Rīta Panorāma

Sāk kampaņu "Emocionālā vardarbība – neredzama, bet īsta"

Rīta Panorāma

Francijas "Nacionālā apvienība" maina vadītāju

Izstāde "Satversmei 100+" par valsts pamatlikuma vēsturi

Izstādes «Satversme 100+» veidotājs: Satversmes spēja saglabāt aktualitāti ir tās lakonismā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Atzīmējot Latvijas pamatlikuma simtgadi, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no 8. novembra būs skatāma izstāde "Satversme 100+". Muzeja direktora vietnieks, viens no izstādes veidotājiem Toms Ķikuts intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra, ka Satversmes spēja būt aktuālai arī šodien slēpjas tās lakonismā.

"Satversmes spēja izdzīvot un būt aktuālai arī šodien slēpjas tajā lakonismā. Tas arī ļauj pie šī dokumenta turēties," uzsvēra vēsturnieks.

Viņš stāstīja, ka Satversme iezīmē pagrieziena punktu valsts un sabiedrības attiecībās, būvējot kaut ko jaunu. "Mēs varam lepoties, ka esam viena no retajām valstīm, kur šis nogrieznis ir bijis tik ilgs ar šo dokumentu, mēs esam dzīvojuši tā ietvarā," viņš norādīja.

LNVM informēja, ka izstāde veidota kā daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi, uzsverot Latvijas pamatlikuma tapšanas un darbības vēsturisko dimensiju un stāstot arī par Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām.

Muzejā skaidroja, ka pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un nodibināja demokrātiju. Satversmes izstrāde bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts 1918. gada 18. novembrī, taču praktiski to varēja īstenot tikai pēc Neatkarības kara beigām 1920. gadā, kad tauta vispārējās demokrātiskās vēlēšanās bija devusi uzticības mandātu Satversmes sapulcei. Jaunais Latvijas pamatlikums iemiesoja tās autoru – 34 Satversmes sapulces deputātu – priekšstatus par modernu valsti un demokrātisku sabiedrību. Pamatlikums netapa vienprātībā, bet gan asās viedokļu sadursmēs.

Izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Satversmes autoru un deputātu diskusijas mūsdienīgā veidolā un interpretācijā iedzīvinājuši pazīstami Latvijas teātru aktieri.

Apmeklētāji varēs izzināt Latvijas pamatlikumu ne tikai ar muzeja priekšmetu, bet arī ar interaktīvu taktilo elementu palīdzību, iedziļināties agrāko gadsimtu nevienlīdzīgo vēlēšanu principos un, izmantojot Satversmē ierakstītās pilsoņu tiesības, piedalīties improvizētos balsojumos par 2022. gadā aktuāliem politiskiem jautājumiem. Izstādē iekļauta arī neliela vēsturiska atsauce uz darba vidi, kādā strādāja Satversmes komisija, senajam Brīvības bulvāra nama telpu interjeram veidojot saspēli ar jaunveidotajiem izstādes elementiem.

Izstādes saturu veidojuši LNVM speciālisti Imants Cīrulis, Toms Ķikuts un Arnis Strazdiņš, bet tās mākslinieciskās koncepcijas un dizaina autors ir režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs.

Izstādei "Satversme 100+" sagatavota izglītojošā programma, kas papildina vēstures un sociālo zinību apguvi, tādēļ LNVM aicinās uz kopīgu darbošanos izstādē arī pamatskolas un vidusskolas vecuma skolēnus.

Izstādē plānoti vairāki tematiski pasākumi. Kā pirmais no tiem 9. novembrī plkst.17.30 notiks lektorijs "Satversmes "oriģināls": nozīme, meklējumi, atradumi", kurā piedalīsies LU Juridiskās fakultātes lektors un Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Jānis Šiliņš.

Ekskursijas izstādē tās veidotāju vadībā notiks valsts svētku dienā – 18. novembrī plkst.13.00 un 16.00, 19. novembrī plkst.12.00 un 26. novembrī plkst.12.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti