Pēc pacientes nāves meita vēršas pret slimnīcu par ārstēšanas atteikumu

Kāda sieviete, kurai līdz 40 grādiem uzkāpa ķermeņa temperatūra un āda kļuva dzeltena, uz mirkli pieņemta Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, taču tad palaista mājās ar ieteikumu veikt svarīgus izmeklējumus ambulatori. Tomēr to rezultāti pienāca jau tad, kad sieviete bija mirusi. Viņas meita ir pārliecināta – slimnīcā nav izmeklēts akūti ārstējams pacients, tāpēc vērsās Veselības inspekcijā, taču tur nesaņēma atbalstu.

Mirusi sieviete pēc izlaišanas no Jēkabpils slimnīcas
00:00 / 03:58
Lejuplādēt

"Nu, es mammu biju samīļojusi, un šī bija pēdējā reize, kad mēs tikāmies. Svētdien sešos no rīta piezvanīja un pateica, ka mamma ir nomirusi," stāstīja Santa, kuras vārdu Latvijas Radio mainīja.

Meitai daudz jautājumu

Santa savu mammu zaudēja apmēram pirms diviem mēnešiem. Viņa nomira, esot uzņemta jau citā slimnīcā, taču jautājumus rada ceļš līdz tai. Vai nokļūšana slimnīcā bijusi savlaicīga, un vai nav bijis iespējams dzīvību glābt, ja iesaistītie būtu rīkojušies aktīvāk?

Santas mammas ķermenis kļuva dzeltens, un tā temperatūra kāpa līdz 40 grādu atzīmei. Sākotnēji ģimenes ārste sievietei izteikusi aizdomas par B hepatītu, bet nekāda tālāka rīcība nav sekojusi. Pēc ģimenes locekļu zvaniem ārstei viņa tomēr ieteikusi apmeklēt slimnīcu. Sieviete devusies uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kurā uz mirkli pieņemta.

"Viņa man atrakstīja īsziņā, ka viņa ir Jēkabpils slimnīcā un gaida dakteri. Un viņa teica, ka B hepatīta viņai nav, jo ir uztaisītas analīzes, bet stāvoklis esot nopietns, un ārsts uzņemšanā pēc visiem izmeklējumiem ir teicis, ka viņai ir jāpaliek slimnīcā un viņi veiks tālākus izmeklējumus. Un pēc tam, tajā pašā dienā, es atbraucu mājās no darba, un viņa man raksta, ka ir mājās, jo slimnīcā nav ņemta. Es viņai zvanu un prasu – kāpēc? Viņa saka, ka ir nonācis cilvēks no administrācijas, runājis ar ārstu un viņa dzirdējusi, ka viņš teicis, ka viņiem neesot vietas un, tā kā viņai nav ne tas B hepatīts, ne arī Covid-19, tad viņiem neesot viņu, kur ielikt," skaidroja Santa.

Jēkabpils slimnīcā, protams, konkrēto stāstu sīki komentēt nedrīkst, taču galvenais slimnīcas ārsts Georgijs Moisejevs apstiprināja – šobrīd Veselības inspekcija veic pārbaudi un slimnīca sadarbojas ar iestādi. Viņš skaidroja – šajā gadījumā, pēc slimnīcas domām, ārstniecības procesā viss darīts pareizi, savukārt to, ka kāds būtu atnācis un pateicis, ka pacientam jādodas prom, ja viņam nav jādodas, noliedza.

"No ārstnieciskā viedokļa tur kļūda nav pieļauta. Izmeklējumu apjoms, kas būtu neatliekamā kārtā veicams, ir uztaisīts, un tika definēta hroniska rakstura problēma. Un arī diagnostika uzstādīta un sniegtas adekvātas rekomendācijas. Ja nepieciešama akūta hospitalizācija, tad vienmēr visiem pacientiem tiek vieta atrasta un viņi tiek stacionēti. Visos gadījumos, ja tiek uzrakstīta sūdzība, līdzīgi kā par šo gadījumu, tad viss tiek rūpīgi pārbaudīts, tiek pārrunāts ar ārstiem. Arī slimnīca raksta savu skatījumu par problēmu, un tālāk to vērtē kompetenta iestāde, kas mūsu gadījumā ir Veselības inspekcija," stāstīja Moisejevs.

Moisejevs arī skaidroja – slimnīca regulāri atsvaidzina zināšanas un trenējas, lai nepieļautu stacionējamu pacientu, tā teikt – palaišanu garām. Pēc slimnīcas Santas mammai ieteikts veikt konkrētus izmeklējumus, tie arī veikti, taču strauji kļuvis sliktāk, un, jau nonākot slimnīcā Rīgā, Santas mamma izmeklējumu rezultātus tā arī vairs nesagaidīja. Pēc mammas aiziešanas Santa rakstījusi iesniegumu Veselības inspekcijai, bet, viņasprāt, saskārusies ar visnotaļ formālu un neieinteresētu attieksmi un lielu birokrātiju.

Veselības tiesību eksperte, komentējot sievietes ārstēšanās stāstu, Latvijas Radio norādīja: "Skaidrs, ka gadījumā, ja nepieciešama palīdzība, tad katrai veselības aprūpes iestādei būtu jāspēj informēt pacientu, kur tādu iespējams saņemt. […] Tā nav birokrātija, ka iesniegumus kā e–pastus nepieņem. Tas ir noteikts likuma normās, kā jāiesniedz iesniegumi Veselības inspekcijā un citās valsts iestādēs. Svarīgi, ka Veselības inspekcijai un citām iestādēm ir pieklājīgi un arī iejūtīgi, ņemot vērā tuvinieka zaudējumu, jāinformē cilvēki, kā iesniegumu iesniegt, kā to labāk darīt," norādīja Olsena.

Savukārt, vaicāta par to, vai bieži notiek situācijas, kurās pacients netiek pienācīgi ārstēts, jo tiek palaista garām kāda svarīga informācija, Olsena sacīja – visnotaļ bieži.

Arī starptautiski dati rādot – neievērotas slimības pazīmes un neatbilstoša ārstēšana ir sastopama gana daudz.

Veselības inspekcija: Iesniegumus bieži iesniedz neatbilstoši

Veselības inspekcijas jurists Aivars Bisenieks skaidroja – gan apskatītajā gadījumā, gan arī ļoti daudzos citos iesniegumi sākotnēji tiek uzrakstīti nepareizi. Tādēļ Veselības inspekcijai nav iespējas identificēt iesniedzēju un iesniegumu pieņemt. Tomēr gan šajā, gan arī citos gadījumos inspekcija sazinoties ar iesniedzējiem un lūdzot iesniegt dokumentus atbilstoši, kā arī cenšoties izskaidrot, kā tas labāk darāms.

Veselības inspekcijas komentārs
00:00 / 02:22
Lejuplādēt

"Katrs iesniegums tiek skatīts iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, un iesniegumu likums paredz, ka iesniedzējam atbilde jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Vai šī lieta būs izskatīta līdz galam, tas ne vienmēr ir iespējams – piemēram, ja sākas administratīvais process, tad tiek piemēroti administratīvā procesa likumā noteiktie termiņi," norādīja Bisenieks.

Viņš stāstīja, ka pašlaik notiek pierādījumu iegūšana, faktisko apstākļu noskaidrošana.

"Tātad tiek pieprasīta no ārstniecībā iesaistītajām iestādēm medicīniskā dokumentācija, kas attiecas vai var attiekties uz šo lietu, un tiek pieprasīti visu ārstniecībā iesaistīto paskaidrojumi. Un [kad būs] iegūti šie materiāli, kuri liecina par faktiskajiem apstākļiem, tad inspekcija gatavos savu atzinumu," teica Bisenieks.

Savukārt uz jautājumu, kāda ir iesniegumu iesniegšanas kārtība un kādēļ visam ir jābūt tik strikti, viņš kā piemēru minēja izplatītu gadījumu: "Cilvēks iet pa ielu, un viņš izdomā, ka "manuprāt, mani vai manu tēvu nepareizi ārstēja. Bet vajag noskaidrot, vai tiešām viņu nepareizi ārstēja?" Ņemu savu "iPhone" un rakstu inspekcijai uz inspekcijas e–pasta adresi: "Manuprāt, mani nepareizi ārstēja. Lūdzu izmeklēt lietu"," tā piemēru raksturoja Bisenieks.

Viņš uzsvēra, ka šāds neesot iesniegums inspekcijai. "Šāds iesniegums nav jāizskata. Šajā iesniegumā jābūt norādītam iesniedzēja vārdam un uzvārdam, un iesniedzēja personīgajam parakstam. Tātad vai nu uz papīra parakstās ar savu personīgo parakstu, vai šo iesniegumu iesniedz, to parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Sabiedrībai tā vienkāršoti varētu paskaidrot – tas, ka cilvēks no e–pasta "DžeimssBonds007" uzraksta iestādei iesniegumu un parakstās kā "Genādijs"… Sabiedrībai jāsaprot, ka pēc šādi saņemtas informācijas iestāde nevar nevienu identificēt un nevar nevienam atbildēt un izskatīt šo jautājumu," uzsvēra jurists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt