Lūgts pastāstīt par grāmatu, kas top Imanta Ziedoņa 90. gadskārtas gaidās, Ēriks Hānbergs Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic: "Šī grāmata radās kā tāds pēkšņums, atceroties, cik daudz uzsmaidīt, pajokot, apcelt, pārsteigt bija spējīgs Imants Ziedonis.
Gribējās, lai Latvijas lasītājs uzzina, kāds Imants gadu gaitā ir bijis kā sarunu biedrs, kā vella dzinējs, kā omulīgs cilvēks."
Ne reizi vien Hānbergs kopā ar Ziedoni devies uz daždažādām vietām, un šajos braucienos vairākkārt piedzīvots skats, kā cilvēki sastingst, kad ierodas Dzejnieks. Bet ko Dzejnieks? "Viņš momentā ar kaut kādu dzirkstelīgumu atkausē," atceras Hānbergs. "Kaut vai, kad bija konkurss "Daudzinātākais cienasts novadā", vienā lauku sētā saimniece, gatavodama mums cienastu, griež rabarberu mazos gabaliņos; visi sastinguši – ieradies Dzejnieks. Imants uzdod vienu nopietnu jautājumu – no kura gala jūs parasti sākat griezt? Un sabiedrība uzreiz atraisās."
Grāmatas "Amizantais Imants Ziedonis" autors ziņo, ka līdz šim brīdim, gan uzklausot cilvēkus, gan lasot vēstules, gan "izknābājot no drukātā", viņam sanākušas jau 100 pilnīgi gatavas epizodes. Nupat ir pēdējais brīdis, lai ļaudis pārskatītu savas fotogrāfijas, vēstules un dalītos ar savu liecību. "Imantam bija niķis, skaists niķis, ierakstīt kaut kur kādus dzejolīšus. Pazīstu vienu sievieti, kurai Imants skapī ir ierakstījis novēlējumu. Pārskatiet skapju atvilktnes un sūtiet mums," mudina fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja Žanete Grende. "Ja žēl sūtīt oriģinālus, nofotografējiet.
Ir svarīgi sajust to, kā Ziedonis mēdza teikt, prieka vibrāciju. Tā ir ļoti svarīga mums visiem."
Tātad, liecības un atmiņas, kas saistās ar Imantu Ziedoni, var sūtīt jebkurā laikā, bet, ja gribētos, lai epizode iekļūst arī grāmatā, jūsu ziņai autors jāsasniedz vēlākais līdz Ziemassvētkiem. Vēstules Ziedoņa muzejam var sūtīt uz Sporta ielu 2 Rīgā vai uz e-pasta adresi [email protected].
Grende pieteic, ka jāgaida arī ceļojošā izstāde – tajā būs karikatūras, dažādas epizodes no dzejnieka dzīves. Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite papildina, ka jubilejas gadā būs jauni Imanta Ziedoņa rakursi, kurus akcentēs Murjāņos. Viens no tiem – Imants Ziedonis un bērnu literatūra, suņa Fuņa tēls, otrs – Imants Ziedonis kā dārznieks. Ap Murjāņu māju ir skaists dārzs, ko Ziedonis veidojis un kopis kopā ar dzīvesbiedri aktrisi Ausmu Kantāni, atgādina Šmite: "Ziedonis pats daudzkārt ir teicis, ka viņš nemaz negribēja būt dzejnieks, bet gribēja būt dārzkopis."
Tāpat kā dzejnieks, arī viņa ideju turpinātāji – Ziedoņa muzejs un fonds "Viegli" – bieži ceļo pa Latviju. "Vienalga, kur mēs aizbraucam, cilvēki saka – ā, Imants te bija, atceros, kā viņš kultūras namā lasīja dzeju. Cilvēki vēl joprojām atceras. Man ir sajūta, ka viņš nemaz nav nomiris, ka viņš tūlīt piezvanīs, atnāks, kaut kur būs jāiet, kaut kur jābrauc," saka Žanete Grende. Savulaik Ziedonis viņai daudz tika stāstījis, kādu grib muzeju:
"Viņš man stāstīja, ka muzejam jābūt par pieredzi. Muzejs nav par viņu, muzejs ir par sevis un pasaules izzināšanu, par latviskumu, jaunrade ir galvenais.
Es domāju, ka Imants ļoti gribētu, ka tā tas notiek."
