Latvijā jau vairāk nekā 300 Ukrainas kara bēgļu ar funkcionāliem traucējumiem

Latvijā šobrīd, bēgot no kara, ieradušies jau vairāk nekā 300 cilvēki ar invaliditāti. Kādā sarežģītā glābšanas operācijā atvests 141 pacients no Kramatorskas apkārtnē esoša psihoneiroloģiskā internāta. Tāpat daudziem, kuriem ir fiziski ierobežojumi, jāpalīdz meklēt palīglīdzekļi, jo nereti, pametot kara plosīto Ukrainu pārpildītos transportos, bija jāizdara izvēle – vai nu braukt bez sava ratiņkrēsla vai nebraukt nemaz.

Glābj 141 cilvēku

Biedrības "Rīgas pilsētas rūpju bērns" izpilddirektore Ieva Krusta pastāstīja: "Vienkārši krievu armija ienāca un pateica – jums ir pusotra stunda laika, lai izvāktos. Kādam varbūt bija viena maza somiņa ar dažām drēbēm. Kādam bija vienkārši parastais baltais plastmasa maisiņš ar čībiņām. Kādam bija biezās ziemas jakas vienā kabatiņā vienas apakšbiksītes un otrā kabatā zeķītes – visa iedzīve, ar ko viņš devies bēgļu gaitās."

Latvijā jau vairāk nekā 300 Ukrainas kara bēgļu ar funkcionāliem traucējumiem
00:00 / 03:19
Lejuplādēt

141 vīrietis ar dažādām psihiskām saslimšanām pametuši Bahmutas psihoneiroloģisko internātu, kas atrodas netālu no Kramatorskas, Ukrainas austrumos, lai bēgtu uz Latviju. Ieva Krusta ikdienā ir biedrības "Rīgas pilsētas rūpju bērns" izpilddirektore, bet karš licis kopā ar deviņiem kolēģiem trīs autobusos veikt šo glābšanas operāciju.

Divās diennaktīs no Bahmutas ar vilcienu visi vīrieši nokļuvuši Ļvivā, tur izmitināti un nodzīvojuši nedēļu.

Un, kad sakopoti spēki, tad pie Ukrainas un Polijas robežas šos cilvēkus, kurus visā garajā ceļā cauri kara plosītajai valstij pavadīja tikai viena vietējā sociālā darbiniece un viens palīgs, sagaidīja Krusta ar kolēģiem.

Viņa stāstīja: "Tādas bažas mazliet pārņēma, cik tas ir droši, vai mēs 10 cilvēki tiksim galā ar 141 nezināmu cilvēku. Līdz ar to tu nezini, kāda apmēra atbalsts un palīdzība viņam ir nepieciešama. Cik daudz viņš pats spēj un var pateikt. Slikta dūša pa ceļam daudziem palika. Bija daudzi, kas nesagaidīja kārtējo tualetes pieturu, bet tās bija mūsu sīkākās problēmas. Un, paldies Dievam, neviens pa ceļam nepazuda, nevienam neuznāca psihiskās veselības saasinājumi. Tādā ziņā veiksmīgi atkļuvām."

Šis ir stāsts par līdz šim lielāko no Ukrainas ievesto cilvēku ar invaliditāti grupu.

Taču Ukrainas kara bēgļu vidū cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem ir krietni vairāk.

Atbalsta sniegšanu koordinē un bēgļus uzskaita Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Tā civilās aizsardzības pārvaldes resursu pārvaldīšanas nodaļas priekšnieks Uldis Ķevers skaidroja – Ukrainas kara bēgļu ar invaliditāti skaits Latvijā 28. aprīlī pārsniedz jau 300 personas.

"Šobrīd mums ir reģistrētas no pašvaldību puses 313 personas ar invaliditāti. Iespējams, ka šis cipars var mainīties uz augšu, jo pašvaldības joprojām turpina ievadīt informāciju par Ukrainas civiliedzīvotājiem sistēmā. Līdz ar to arī šie ir tie skaitļi ir provizoriski, bet mēs paredzam, ka šie skaitļi nav zemāki par 313," viņš teica.

Ļoti lielu lomu cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem glābšanā pilda to atbalsta organizācija "Sustento".

Arī iepriekš minētajā stāstā viņi pildījuši galvenā koordinatora lomu.

Organizācijas vadītāja Gunta Anča stāstīja – nereti, pametot Ukrainu, lai tiktu transportā, cilvēkiem jāatvadās no saviem ratiņkrēsliem, bet citkārt, ja tie paņemti līdzi, tie ir sliktā stāvoklī, tādēļ ļoti liela darba daļa saistīta tieši ar dažādu palīglīdzekļu nodrošināšanu.

"Lielā mērā viņiem ir drausmīgi rati [ratiņkrēsli], salauzti rati vai ratu nav vispār. Un ļoti bieži viņiem ir tā izvēle – vai nu tu brauc bez ratiņkrēsla vai nebrauc nemaz. Un paralēli tam mēs strādājam, lai nodrošinātu viņiem primārās ārstu konsultācijas," sacīja Anča.

Tikmēr no Bahmutas atvestie vīrieši šobrīd iekārtoti sociālās aprūpes centros visā Latvijā. Krusta norādīja – daudzi pirmos vakarus nebija pierunājami pirms miega novilkt virsdrēbes, jo grūti saprast, ka nakts vidū vairs nebūs jāraujas kājās, lai paspētu līdz bumbu patvertnei. Tomēr pastaigājoties un debesīs ieraugot lidmašīnu, daļa vīru sastingstot un ar acīm to pavada iespējami tālu, lai būtu droši, ka no tās nekritīs nekas sprāgstošs.

Palīdzība cilvēkiem ar invaliditāti

Par Latvijā esošajiem Ukrainas kara bēgļiem ar invaliditāti zina arī atbildīgā Labklājības ministrija. Daļa šo cilvēku izmitināti arī valsts sociālās aprūpes centru filiālēs visā Latvijā. Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš visus, kuriem nepieciešams kāds atbalsts, primāri aicina vērsties pašvaldībā, kurā nonākuši, jo tā palīdzēs tālāk gūt nepieciešamo atbalstu.

Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš
00:00 / 02:15
Lejuplādēt

Viņš arī skaidroja –

Ukrainas kara bēgļi ar funkcionāliem traucējumiem saņem tādu pašu palīdzību kā Latvijas iedzīvotāji.

Dūdiņš teica: "Attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti sociālo pakalpojumu jomā ir pēc būtības visi tie paši sociālie pakalpojumi un tiesības kā Latvijas iedzīvotājiem. Un, kad tika sagatavota pirmā redakcija šim likumam par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tur atsevišķi vēl tika uzvērts, ka primāri ir nodrošināmi tehniskie palīglīdzekļi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, īpaši tika uzsvērtas iespējas saņemt autostāvvietu kartes cilvēkiem ar invaliditāti. Un tad tie primāri ar aprūpi saistītie pakalpojumi, kas ir aprūpe mājās vai pārvietošanās atbalsts cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Un sociālās rehabilitācijas atbalsts neredzīgiem cilvēkiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Un tad vēl psihosociālā rehabilitācija, kas ir pieejama Sociālās integrācijas valsts aģentūrā."

Latvijas Radio: Tātad sanāk, ka atbalsts Ukraiņu bēgļiem ir līdzvērtīgs ar mūsu valsts iedzīvotājiem?

Dūdiņš: Jā, tas ir princips – līdzīgi, kā tas ir mūsu cilvēkiem, tāpat arī Ukrainas cilvēkiem līdzvērtīgā apjomā, jo viņi atrodas šeit un viņi ir mūsu gādībā un tā tālāk.

Un tīri praktiski – kā šim atbalstam pieteikties?

Pirmām kārtām, šķērsojot valsts robežu, tur var būt saskarsme ar valsts amatpersonām, var arī nebūt. Un tad jau nākamais – skatoties, kurā pašvaldībā ierodas. Rīgā, kā mēs zinām, ir šis centrs. Pārējās pašvaldībās tā ir civilās aizsardzības komisija. Un tur jau uz vietas attiecīgi organizē, piesaistot papildus speciālistus. Pat ja cilvēks ierodas, neko nezinot, un aiziet uz pašvaldības sociālo dienestu, arī tur cilvēkam paskaidro un izstāsta, kas ir jādara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt