Covid-19 Vakcinācijas nodaļas liktenis pēc 30. jūnija vēl nav zināms

Covid-19 Vakcinācijas nodaļas darbinieku skaits krietni samazināts, un 30. jūnijā beigsies tā darbībai atvēlētais finansējums. Pašlaik nav zināms turpmākais šī biroja liktenis, tas būšot atkarīgs no slimības attīstības scenārija, un šobrīd paredz piecus iespējamos variantus.  

Gatavojas jebkādam Covid-19 izpatības scenārijam rudenī

Lai arī šobrīd saslimstība ar Covid-19 mazinās, ir teju neiespējami prognozēt, kā slimība attīstīsies, kad atgriezīsies vēsāks un mitrāks laiks. Varbūt tā savu spēku vairs neatgūs, varbūt kļūs līdzīga sezonālajai gripai, bet varbūt atkal mutēsies, uzņems spēkus un turpinās pļaut cilvēku dzīvības.

Covid-19 Vakcinācijas biroja liktenis pēc 30.jūnija vēl nav zināms
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Jana Feldmane norādīja, ka, sadarbojoties daudzām atbildīgajām iestādēm, tiek strādāts pie tā, lai Latvija būtu gatava jebkādam scenārijam.

“Eiropas slimību kontroles centrs runā par pieciem scenārijiem rudenim, sākot ar to, ka tā ir infekcija ar ļoti mazu ietekmi uz sabiedrības veselību, līdz pat jaunai pandēmijai, un tad atkarībā arī no tā, protams, tiek plānoti pasākumi. Bet pats, pats svarīgākais – turpināt šo riska grupu iedzīvotāju vakcināciju,” uzsvēra Feldmane.

Vakcinācijas nodaļas liktenis pēc 30. jūnija nav zināms

Visā Covid-19 stāstā svarīga loma bijusi arī sākotnēji Vakcinācijas birojam, vēlāk – Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļai, kura organizējusi iedzīvotāju potēšanu, sākotnēji masveidā, taču nu jau visi, kuri vēlējušies, vakcīnu saņēmuši un jaunas tiek ievadītas salīdzinoši maz.

Tas liek uzdot jautājumu – vai atsevišķa vakcinācijas nodaļa nav izšķērdība? Nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča gan neņemas spriest par nodaļas nākotni, sakot, ka ir tikai Nacionālā veselības dienesta darbiniece un šo lēmumu pati nepieņems. Tomēr viņa uzsvēra – jau šobrīd sākotnēji 10 cilvēku lielajā struktūrvienībā palikuši vien četri darbinieki un

30. jūnijā beidzas nodaļas darbībai nepieciešamais finansējums. Taču, kas notiks tālāk, šobrīd vēl nav zināms.

“Šobrīd strādājam līdz 30. jūnijam, un tad tiks skatīti arī turpmākie soļi. Tos noteiks gan scenāriju iestāšanās vai neiestāšanās un arī valdības lēmumi. Tīri par vakcināciju – attiecīgi katrs scenārijs paredz savus vakcinācijas pasākumus. Ja mēs runājam par vieglākiem scenārijiem, tad, protams, vakcinācija notiek tikai pie ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetos, ārstniecības iestādēs. Un strādājam šobrīd pie smagākā scenārija, kur jau iestājas ārpus kabineta esošās vakcinācijas formas un veidi,” skaidroja Juhņēviča.

Vakcinācijas nodaļas darbu jau gatavojas pārņemt NVD darbinieki

Viņa gan mierināja, ka nevar rasties situācija, ka 30. jūnijā nodaļu likvidē, bet vēlāk sākas milzu Covid-19 uzliesmojums un atkal jāvakcinē visa sabiedrība, bet nav, kas to dara.

Lai to nepieļautu, jau šobrīd notiek vakcinācijas nodaļas pienākumu integrēšana pārējā Nacionālā veselības dienesta struktūrā. Arī dienesta pārstāve Evija Štālberga apstiprināja – lai arī vēl nav zināms, kad vakcinācijas nodaļa darbu beigs, jau šobrīd notiek gatavošanās, lai nodaļas darbus varētu pārņemt citi dienesta darbinieki.

“Mēs esam gatavi vajadzības gadījumā nodrošināt gan šo plānošanu, gan organizēšanu. Bet, protams, tad ir jāvērtē, kāds ir šis rudens scenārijs, kas iestājas, un vajadzības,” pauda Štālberga.

Tikmēr Juhņeviča skaidroja – lai arī kā rudenī attīstītos Covid-19, uzsvars vakcinācijā atkal jau tiks likts uz riska grupām. Lai to varētu darīt efektīvāk, šobrīd notiek darbs pie īpaša riska grupu reģistra izveides.

Iedzīvotājiem par vakcinācijas nodaļas slēgšanu dažādas domas

Latvijas Radio Rīgas ielās uzrunātie iedzīvotāji lielākoties ir pārliecināti, ka Vakcinācijas projekta nodaļu slēgt nevajadzētu. Šādu lēmumu cilvēki pamato ar neziņu par to, cik smagā formā Covid-19  infekcija atgriezīsies rudenī.

Iedzīvotājiem par vakcinācijas nodaļas slēgšanu dažādas domas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Taču netrūkst tādu, kuri šādas nodaļas uzturēšanā šobrīd saskata izšķērdību. Tāpat izskan viedoklis, ka struktūrvienība būtu jāsaglabā uz palikšanu, tai piešķirot plašākas funkcijas – veicināt visu veidu vakcinācijas rādītāju kāpumu:

Es domāju, ka noteikti vajag, jo pasaulē vēl plosās [Covid-19 ].

Es domāju, ka tie, kas gribēja – savakcinējās, un īpaši nevajag.  

Es nezinu, es nemāku teikt. Es neesmu ne pret, ne par, bet man neko vairs nevajag.

Viņi varētu piedāvāt ne tikai šīs vakcīnas, bet arī citas potes pret citām kaitēm. To pašu encefalītu vai vēl kaut ko. Tas būtu cilvēkiem diezgan ērti.

Grūti pateikt, jo tas nav atsevišķi, bet pie institūcijas. Jā, lai paši lemj, nevis mēs.

Noderīgi jau viņi ir. Sliktāk jau nebūs. Skatoties, kā ar kovidu, kā tas izplatīsies.

Es nezinu. Grūti spriest. Es aizeju, kad vajag vakcinēties, bet es nezinu.

Domāju, ka nevajag. Pienāks atkal rudens, un mums vajadzēs vakcinēties, gribi vai negribi, skrien desmit reizes. Zvana un liek. Tā kā rudenī, iespējams, būs vajadzība, bet to pašu var izdarīt ģimenes ārsts un visi pārējie. Tur nevajag speciāli tērēt tik lielas naudas.

Es domāju, ka šobrīd vairs ne, jo visi, kas gribēja, ir savakcinēti un pārējiem jau iespēja ir. Tagad arī tie cilvēki var iet atpūsties.

KONTEKSTS:

Gandrīz divus gadus kops Covid-19 pandēmijas sākuma, šī gada marta beigās vakcinācija pret Covid-19 Latvijā praktiski apstājās, un tobrīd no visiem Latvijas iedzīvotājiem vakcināciju bija pabeiguši 69%. Lielākās raizes rada seniori – gandrīz 100 tūkstoši nav saņēmuši nevienu poti pret Covid-19. 

Bet būtiski samazinoties saslimstībai, no 1. aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu, saglabājot dažus izņēmumus riskantās vidēs, piemēram, veselības aprūpē, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur. No 15. maija maskas nebūs jāvelk arī sabiedriskajā transportā.

Epidemiologs Ņikita Trojanskis savukārt brīdināja, ka Covid-19 epidēmijas beigas būs atkarīgas no tā, kā gan epidemiologi, gan sabiedrība uztvers vīrusa draudus.  Bet Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paredz, ka rudenī noteikti būs sagaidāms slimības "pacēlums".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt