatuves mākslinieku paaudzes ienākšanu Latvijas teātrī. Iniciatīva nākusi no neatkarīgajiem teātriem – ''Dirty Deal Teatro'' un Ģertrūdes ielas teātra, sadarbojoties ar Valmieras Drāmas teātri un Rēzeknes teātri “Joriks”, kur jaunie skatuves mākslinieki veidos savus pirmos patstāvīgos darbus. Pavisam taps astoņas izrādes.  
Sabraucot koriem no visas Latvijas, iemūžināts #dziedundejo2021 koncerts «Dziesmubērns»
Sabraucot koriem no visas Latvijas, iemūžināts #dziedundejo2021 koncerts «Dziesmubērns»
Prieks satikties; drusku kā Dziesmu svētki; iegūt kopības sajūtu – tādas ir koristu un diriģentu emocijas izteiktas vārdos, pulcējoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju norišu #dziedundejo2021 noslēguma koncertam "Dziesmubērns”. Televīzijas ieraksts notika Mežaparka Lielajā estrādē, kopā sanākot vien nelielai daļai no ierastā Dziesmu svētku kopkora. Koncerta idejas autori atzīst, ka “Dziesmubērns” ieguvis citu rakursu, taču tā noteikti būs sēkliņa nākotnei.
«Smiļkā» māsu Putniņu kopizstāde, kuras centrā abu bērnības atmiņas
«Smiļkā» māsu Putniņu kopizstāde, kuras centrā abu bērnības atmiņas
Vasaras izstāžu sezonu galerija "Smiļka" noslēdz ar māsu Zanes Putniņas un Ievas Putniņas kopīgo izstādi "Kuru tu mīli vairāk?".  Tajā daudz atsauču uz bērnības nodarbēm, sajūtām un piedzīvojumiem. Izstādes telpa pārvērsta par badmintona laukumu, un vienā laukuma pusē ir Ievas Putniņas gleznas un objekti, otrā Zanes Putniņas – linogriezumi. 
Gaidīšanas meditatīvais aspekts – galerijā «Smiļka» pēdējās dienas skatāma izstāde «Lūdzu, uzgaidiet...
Gaidīšanas meditatīvais aspekts – galerijā «Smiļka» pēdējās dienas skatāma izstāde «Lūdzu, uzgaidiet!»
“Lūdzu, uzgaidiet!” – tāds nosaukums dots ceturtajai šīs vasaras kopizstādei Āgenskalna galerijā “Smiļka”, kas skatāma līdz 25. augustam. Tās autores – Agnese Čemme un Estere Betija Grāvere – atklāj gaidīšanas plašo amplitūdu, arī gaidīšanas meditatīvo aspektu. Turklāt mākslinieču darbus vieno liela darbošanās ar rokām – tā ir keramika un pinumu sērija. 
Dzeja man ir augstākais žanrs. Par krājumu «Nakts» stāsta Inga Gaile
Dzeja man ir augstākais žanrs. Par krājumu «Nakts» stāsta Inga Gaile
Dzeja man ir tas augstākais žanrs – atzīst Inga Gaile, kurai nupat klajā nācis septītais dzejas krājums "Nakts". Krājumā apkopoti pēdējos četros gados rakstītie dzejoļi. Sadarbībā ar redaktori Annu Auziņu krājums izdevies konceptuāls, uzsver Inga Gaile un dalās vēl tik svaigajās sajūtās par dzejoļu tapšanu. 
Grafiķa daiļrades šķautnes – rakstu krājumā «Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc»
Grafiķa daiļrades šķautnes – rakstu krājumā «Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc»
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) izdevis rakstu krājumu “Rihards Zariņš. 1869–1939. Ko Latvijas meži šalc”. Grāmata ir turpinājums pirms gada notikušai vērienīgai Riharda Zariņa izstādei, kas atspoguļoja mākslinieka daudzpusīgo darbību. Rakstu krājumā ir ducis tekstu par dažādiem grafiķa radošās dzīves aspektiem, un to papildina bagātīgs vizuālais materiāls. Kā atzīst krājuma sastādītājas Māra Lāce un Ieva Kalnača, grāmata dziļāk atklāj jebkuru no aspektiem, kas bijis izstādē. 
Latviešu valodas gramatika angļu mēlē – izdota monogrāfija «Latvian Grammar»
Latviešu valodas gramatika angļu mēlē – izdota monogrāfija «Latvian Grammar»
Nesen Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā izdota latviešu valodas gramatika angļu valodā – “Latvian Grammar”. No ieceres līdz īstenošanai pagājuši gandrīz septiņi gadi, atzīst monogrāfijas autores, valodnieces Andra Kalnača un Ilze Lokmane. Izdevuma mērķis – ziņas par latviešu valodu, tās gramatisko sistēmu padarīt pieejamas plašākai auditorijai.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd