Kristaps Feldmanis

LSM.lv autors un Latvijas Radio Ziņu dienesta programmu vadītājs

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Lielo slimnīcu padomju pustermiņā paveiktā vērtējums – no labiem vārdiem līdz pamatīgai kritikai
Lielo slimnīcu padomju pustermiņā paveiktā vērtējums – no labiem vārdiem līdz pamatīgai kritikai
Ir aizritējuši nedaudz vairāk kā divarpus gadi, kopš lielajās universitāšu slimnīcās ir ieceltas padomes. Vērtējot to darbu, gan slimnīcu vadītāji, gan eksperti, gan arī pašas padomes uzskata – šāds modelis ir atmaksājies. Pirmais padomju sasaukums visās slimnīcās daudz strādājis pie ilgtermiņa stratēģiju izveides. Tāpat teju visās lielajās slimnīcās atzīst – padomes bijušas svarīgas, lai uzturētu slimnīcu stratēģisko mērķu sasniegšanu Covid-19 pandēmijas laikā. Nenoliedzot Covid-19 pandēmijas ietekmi, kā arī padomes labos darbus, uz to darbību daudz kritiskāk raugās Veselības ministrija (VM).
Virza tālāk ieceri par valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai deklarētiem iedzīvotājiem
(papildināt...
Virza tālāk ieceri par valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai deklarētiem iedzīvotājiem (papildināts)
Lai atteiktos no dalīta veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanas un noteiktu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, Saeima ceturtdien, 6.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus. Tie paredz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sniegt tikai Latvijā deklarētiem iedzīvotājiem.
Konceptuāli atbalsta auto konfiskāciju par braukšanu reibumā
(papildināts)
Konceptuāli atbalsta auto konfiskāciju par braukšanu reibumā (papildināts)
Par braukšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmē būs kriminālatbildība. Turklāt tiks konfiscēts transportlīdzeklis, ar kuru pastrādāts noziegums. To paredz Saeimas ceturtdien, 6. oktobrī, vienbalsīgi otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā.
Skolotāju dienā Inga Vanaga aicina atcerēties katru pedagogu
Skolotāju dienā Inga Vanaga aicina atcerēties katru pedagogu
2. oktobrī Latvijā atzīmē Skolotāju dienu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aicina Skolotāju dienā atcerēties katru pedagogu – sākot no sākumskolas un beidzot ar augstākajā izglītībā nodarbinātajiem. 
Mediķu divu dienu streika ietekme uz iedzīvotājiem – ļoti neliela
Mediķu divu dienu streika ietekme uz iedzīvotājiem – ļoti neliela
Aizrit otrā un noslēdzošā mediķu streika diena. Abās dienās kopā strādāt atteikušies 316 ārsti, medicīnas māsas un zemāk kvalificētie veselības aprūpes darbinieki. Tas nozīmē, ka arī daļa plānveida pakalpojumu šajās dienās netiek sniegti. Latvijas Radio uzrunātās veselības aprūpes iestādes gan saka – streika ietekme uz iedzīvotājiem ir ļoti neliela un teju visi plānotos pakalpojumus saņēmuši, kā ierasts.
Stradiņa slimnīcā mediķu streika dēļ atceltas 40 operācijas
Stradiņa slimnīcā mediķu streika dēļ atceltas 40 operācijas
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā mediķu streika laikā atceltas apmēram 40 operācijas, savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un vairākās reģionālajās slimnīcās streiks darbu netraucējot.
Līdzās brīdinājuma streikam mediķi arī piketā prasa algu kāpumu
(papildināts)
Līdzās brīdinājuma streikam mediķi arī piketā prasa algu kāpumu (papildināts)
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) līdzās brīdinājuma streikam otrdien, 27. septembrī, rīko arī piketu pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, pārmetot solījumu nepildīšanā attiecībā uz mediķu algu celšanu. Pikets ilga stundu un tika aizvadīts salīdzinoši mierīgi, tomēr bez asākām vārtu pārmaiņām neiztika.
Slimnīcas: Negodīgi aprēķinātais finansējums var ietekmēt pakalpojumu pieejamību un mediķu darba vie...
Slimnīcas: Negodīgi aprēķinātais finansējums var ietekmēt pakalpojumu pieejamību un mediķu darba vietas (papildināts)
Lai arī Streika likums aizliedz pēdējā brīdī tam pieteikt jaunus dalībniekus, aizvadītās nedēļas nogalē ziņotais, ka slimnīcām negodīgā un nepietiekamā apmērā aprēķināts finansējums, ceļ slimnīcu darbinieku neapmierinātību, uzskata slimnīcu biedrībā. Aizvadītajā periodā slimnīcas lielā mērā ārstēja kovida pacientus, taču šie pacienti netika ieskaitīti kopskaitā, aprēķinot otrā pusgada finansējumu ārstniecības iestādēm. Līdz ar to apstākļos, kad jau tā strauji kāpušas energoresursu cenas, slimnīcām jāiztiek ar 20 miljonu eiro iztrūkumu, kas varētu ietekmēt gan pakalpojumu pieejamību, gan mediķu darbavietas. Atbildīgās institūcijas tam meklē risinājumus.
Kaitnieciska seksuāla uzvedība trešdaļā gadījumu notiek starp bērniem – kā to izskaust? Saruna ar Zv...
Kaitnieciska seksuāla uzvedība trešdaļā gadījumu notiek starp bērniem – kā to izskaust? Saruna ar Zviedrijas psihoterapeiti
Kaitnieciska seksuāla uzvedība, kurā iesaistīti jaunieši ierasti tiek saistīta ar pieaugušo pāridarījumiem pret bērniem. Tā gan nav patiesība – aptuveni katra trešā epizode notikusi savstarpēji starp diviem nepilngadīgiem cilvēkiem. Septembra pirmajā pusē Latviju apmeklēja zviedru sociālā darba eksperte un kognitīvi biheiviorālās pieejas psihoterapeite Anete Birgersone Tela. Viņa ir izveidojusi īpašu programmu darbam ar bērniem un pusaudžiem ar kaitējošu seksuālu uzvedību vai traumu no tās. Jaunu pakalpojumu, lai atbalstītu šādās situācijās nonākušus jauniešus, šobrīd organizē arī centrs drošai bērnībai "Dardedze", tādēļ zviedru eksperte Latvijā apmācīja šī centra psihologu komandu – par to, kā strādāt ar šādiem gadījumiem, kā aizvadīt rehabilitāciju jau pēc piedzīvotā, bet pats galvenais – kā strādāt preventīvi, lai kaitnieciska seksuāla uzvedība bērnu starpā tiktu iespējami mazināta. 
«Zeme, kur dzer»: Alkoholisma apkarošanu un mazāk «grādīgo» pirms Saeimas vēlēšanām sola teju visas...
«Zeme, kur dzer»: Alkoholisma apkarošanu un mazāk «grādīgo» pirms Saeimas vēlēšanām sola teju visas partijas
Sabiedrisko mediju projektā "Zeme, kur dzer" jau kopš gada sākuma pētīta un analizēta alkoholisma problēma Latvijā. Dati iezīmē skumju ainu. Pirms pandēmijas Latvijā viens cilvēks gadā izdzēra vidēji 12,9 litrus absolūtā alkohola. Aptuvenam salīdzinājumam – litrā degvīna ir vidēji apmēram 400 mililitru absolūtā alkohola. Projektā analizētas problēmas, ko alkohols nodara cilvēka veselībai un drošībai, arī apkārtējiem, vissāpīgāk – alkoholiķu bērniem. Problēmas mazināšanai izstrādāts arī plāns, kura ieviešana nav vedusies īsti sekmīgi, un ir skaidrs – visu izpildīt neizdosies. Kā politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām raugās uz šo problēmu un kā piedāvā to risināt?
Nedzirdīgie aicina politiķus debatēt ētiskāk; runāšanu reizē un pārbļaušanu viens surdotulks nevar p...
Nedzirdīgie aicina politiķus debatēt ētiskāk; runāšanu reizē un pārbļaušanu viens surdotulks nevar pārtulkot
Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu debatēs “Izvēlies nākotni” tiek nodrošināts surdotulks, taču Latvijas nedzirdīgo savienības priekšsēdētāja vietniece, surdotulce Brigita Lazda sarunā ar Latvijas Radio norāda – politiķu debašu ētika pieklibo un tas liedz cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem saņemt visu nepieciešamo informāciju.
Politologs: Skolotāju arodbiedrības lēmums streikot nepārsteidz
Politologs: Skolotāju arodbiedrības lēmums streikot nepārsteidz
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes lēmums par streika sākšanu nav pārsteidzošs, un tas varētu veicināt sarunas ar valdības pārstāvjiem par dāsnāku kompromisu, vērtēja politologs, aģentūras "Mediju tilts" vadītājs Filips Rajevskis. Viņš sagaida, ka, ja streiks jaunnedēļ tiešām sāksies, tas nebūs ilgs.
Universitāšu rektora amata kandidātiem mazinātas prasības
Universitāšu rektora amata kandidātiem mazinātas prasības
Šobrīd jau labu laiku izmaiņas augstākās izglītības likumā atļāvušas universitāšu rektora amata prasībās iekļaut nevis profesora amatu, bet gan prasību pēc zinātņu doktora grāda. Lai arī zinātņu doktora grāds un profesora amats nav salīdzināms, jo viens ir zinātnisks, bet otrs akadēmisks sasniegums, taču pastāv bažas, ka šīs izmaiņas var uzskatīt par prasību pazemināšanu. Tas tādēļ, ka ne visi zinātņu doktori ir profesori, bet visi profesori ir arī zinātņu doktori.
Ģimenes ārstu praksēs atšķirīga interese par pielāgotajām Covid-19 vakcīnām
Ģimenes ārstu praksēs atšķirīga interese par pielāgotajām Covid-19 vakcīnām
No pirmdienas, 12. septembra, ģimenes ārstu praksēs un vakcinācijas kabinetos ir pieejamas jaunās, pielāgotās vakcīnas pret Covid-19. Atsaucība, tās pasūtot, ģimenes ārstu praksēs gan ir ļoti atšķirīga. Ne visi pacienti ir ieinteresēti saņemt jauno poti. Citviet jau veidojas gribētāju saraksts, bet citur nav neviena, kurš gaidītu jauno poti.
Latvijā nekonstatē recepšu medikamentu viltošanu, apritē nonāk citi pakaļdarinājumi
Latvijā nekonstatē recepšu medikamentu viltošanu, apritē nonāk citi pakaļdarinājumi
Viltoti medikamenti un bezrecepšu zāles labākajā gadījumā nesniegs gaidīto rezultātu, bet jārēķinās, ka tie var radīt veselības problēmas. Izvairoties no recepšu medikamentu viltojumiem, ļoti daudz ir sniegusi verifikācijas sistēmas ieviešana. Taču bezrecepšu medikamentus un uztura bagātinātājus vilto un arvien veiksmīgi virza tirgū. Īpaši labvēlīga augsne tam ir dažādi interneta portāli, un septiņi jau ir slēgti. 
Ārste: Pasliktinās bērnu veselība; jaunajiem sportistiem vajadzīga padziļināta pārbaude
Ārste: Pasliktinās bērnu veselība; jaunajiem sportistiem vajadzīga padziļināta pārbaude
Pēdējo gadu statistika liecina – bērni, kuri sporto un apmeklē sporta ārstu, aizvien retāk tiek atzīti par pilnībā veseliem. Lielākais pieaugums saistīts ar kardioloģiskām un endokrinoloģiskām saslimšanām. 2019. gadā par pilnībā veseliem atzina 75% bērnu, bet pērn jau 72%. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Funkcionālās diagnostikas dienesta vadītāja Baiba Norīte-Lapsiņa arī norāda – nereti ārstiem jālūdzas, lai treneri bērnus sūtītu uz apskatēm, tajās iespējams laikus pamanīt kādas pataloģijas un novērst pat nāves sporta sacensību laikā.
Speciālisti aicina ikvienu potēties pret Covid-19, izmantojot pielāgoto vakcīnu
(papildināts)
Speciālisti aicina ikvienu potēties pret Covid-19, izmantojot pielāgoto vakcīnu (papildināts)
Šobrīd ir iespējams pieteikties ceturtajai vakcīnai – tā ir pielāgota vakcinēšanai pret jaunākajiem Covid-19 paveidiem. Šobrīd vakcinācija ir absolūti brīvprātīga, un to varēs veikt pie ģimenes ārstiem vai ārstniecības iestādēs, kuras šādu pakalpojumu nodrošinās. Speciālisti gan mudina izdarīt izvēli par labu pielāgotajai vakcīnai, jo tuvojas gripas sezona, un šī ir iespēja samazināt vīrusu radīto risku cilvēkam. Īpaši vakcināciju rekomendē cilvēkiem ar novājinātu imunitāti un citiem riska grupās ietilpstošajiem.
Pašvaldības kritizē energokrīzes atbalsta mehānisma sadrumstalotību; pensionāri bažījas par izdzīvoš...
Pašvaldības kritizē energokrīzes atbalsta mehānisma sadrumstalotību; pensionāri bažījas par izdzīvošanu
Pašvaldības, uz kuru pleciem likts uzdevums lielā mērā administrēt atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem energokrīzes apstākļos, pauž bažas, ka valsts sniegtais atbalsts ir sadrumstalots un process – smagnējs. Tas rada bažas par pašvaldību iespējām tikt ar visiem darbiem galā. Tikmēr pensionāri bažījas – vai pat ar esošo atbalstu būs iespējams pārdzīvot ziemu.
Skolotāji skeptiski par iespējām novērst streiku
Skolotāji skeptiski par iespējām novērst streiku
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aizvien gatavojas streikam, kuru paredzēts sākt 19. septembrī. Līdz šim aizritējušas jau vienas izlīguma sarunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) – diemžēl bez rezultātiem. Puses gan neatmet cerības par pamieru, taču līdz šim tas nav izdevies. Dienā, kad turpinās ministrijas un LIZDA pamiera sarunas, Latvijas Radio uzrunājis tos, kuri ir šo nesaskaņu epicentrā – skolotājus. Kāds streikā piedalīsies, jo vairs nespēj strādāt esošajā slodzē, kāds cits savukārt streiku atbalstīs vien īslaicīgi – simboliski solidarizējoties ar citiem skolotājiem. Kā streiku gaida pedagogi?
Valsts gatava dažādiem Covid-19 atgriešanās scenārijiem rudenī
Valsts gatava dažādiem Covid-19 atgriešanās scenārijiem rudenī
Šobrīd saslimstība ar Covid-19 Latvijā neuzrāda strauju kāpumu un, šķiet, ka rudenīgais laiks vīrusu vismaz šobrīd nestiprina. Valsts un veselības aprūpes sektors gan secinājumus vēl neizdara un ir gatavs dažādiem scenārijiem, solot atbilstoši reaģēt kā gadījumā, ja Covid-19 nepieņemsies spēkā, tā arī gadījumā, ja vīruss turpinās pļaut dzīvības.
Jaunie ārsti arvien sliktāk prot krievu valodu – piekāpties nāksies pacientiem vai mediķiem?
Jaunie ārsti arvien sliktāk prot krievu valodu – piekāpties nāksies pacientiem vai mediķiem?
Jaunie ārsti, kuri dzimuši pēc PSRS sabrukuma, arvien sliktāk prot krievu valodu. Latvijas Radio jau iepriekš izpētīja, ka bez krievu valodas zināšanām grūti atrast darbu apkalpojošā sfērā. Kā ir medicīnā? Daudzi jaunie ārsti par krievisko vidi skaļi runāt gan baidās bažās par atriebību kolektīvā. Tikmēr nozarē kopumā mana krievu valodas norietu un aktuālāks kļūst jautājums – vai nākotnē pielāgoties nāksies pacientiem vai tomēr mediķiem?

Vairāk

Svarīgākais šobrīd