Kultūras rondo

Noslēdzies Rīgas Starptautiskā kino festivāls: viedokļi par filmām un to nozīmi

Kultūras rondo

Biruta Baumane un Lea Dāvidova-Medene: LNMM aplūkojams vienas paaudzes mākslinieču veikums

Latvijas izdevēji atgriezušies no Frankfurtes grāmatu tirgus: cik veiksmīga bijusi dalība

Ceļā uz viesu valsts statusu Frankfurtes grāmatu tirgū. Latvijas izdevēji atskatās uz šī gada mesi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 1 mēneša.

Laikā no 19. līdz 23. oktobrim platforma "Latvian Literature" sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizēja Latvijas valsts dalību Frankfurtes grāmatu tirgū (Frankfurter Buchmesse). Latvijas stends Frankfurtē joprojām bija ieturēts Latvijas literatūras eksporta kampaņas "#iamintrovert" noskaņās. Kā Latvija gatavojas iespējai nākotnē būt grāmatu tirgus goda viesu valsts statusā, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, izdevniecības "Liels un mazs" pārstāve Alīse Nīgale un izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāve Evija Veide.

Latvijas izdevēji ir apmeklējuši starptautiskos grāmatu tirgus kopš neatkarības atgūšanas, sākotnēji pircēju lomā. "Tas nozīmē, ka paņemam to labāko vai vērtīgāko, ko redzam no ārzemju izdevumiem, tā mūsu lasītājs iepazīst pasauli," saka izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāve Evija Veide. Šajā gadā Frankfurtē galvenais uzsvars likts uz tulkošanu un tulkotājiem, uz literatūras un grāmatu ceļošanu starp valstīm un valodām, tā bagātinot un paplašinot gan zināšanu, gan pieredzes telpu. No pircēja pozīcijas Latvijas izdevēji virzās tālāk un meklē veidus, kā savu veikumu piedāvāt pasaulei.

Atgūt apgriezienus

Šogad Frankfurtes grāmatu tirgus norisinājās pilnā apjomā, salīdzinot ar iepriekšējiem, pandēmijas gadiem. "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas gan norāda, ka tirgus vēl nav atguvis to sparu, kas bijis 2018. un 2019. gadā. Joprojām iztrūkst vairāki saturiski bloki, kuri sāka attīstīties tieši 2019. gadā. Tie ir bloki, kas veltīti bērnu literatūrai un bērnu literatūras pasākumiem, kā arī ar grāmatniecību un poligrāfiju saistītajām nozarēm. "Ceru, ka nākotnē šīs sadaļas attīstīsies, jo arī mums tas būtu svarīgi, ejot viesu valsts statusa virzienā. Kad rakstījām pieteikumu, skatījāmies, ka viens no virzieniem, kurā attīstīties un ko parādīt, būtu bērnu literatūra, otrs virziens, protams, grāmatniecība kopumā, vēl viens aspekts būtu poligrāfija un mūsu poligrāfijas tradīcija, un trešais būtu stārtapi vai ar grāmatniecību saistītās nozares, kas varbūt nav tieši fiziskā grāmata," saka Bodnarjuka-Mrazauskas. Viņasprāt, šogad tirgus bijis daudz produktīvāks tieši darījumu un tikšanos ziņā, atgriežoties 2019. gada līmenī. "Izdevēji ir gatavi tikties, gatavi runāt par jaunām grāmatām, ieklausīties un arī tiešām apsvērt Latvijas autoru grāmatu tiesību iegādi izdošanai tulkojumā," norāda Bodnarjuka-Mrazauskas. Taču ekonomiskās krīzes dēļ ir ļoti maz tādu izdevēju, kas ir gatavi runāt par ieceru realizāciju jau nākamajā gadā.

"Šobrīd nāk ļoti daudz signālu par to, ka esošiem darījumiem, piemēram, samazina grāmatu tirāžas, jo palielinās drukas cenas.

Mēs šobrīd runājam par jaunajām grāmatām, kas iznāks 2024.–2025. gadā," situāciju raksturo Bodnarjuka-Mrazauskas.

Arī izdevniecības "Liels un mazs" pārstāve Alīse Nīgale šī gada dalību Frankfurtes grāmatu tirgū vērtē pozitīvi, samērojot ar pērnā gada pieredzi: "Tā kā es pagājušajā gadā Frankfurtē biju izdevēju apmaiņas programmā, man arī pagājušais gads šķita diezgan intensīvs, jo bija iespēja satikt izdevējus un runāt par bērnu grāmatām." Solis virzīt bērnu literatūru kā vadošo jomu ceļā uz viesu valsts statusu, pēc Nīgales domām, ir pamatots: "Mēs mērķtiecīgi strādājam un [..] redzu vairākus autorus, kuriem arī Vācijas tirgū ir panākumi un nākotnes iespējas."

Kopīgā valoda – ilustrācijas

"Liels un mazs" pārstāve uzsver, ka, lai arī Latvija ir maza valsts, tomēr mums ir spēcīgi jaunie ilustratori: "Pateicoties Rūtas Briedes un Jura Petraškeviča aktīvai darbībai, Latvijas Mākslas akadēmijā ir jau divas paaudzes jauno ilustratoru, kas aktīvi strādā un grib strādāt, kuri ļoti tiecas un grib tikt pasaulē. Tas ir vēl viens pluss, ka mums ir ko rādīt un ir diezgan liela dažādība stilistikā, kādi šie ilustratori ir."

Frankfurtes grāmatu tirgū piedalījusies arī grāmatas "Kiosks" (tulkota vairāk nekā 15 valodās) autore Anete Melece ar savu jauno bilžu grāmatu "Pazudušais miedziņš". Grāmata drīzumā būs pieejama Latvijā. "Šoreiz ārzemju izdevēji bija pirmie, kas varēja izšķirstīt, izlasīt, aptaustīt un izskatīt grāmatu. [..] interese ir spēcīga, un ir jau izteikti konkrēti piedāvājumi šīs grāmatas publicēšanai vācu valodā," atklāj Nīgale.

Arī izdevniecības "Latvijas Mediji" pārstāve Evija Veide piekrīt:

"Bērnu grāmatas ir labākā eksporta prece grāmatniecībā, jo tur ir daudz vienotāka platforma, uz kuras nostāties.

Bērnu grāmatu ir arī vieglāk saprast. Iedomājieties, jūs paņemat 500 lapaspušu romānu, izdevējs spožām acīm stāsta, cik tas ir ārprātīgi vērtīgs un skaists, bet jūs saprotat, ka tur ir baltas lapas, melni burti, jums ir jātic tam, ko jums saka, jo, piemēram, spāņu valodā no tā visa neko nevarat saprast." Turpretī bērnu grāmatu arī valodā, ko neprotat, palīdz uztvert ilustrācijas. Tās ļauj saprast stāstu un izvērtēt, vai tas ir tas, ko izdevējs meklē. Bērnu literatūra var radīt iespējas citu žanru grāmatām. Veide spriež: "Ja izdevējs ir saticies ar šo valodu, viņam jau ir pieredze, ir zināms kāds tulkotājs, ir skaidrs, kā viņš to grāmatu var savā valstī izdot [..] protams, ārkārtīgi labi, ja grāmatai veicas tajā tirgū, jo tad [izdevējam] šķiet – aha, šis maniem lasītajiem garšoja [..] ir svarīgi, lai kāds šīs vērtības būtu gatavs iegādāties." Izdevēja ievērojusi pozitīvu tendenci, ka par grāmatām lielāku interesi izrāda jaunieši: "Vācu hallē vislielākā drūzma [..] bija pie jauniešu grāmatu stenda, tur vispār nevarēja pieiet klāt, tur čumēja un mudžēja [..]

ja vecāki pērk saviem bērniem grāmatas, tas mūs nepārsteidz, bet tad, ja ar grāmatām rokās rindā stāv jaunieši, tas ir eliksīrs dvēselei."

Viesu valsts ieguvumi

Latvija pieteikumu viesu valsts statusam Frankfurtes grāmatu tirgū sagatavoja un iesniedza šī gada 1. februārī. Tagad tiek gaidīts Frankfurtes grāmatu tirgus padomes lēmums.

Šogad Frankfurtes grāmatu tirgus viesu valsts statusā bija Spānija. Ir liela atšķirība, vai viesu valsts statusā ir lielās valstis vai mazās valstis. Piemēram, Spānijai nav jāstāsta par to, kas ir šī valsts un tās kultūra, līdz ar to viņi programmā var koncentrēties uz aktualitātēm. Mazai valstij šajā gadījumā uzdevums ir daudz plašāks – jāizstāsta, jāiepazīstina ar valsti, kāda ir tās kultūra, grāmatas, un tikai tad attīstās konkrētākas sarunas.

Viesu valsts statusa iegūšana iekustina divus būtiskus procesus, viens norisinās gatavojoties, bet otrs ilgst pēc tam. "Manuprāt, Latvijas grāmatniecības un arī poligrāfijas nozarei īpašā viesa statuss ir ļoti svarīgs, lai sakoncentrētos, lai ir mērķis, uz ko iet un tiekties [..] Tiklīdz šis statuss ir izziņots un starptautiskā profesionālā auditorija zina par šo statusu, ir daudz vieglāk iegūt jaunus darījums, jo viņi zina, ka šajā statusa gadā, arī gadu pirms un gadu pēc, būs diezgan liela uzmanība šīm grāmatām, [..] kultūrai kopumā, autoriem. Izdevējiem tas ir daudz izdevīgāk, jo viņam ir mazāk jāstrādā ar savu mārketingu vai mārketings tiek nodrošināts no visām iespējamām pusēm," skaidro Inga Bodnarjuka-Mrazauskas. To apliecina arī iepriekšējās viesu valstis – statusa izziņošana paver vārtus ne tikai grāmatu tiesībām, bet arī daudz kam citam, arī mākslas izstādi izvietot kādā no Vācijas muzejiem kļūst vienkāršāk, jo viņi rēķinās ar esošo uzmanību.

Lai iegūtu viesu valsts statusu, notiek vērtēšana. Frankfurtes grāmatu tirgus rīkotāji vērtē ne tikai to, vai potenciālajai viesu valstij pietiek līdzekļu, lai to īstenotu, bet arī, vai vietējais tirgus, nozare un tās spēlētāji ir tam gatavi. Vērtē tulkojumu pieejamību, tiem jābūt izdotiem vācu, angļu vai citās valodās.

"Domāju, tas ir mans personīgais viedoklis, ka statuss mums ir jau kabatā, jautājums par to, kurš gads tas būs.

Tas, ko mēs gribam, tas ir arī mans personīgais mērķis, ka ir ilgtermiņa ietekme. Lai mēs arī pēc 10 gadiem vēl joprojām grāmatniecības nozarē jūtam, ka Frankfurtes viesu valstu statuss ir bijis un ka no tā ir iegūti kontakti, izdevēji, kas turpina izdot latviešu izdevēju grāmatas, izdevēji, kas turpina drukāt grāmatas mūsu tipogrāfijās, un ka šie kultūras kontakti joprojām ir dzīvi," saka Bodnarjuka-Mrazauskas.

Latvija gaida lēmumu

Izdevniecības "Liels un mazs" pārstāve Alīse Nīgale atklāj, ka ir gatava ceļam uz viesu valsts statusu: "Mēs ļoti mērķtiecīgi jau kopš 2014. gada esam nolēmuši, ka strādāsim uz eksportu un centīsimies radīt tādas grāmatas, kuru tulkošanas tiesības ir iespējams pārdot arī ārzemēs." Autoru un ilustratoru klāsts ir ierobežots, tāpēc viņa cer, ka Frankfurtes vadība nolems statusu piešķirt 2027.–2029.gadā, tas dotu laiku strādāt ar autoriem, sagatavot grāmatas. "Kad mēs braucam uz Frankfurtes tirgu un es veicu šo pirkšanas jeb izstādes apskatīšanas darbu, jau zinu, ka līdz 2025. gadam tulkojumi ir saplānoti, tas nozīmē, ka kaut ko jaunu, ko tagad ieraugu, izdotu 2025.–2026. gadā. Ir vajadzīgs liels laiks, lai, pirmkārt, taptu grāmatas, otrkārt, lai šie tulkojumi taptu. Tāpēc es esmu liels entuziasts, ka mums ir vajadzīgs šis viesu valsts statuss, bet noteikti ne tūlīt, ne tagad," saka Nīgale. Arī Inga Bodnarjuka-Mrazauskas piekrīt, ka laika distance ir vajadzīga: "Mums tulkotāju jau ir tik, cik ir. Tā ir saruna, pie kā mēs katru reizi arī ar Frankfurtes grāmatu meses vadību atgriežamies, ka mums šobrīd ir 8 tulkotāji un tiek gatavota jaunā paaudze, bet principā, ja tu gribi līdz 2025. gadam izdot 40 vai 50 grāmatas vācu valodā, viņas vienkārši fiziski nevar iztulkot."

Frankfurtes grāmatu tirgus vadība izdevēju vizītes laikā jūnijā viesojās Rīgā, un kopumā viņu iespaidi esot ļoti pozitīvi. Šobrīd atbilde tiek solīta nākamā gada pavasarī, kad visdrīzāk izlems par 2025.–2026. gadu. "Tas mums arī būs tāds atspēriena punkts, jo tiklīdz statuss un gads ir zināms, mēs varam strādāt daudz mērķtiecīgāk. Šobrīd mēs esam gaidīšanas pozīcijā," saka Bodnarjuka-Mrazauskas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti