Pērn Latvijā no viltotajām precēm visvairāk konfiscēti medikamentu, turklāt teju visi bija potenci veicinoši, Latvijas Radio pastāstīja Patentu valdes vadītājs Agris Batalauskis.
Autora ziņas
"Bērna mājas" – vietas vardarbībā cietušo bērnu saudzīgākai nopratināšanai – veidošana sākta pirms gada, un līdz šim esot paveikts daudz, uzskata projekta vadītāji. Projekts varētu noslēgties nākamā gada pavasarī, taču ģeopolitiskā situācija un arī Covid-19 iespējamā ietekme neļauj neko solīt. "Bērna māja" sevī ietver gan speciāli pielāgotu telpu, gan apmācītu personālu.
Ar Administratīvās tiesas spriedumu jau otrajā instancē ir noraidīta Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas un viņas ģimenes sūdzība par noteikumiem, kas paredzēja obligātu vakcināciju pret Covid-19 valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem. Šī jau ir otrā instance, kas prasību noraidījusi, jo administratīvā rajona tiesa jau pērn lēma ministrijas ierēdnei un viņas ģimenei par sliktu.
Viszemākā saslimstība ar Covid-19 šajā gadā bija maija beigās un jūnija sākumā. Kopš tā laika jau divas nedēļas saslimstības rādītāji kāpj. Par spīti tam, ka masveida skrīningi netiek veikti, katru dienu konstatē arī gana daudz jaunu saslimšanas gadījumu – dažās dienās pat vairāk nekā 250 diennaktī.
Šobrīd valsts atbalsts ģimenes ārsta praksēs, piesaistot papildu darbinieku, ir pieejams vien līdz jūnija beigām. Ģimenes ārsti šo atbalstu vērtē kā ļoti nozīmīgu un cer, ka to izdosies saņemt arī pēc šī brīža termiņa. Veselības ministrija (VM) uzskata – tas būtu iespējams un arī nepieciešams, taču tad arī no ģimenes ārstu praksēm vairāk tiks prasīts. Kādu atbalstu līdz šim nodrošinājusi papildu persona ģimenes ārsta praksē, un kā ģimenes medicīnas kvalitāti ietekmētu šādas atbalsta personas palikšana arī turpmāk?
Lai arī kovidu saukt par aizgājušu būtu pārdroši, tomēr saslimstības rādītāji, kā jau vasarā bija gaidāms, ir krietni zemāki nekā ziemā un pavasarī. Slimnīcās drošības noteikumus atceļ ļoti uzmanīgi. Tajās neslēpj – kovida piesardzība iemācījusi daudz ko tādu, ko arī, mazinot ierobežojumus, nav plānots atcelt. Kas slimnīcu iekšējās kārtības noteikumos varētu būt "jaunais normālais"?
Cilvēku izpratne par kurjera un pastnieka darbu pēdējos gados aug. Tā norādījuši šo pakalpojumu sniedzēji. Pēdējā laikā mazinās gadījumi, kad pastkastīti sargā kāds nepieskatīts un nikns suns – tas gan biežāk vēl aizvien notiek reģionos. Tāpat arvien vairāk cilvēku savas pastkastītes salabo. Taču vēl aizvien ir milzum daudz adrešu, kurām pastkastīšu nemaz nav.
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Rīgā atklāta kaulaudu laboratorija. Tajā esošā kaulu sterilizācijas iekārta turpmāk ļaus sagatavot dabīga materiāla transplantātus ortopēdiskajām operācijām. Šī šobrīd ir vienīgā tāda veida iekārta Baltijā, un pēc 12 gadu pārtraukuma Latvijā atkal iespējams iegūt dabīga materiāla kaulu materiālu pārstādīšanai.
Politiķi šī brīža Ukrianas kara kontekstā nereti sabiedriskos medijus piesauc kā ļoti nozīmīgu spēlētāju cīņā pret dezinformāciju un sabiedrības šķelšanu. Lai arī no sabiedriskajiem medijiem tiek sagaidīts daudz, finansējums tā visa nodrošināšanai iepaliek. Latvijas Radio vadība brīdina – ja laikus neizdosies atgūt to, kas iztērēts atspoguļojot karu Ukrainā, tad pamatīgi varētu ciest satura piedāvājums rudenī. Tikmēr politiķi norāda uz milzu neskaidrībām finansējuma pieprasījumos, kurus sabiedriskā medija vadība gan noliedz.
Šovasar Latvijas mazumtirdzniecības tīklu papildinās jauns spēlētājs – Nīderlandes veikalu tīkls “Spar”. Tirgotāju asociācija uzskata – ieguvējs noteikti būs pircējs, jo “Spar” ienāks ar jaunām precēm, tādējādi dažādojot preču klāstu patērētājiem. Tikmēr vietējie ražotāji par šādu pavērsienu varētu nebūt priecīgi, jo šāda segmenta veikali visbiežāk paplašina lielo Eiropas uzņēmumu tirgu.
Atsevišķās skolās, iespējams, tiek piekopta prakse "mazāk perspektīvos" skolēnus pirms valsts eksāmeniem mudināt dabūt atbrīvojumu no eksāmeniem. Tādējādi skolai ir labāks reitings. Šādus iespējamus pārkāpumus Latvijas Radio atklāja, analizējot jau agrāk izskanējušo informāciju, ka gana daudz skolēnu šogad bijuši atbrīvoti no eksāmeniem. Vainotās skolas vadība gan to noliedz, taču Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) sola informāciju ņemt vērā un šādos gadījumos ārstus aicina ziņot.
Izveidota interneta vietne “Veselapasaule.lv”, kurā atrodama teju 200 bērnu veselības speciālistu radīta uzticamas informācijas bāze par bērnu un jauniešu veselību.
Vairāk nekā 60 dažādas hroniskas slimības un akūti stāvokļi – tas ir posts, kādu cilvēka ķermenim var nodarīt alkohola lietošana. Bieži dzeršana ir iemesls dažāda veida traumām – alkohola reibumā var smagi krist, iekļūt ceļu satiksmes negadījumos, kāds agresijā ar dūri izsitis stiklus un smagi savainojies, un traumu uzskaitījumu var turpināt. Taču otra liela grupa ir dažādas slimības jeb alkohola nodarītais posts cilvēka iekšējiem orgāniem – grādīgo dzērienu ietekmē īpaši cieš aknas un nervu sistēma.
Nupat atkāpusies Covid-19 infekcija, taču pasauli pāršalkušas ziņas jau par jaunu slimības uzliesmojumu – šoreiz tās ir pērtiķu bakas. Infektoloģe Ludmila Vīksna gan mierina – lielā ažiotāža ap šo slimību šobrīd ir saistīta ar to, ka slimība plašākām sabiedrības masām ir jauna un tās radītie pūslīši izskatās draudīgi. Patiesībā, lai gan slimība jāuztver nopietni un tās attīstībai jāseko līdzi, pasaulē ir vēl daudzas citas slimības, kuras ir vēl lipīgākas un izplatītākas, tāpat ļoti aktīvi slimības mēdz pārvarēt arī dzīvnieku – cilvēku barjeru.
Asistenta pakalpojumi nepilngadīgajām personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, kā arī pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības, kurām ir indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, būs pieejami lielākā apjomā. Pašus cilvēkus pārstāvošās organizācijas uzlabojumus slavē, bet sagaida vēl lielāku atbalstu.
Ne Latvijā, ne Lietuvā un Igaunijā nav atklāti gadījumi, kad kāds būtu inficējies ar pērtiķu bakām. Pasaulē laboratoriski apstiprināti gandrīz simts gadījumi, tostarp vairākās Eiropas valstīs, tādēļ Latvijas speciālisti brīdinājuši sabiedrību, ka iespēja inficēties pastāv, un aicināja būt vērīgiem, ja pēc temperatūras un drudža parādās izsitumi, kas atgādina vējbakas.
Tuvojas vasara, laiks kļūst siltāks un arī saule spīd intensīvāk. Tas nozīmē, ka arī lielāka iespēja savu ādu pakļaut nopietnam melanomas riskam – kā sauļojoties, tā arī nodarbojoties ar sportu. Lai pievērstu šai slimībai uzmanību, šajā nedēļā sabiedrībā zināmas personas un eksperti aicinās uz pasākumu "Dzimumzīme prasa uzmanību".
Vērtējot tālmācības skolas, kā arī kovida laikā ilgi piekoptās attālinātās mācības, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja (LDDK) Līga Meņģelsone norādīja – ja cilvēkam ir motivācija un viņš cenšas iegūt visu, ko mācību iestāde spēj sniegt, tad fakts, ka izglītošanās tālmācībā nenozīmē zemāku vērtību darba tirgū pieaugušā vecumā. Tajā pašā laikā Meņģelsone uzsvēra – ir svarīgi, cik ilgi un kādā vecuma posmā šādas mācības tiek īstenotas.
Aizvadītajā vasarā, kritizējot mācību procesa organizēšanu skolās Covid-19 pandēmijas laikā, grupa aktīvistu solīja dibināt atsevišķu tālmācības skolu, paredzot mācības tajā nemainīgi attālinātā režīmā ar mērķi neradīt stresu par neplānotām un biežām izmaiņām. Nu skolai tuvojas pirmā mācību gada noslēgums. Divās licencētās mācību programmās mācās vairāk nekā 600 bērnu. Skola gan vēl nav akreditēta, tāpēc audzēkņi nevar saņemt izglītību apliecinošu dokumentu.
Desmit dienas pēc savas simtās jubilejas mūžībā aizgājis Latvijas kinomākslas klasiķis, izcilais kinorežisors Rolands Kalniņš (1922–2022), vēsta Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa. Meistara 100 gadu jubileja tika atzīmēta ar Goda seansu kinoteātrī "Splendid Palace" un jaunas filmas "Vecāks par simts gadiem" pirmizrādi, ar Rolanda Kalniņa filmu kolekcijas ievietošanu portālā filmas.lv un daudzām publikācijām un raidījumiem dažādos medijos, godinot Latvijas vecākā kinorežisora nepārvērtējamo ieguldījumu Latvijas kino un kultūras vēsturē.