Arodbiedrība pārmet IZM nesteigšanos ar trūkstošo skolotāju problēmas risināšanu

Lai atslogotu pedagogus un risinātu skolotāju trūkuma problēmu, nozares organizāciju un atbildīgo valsts iestāžu starpā ir izstrādāts vakanču mazināšanas plāns. Skolotāju arodbiedrībā gan norāda – plāna izpilde ministrijai nesokas un daļa uzdevumu, kuriem bija jābūt izpildītiem jau šajā semestrī, nav pat iesākti. Ministrijā pārmetumus noliedz, sakot – darbs notiek un daļa uzdevumu ir pašu skolu kompetencē.

Arodbiedrība pārmet IZM nesteigšanos ar trūkstošo skolotāju problēmas risināšanu
00:00 / 03:46
Lejuplādēt

Lai mazinātu pedagogu trūkumu, izglītības nozare izstrādājusi vakanču mazināšanas plānu. Tas satur gan vairākus īstermiņa uzdevumus, lai mazinātu šī brīža slodzi, gan arī virkni ilgtermiņa risinājumu, lai sakārtotu problēmu pēc būtības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga atklāja, ka īstermiņa risinājumiem bija jāsāk darboties jau šajā semestrī. Tas gan šobrīd jau tuvojas noslēgumam, bet teju nekāda progresa un atbildīgās ministrijas rīcības, īpaši attiecībā uz darbiem, kas bija jāīsteno šajā semestrī, neesot.

“Diemžēl var teikt, ka praktiski nekas nav darīts šim mācību semestrim, un mēs zinām, ka tas tūlīt beigsies. Vienīgais, kas tur ir panākts, tās ir piemaksas par pandēmijas laikā paveikto, bet pārējais… Vismaz mūsu rīcībā nav informācijas, ka [būtu] psiholoģiskais atbalsts, piemaksa par paaugstinātu darbu vai virsstundu apmaksa, studentu vai pensionēto pedagogu piesaiste, vai klašu apvienošana vai mācību organizēšana pēc moduļu principa – tas jau bija plānots šajā semestrī, bet cik tad te līdz jūnija sākumam ir palicis,” norādīja Vanaga.

Īstermiņa risinājumi plānā vairāk saistīti ar pedagogu atslogošanu un atbalstu jau esošajiem. Piemēram, psiholoģiskā atbalsta nodrošināšana, virsstundu apmaksa, atsevišķos gadījumos arī mācības pēc moduļu principa.

Vidējā un ilgtermiņa plānos redzami arī soļi pedagogu piesaistei. Piemēram, profesijas prestiža atjaunošana, jauno pedagogu sagatavošanas modeļa izstrāde, atbalsts un garantijas jaunajiem pedagogiem un citi.

Tam, ka darbs plāna īstenošanā nenotiek, nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere norādīja – par katru soli uz priekšu ne vienmēr tiek informēti partneri arodbiedrībā, taču darbs notiek. Turklāt īpaši īstermiņa risinājumu sadaļā liela daļa plāna punktu izpilde atkarīga no pašām skolām, jo ne visur ministrijai būtu pareizi iejaukties.

“To, ko mēs varam izdarīt, mēs esam darījuši. Arī šobrīd turpinās darbs un sarunas pie pedagogu atalgojuma uzlabošanas. Arī pie slodžu sakārtošanas. Visi šie jautājumi ir procesā, bet tie nav vienā dienā risināmi jautājumi. Bet mēs, protams, neatskaitāmies par katru soli šobrīd kolēģiem no LIZDA. Tas, kas bija īstermiņa risinājumi, tie, protams, vairāk bija balstīti uz to, cik lielā mērā skola pati var ar to tikt galā un šo plānu īstenot. Tur ministrijai iejaukties... Es neredzu tur lietderīgumu,” sacīja Bašķere.

Plānam sekojot arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pirmā diskusija notika šī gada janvārī un nākamā ieplānota 11. maijā.

Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) cer nākamajā diskusijā sadzirdēt atbildīgo iestāžu risinājumus un runāt par trīs galvenajām problēmām: “Tā pirmā ir: uz vairākiem priekšmetiem kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki, kuri studē pedagoģiju, nestartē. Un šis jautājums nav izrunāts, kā panākt, ka studenti ir ieinteresēti. Tā nākamā lieta, kas izskatās, ir diezgan problemātiska – šis plāns neskatās uz nodarbinātību skolās kā uz tādu ilgtermiņa izveidojušos problēmu. Respektīvi, tā vietā, lai mēs runātu par virzību uz augsta līmeņa, apmierinātiem speciālistiem,

tā vietā mēs nemitīgi dzēšam ugunsgrēkus, un tas vidējā termiņa plāns šo nerisina.

Un trešā daļai – IZM ir jāstiprina izglītības pārvalde.”

Ašeradens uzskata – izglītības pārvaldes stiprināšana ir ļoti būtiska, jo, lai veiksmīgi attīstītu plānošanas, personāla apmācības, motivēšanas un sagatavošanas jautājumus, starp ministriju un 640 skolām ir jāveido reģionālās administrācijas katrā pašvaldībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt