Covid-19 Vakcinācijas nodaļas darbinieku skaits krietni samazināts, un 30. jūnijā beigsies tā darbībai atvēlētais finansējums. Pašlaik nav zināms turpmākais šī biroja liktenis, tas būšot atkarīgs no slimības attīstības scenārija, un šobrīd paredz piecus iespējamos variantus.
Autora ziņas
Savdabīgā veidā savu nostāju par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni paudusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Attēls, kurā redzama bibliotēka un tās fonā esošais piemineklis, izmainīts, stabu ar zvaigznēm tā galā dzēšot. Ekspertu viedokļi nav viennozīmīgi par to, vai iestādei, kurai vajadzētu būt politiski neitrālai, ir pareizi šādi rīkoties.
"Tālāk vairs nav, kur piekāpties" un "nāksies intensificēt gatavošanos nozares streikam", sacīja Latvijas Veselības un sociālo aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris. Tikmēr nozares asociācijas šādus skaļus paziņojumus pēdējā laikā nav publicējušas un arī uzrunātas neslēpa – redzējums ar arodbiedrību un pat savā starpā nesakrīt. Tikmēr atbildīgā ministrija par arodbiedrības gatavību ir informēta, taču nepiekrīt, ka mediķi būtu atstāti novārtā.
Ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) dotāciju iespējams pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, taču lēmējvarai un investīciju plānošanas un īstenošanas procesā iesaistītajiem ir jānovērš būtiski riski. To secinājusi Valsts kontrole (VK), izanalizējot Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) un Latvijas Produktivitātes padomes (LPP) ekspertu grupas novērtējumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu.
Slimnīcu tīkla sakārtošana ir process, kuru Veselības ministrija veic jau labu laiku. Mērķis – sakārtot slimnīcās sniegto pakalpojumu klāstu tā, lai visā valsts teritorijā vienmērīgi būtu pieejami pamata pakalpojumi, bet lielajās universitātes slimnīcās koncentrētos paši sarežģītākie gadījumi. Tomēr ministrijas un slimnīcu vadītāju redzējums par to, kā vēlamo rezultātu panākt, vietām ir atšķirīgs.
Līdzīgi kā muitā, uz lielāku atalgojumu, augstāku profesijas prestižu un jauniem kolēģiem cer arī citos valsts darbībai kritiski svarīgos dienestos un iestādēs. Liela daļa šādu darba vietu ir iekšlietu sektorā – piemēram, robežsardze, policija un ugunsdzēsības un glābšanas dienests, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas iekšlietu darbinieku arobiedrības vadītājs Armands Augustāns.
Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi muitas darbiniekiem likuši strādāt daudz intensīvāk, bet atalgojums to darīt nemotivē. Arī pieredzējušie kolēģi nereti atrod labāk apmaksātu darbu. Šobrīd darbinieki un vadība vienojušies, ka cilvēkresursu stiprināšana caur algu palielināšanu ir galvenā iestādes prioritāte, jo neviens vairs neslēpj – muitnieki darbu pamet un, ja netiks atrasta nauda, iestāde savas funkcijas pilnvērtīgi vairs nespēs veikt.
Slimnīcas visā Latvijā pēc Covid-19 uzliesmojuma norimšanas normālos darba apstākļos nav atgriezušās, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš skaidroja – slimnīcās ir liels to pacientu pieplūdums, kuru slimības netika ārstētas, kamēr Covid-19 izplatība bija ļoti augsta. Tāpat finansiālu slogu slimnīcām dod elektrības cenu kāpums un no maija atņemtais atbalsts rēķinu segšanai.
Lai atslogotu pedagogus un risinātu skolotāju trūkuma problēmu, nozares organizāciju un atbildīgo valsts iestāžu starpā ir izstrādāts vakanču mazināšanas plāns. Skolotāju arodbiedrībā gan norāda – plāna izpilde ministrijai nesokas un daļa uzdevumu, kuriem bija jābūt izpildītiem jau šajā semestrī, nav pat iesākti. Ministrijā pārmetumus noliedz, sakot – darbs notiek un daļa uzdevumu ir pašu skolu kompetencē.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi mainīt kārtību, kādā tiek pārskatīta minimālā alga valstī. Savienība vēlas, lai tā tiktu pārskatīta katru gadu, jo tas ļautu minimālo darba samaksu pielīdzināt reālajām preču un pakalpojumu izmaksām. Darba devēji nenoliedz – sakārtot sistēmu, kādā tiek noteikta darba alga, vajadzētu, taču mehāniska tās celšana var radīt problēmas darbiniekiem, kuri saņem lielākas algas.
Latvijā šobrīd, bēgot no kara, ieradušies jau vairāk nekā 300 cilvēki ar invaliditāti. Kādā sarežģītā glābšanas operācijā atvests 141 pacients no Kramatorskas apkārtnē esoša psihoneiroloģiskā internāta. Tāpat daudziem, kuriem ir fiziski ierobežojumi, jāpalīdz meklēt palīglīdzekļi, jo nereti, pametot kara plosīto Ukrainu pārpildītos transportos, bija jāizdara izvēle – vai nu braukt bez sava ratiņkrēsla vai nebraukt nemaz.
Karš Ukrainā licis mājas pamest miljoniem tās iedzīvotāju. Daudzi nonāk arī Latvijā. Starp tiem ir arī gandrīz 600 tā dēvēto "nepavadīto bērnu". Ne visos gadījumos tas nozīmē, ka viņi ir patiesi vieni – liela daļa ieradušies, piemēram, ar saviem pilngadīgajiem brāļiem un māsām vai kaimiņiem, taču oficiālu pilnvaroto pārstāvju viņiem nav. Tādos gadījumos šiem bērniem piešķir ārkārtas pilnvaroto aizbildni.
Lai izdevumu kāpuma apstākļos atbalstītu iedzīvotājus – īpaši mazāk aizsargātās grupas –, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi sešus priekšlikumus. Tajos izskatīta gan atsevišķu pabalstu celšana, gan minimālās algas, kā arī pensiju apjoma kāpināšana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka nākamās Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau rudenī, tādēļ deputātiem gaidāms izaicinājums – pirmsvēlēšanu solījumu laikā spēt sarūpēt atbalstu, kas nepārsniedz iespējas.
Covid-19 krīze un karš Ukrainā cilvēkiem nereti bijis smags emocionāls slogs, kas licis meklēt speciālistu atbalstu, tomēr liela problēma ir speciālistu pieejamība, īpaši – ārpus galvaspilsētas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka palīdzība jāsniedz arī Ukrainas kara bēgļiem. Saeimas atbildīgās komisijas deputāti šodien sprieda, kā salāgot pieprasījumu pēc psihiskās veselības ārstiem ar iespējām.
Pedagogu trūkums, līdzīgi kā ar mediķiem, ir problēma, ar kuru nākas sadzīvot jau sen. Izglītības un zinātnes ministrija konstatējusi – īpaši liels skolotāju trūkums ir lielajās pilsētās, un 16 pašvaldībās var droši teikt – mācībspēka trūkst. No priekšmetu skolotājiem vismeklētākie ir dabaszinātņu jomā, taču kopumā visbiežāk nepietiek pirmsskolas skolotāju.
Kāda sieviete, kurai līdz 40 grādiem uzkāpa ķermeņa temperatūra un āda kļuva dzeltena, uz mirkli pieņemta Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, taču tad palaista mājās ar ieteikumu veikt svarīgus izmeklējumus ambulatori. Tomēr to rezultāti pienāca jau tad, kad sieviete bija mirusi. Viņas meita ir pārliecināta – slimnīcā nav izmeklēts akūti ārstējams pacients, tāpēc vērsās Veselības inspekcijā, taču tur nesaņēma atbalstu.
Ir grūti novērtēt, vai makšķerēšanas karšu pārdošanas rādītāji aug, jo tās pērk visu gadu, taču skaidrs ir tas, ka vispopulārākā ir makšķerēšanas atļauja visam gadam, jo tā ir ekonomiski visizdevīgākā. Tāpat iecienītas ir arī vienas dienas atļaujas, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Agnese Neimane – Jordane. Viņa atgādina – makšķerēšanas atļauju karšu pārdošanā iekasētā nauda tiek novirzīta zivju resursu atjaunošanai.
Lieldienās līdzās tradicionālajām, krāsotajām vistu olām ļoti iecienītas, īpaši bērnu vidū, ir arī šokolādes olas ar mantiņu vidū jeb tā sauktās "kinderolas". Pārtikas un veterinārajā dienestā gan brīdina – šogad jābūt īpaši piesardzīgiem. Jāatceras, ka nesen Beļģijas rūpnīcā ražotie un visā Eiropā izplatītie produkti atsaukti, jo pastāv risks, ka tie ir inficēti ar salmonellas baktērijām.
Jēkabpilī ģimenes ārstu trūkumu izdevies mazināt vien uz gadu. Dakteris Jurijs Jermaks izbeidzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Šķiršanās gan nav bijusi mierīga. NVD neslēpj – par ārstu saņemts milzums sūdzību. To apliecina arī pašvaldībā.