Pēdējo nedēļu dati liecina, ka saslimstība ar Covid-19 mazinājusies, taču rādītāji izglītības iestādēs, lai arī pavisam nedaudz, tomēr rāda pretēju ainu – saslimstība skolās mazliet kāpj. Slimības izplatīšanās uzraugi skaidroja, ka pieaugums ir patiesi neliels, savukārt izglītības darbinieki un skolu vadītāji uzsver, ka dara visu iespējamo, lai nodrošinātu epidemioloģisko drošību, taču saslimstības pieaugums varētu būt saistīts ar to, ka skolā tiek konstatēti gadījumi, kuri radušies pēc nepietiekamas piesardzības brīvajā laikā.
Autora ziņas
Šis rīts Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS) sācies ar ziņu no Valsts asinsdonoru centra, ka asinskrājumu līmenis ir kritisks, tādēļ slimnīca var būt spiesta pārcelt plānveida operācijas, Latvijas Radio informē slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.
Turpinot Latvijas Radio podkāstā "Dokumentārijs" ierakstu sērijas "Vajadzēs noģērbties" aizsākto tematu par kāda imunologa, kā apgalvo viņa pacientes, veiktu seksuālu vardarbību, Latvijas Radio Veselības inspekcijā uzzināja – gadā tiek saņemtas vairāk nekā 1000 sūdzības par mediķu darbu, bet lielākoties tiek secināts, ka sūdzība bijusi nepamatota.
Ceturtdien, 9. decembrī, publicēts Latvijas Radio podkāsta "Dokumentārijs" otrais stāsts – "Vajadzēs noģērbties", kas veidots sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica". Podkāstā vairākas sievietes stāsta par imunologu Jevgēniju Ņikiforenko, kurš veicis savai specialitātei neatbilstošas, vairāk ginekoloģiskas manipulācijas, kā arī tādas, kuras neveic pat ginekologa kabinetā.
Pirms gandrīz gada tas bija notikums, kuru gaidīja visa pasaule un kuram sekoja ziņās. Proti, pasaule un Latvija beidzot sagaidīja ilgi gaidītās vakcīnas pret Covid-19. Būt vienai no divām pirmām vakcinētājām Latvijā bijis uztraucoši, jo pirmos dūrienus uzmanījuši desmitiem kolēģu, mediju un slimnīcas administrācijas pārstāvju acu pāru. Viena no pirmajiem medicīnas māsām, kas sāka vakcināciju Latvijā, bija Ludmila Korlaša.
Ja ar Covid-19 inficējies pret to vakcinēts cilvēks, uz slimības laiku tiek anulēts personas vakcinācijas sertifikāts, taču pēc izslimošanas persona iegūst to atpakaļ, kā arī var saņemt otru sertifikātu, kurš apliecina izslimošanu. Vakcinācijas biroja pārstāve Inga Vasiļjeva skaidro – īpašas nozīmes diviem sertifikātiem gan nav un iedzīvotājs brīvi var izvēlēties, kuru no tiem vēlas uzrādīt.
Rīgā aizvadītajā nedēļā nopirkta pēdējā vieta kolumbārijā, kuru 2017. gada februārī atklāja Rīgas 2. Meža kapos, tādēļ nākotnē jādomā par jaunu kolumbārija vietu radīšanu. Tikmēr tradicionālām kapu kopiņām vietas galvaspilsētā pietikšot vēl apmēram 15 gadiem. Arī citās Latvijas Radio aptaujātajās vietvarās norāda – esošos kapus nāksies paplašināt, taču vietas, kur apglabāt aizgājušos, būs vēl vismaz vairākus gadus.
Daudz tiek runāts par to, ka Covid-19 riska grupā ietilpstošajām personām, piemēram senioriem un hronisko slimību pacientiem ir īpaši svarīgi vakcinēties. Taču pie Latvijas Radio vērsās kāda onkoloģijas paciente, kura uzskata, ka, lai arī tiek stāstīts, ka tas jādara, tomēr nepietiekami tiek skaidrots, kādēļ. Vakcināciju paciente raksturo, kā “konveijeri”, kurā izrunāt visas savas bažas, lai pieņemtu informētu izvēli, neesot iespējams.
Pirmdien, 22. novembrī, atsevišķas pašvaldības pievienojušās pārējām, kurās jau pirms nedēļas atsāktas klātienes mācības visās klašu grupās. Mācības klātienē šonedēļ atsāk, piemēram, Rīgā un Liepājā. Tāpat skolas izmanto arī ātros kovida testus, un to izmantošana visiem skolēniem esot izaicinājums, norādīja izglītības iestādēs.
Covid-19 ir liels izaicinājums veselības aprūpes iestādēm. Lai uzlabotu un pielāgotu infrastruktūru, iegādātos aizsarglīdzekļus un veiktu citus ieguldījumus, valsts piešķīrusi līdzekļus, taču to saņemšana slimnīcām ir ne pārāk ērta. Proti, sākotnēji par visu jāmaksā slimnīcai un tad valsts to atmaksā. Taču gaidīšanas laiks ir ļoti ilgs; tas nozīmē, ka slimnīcas iegulda līdzekļus, nezinot, cik ātri tos atgūs. Šobrīd gan atmaksas ātrums esot palielinājies, taču kavējumi vēl ir.
Lāčplēša dienā pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus. Salīdzinot ar šī brīža miera laikiem, tolaik karavīriem bija pavisam citi uzdevumi, taču arī Covid-19 pandēmijas laiks licis armijai pielāgoties un palīdzēt citādi. Tā, piemēram, jau teju nedēļu zemessardzes karavīri palīdz aprūpēt Covid-19 pacientus Rīgas 1. un 2. slimnīcā. Ar Latvijas Radio savā pieredzē dalās zemessardze Inga Plismane, kura savu dienestu kādu laiku pildīs, palīdzot Covid-19 slimniekiem.
Tiek atsākta 4. līdz 12. klašu skolnieku Covid-19 testēšana. Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja, ka problēmu ar skrīninga nodrošināšanu neesot. Tam piekrīt arī laboratorija. Testēšana jau veikta agrāk, tādēļ gan jaudas, gan iemaņu esot gana. Šis nelielais pārtraukums atsevišķiem pakalpojumu nodrošinātājiem ļāvis palielināt savu darba kapacitāti.
7.novembris ir noteikts termiņš, līdz kuram ģimenes ārstiem tika uzdots sazvanīt visus savās praksēs esošos pret Covid-19 nevakcinētos seniorus, lai ar viņiem pārrunātu nevakcinēšanās iemeslus un mudinātu to darīt. Termiņš te pat ap stūri, taču Latvijas Radio uzrunātie ģimenes ārsti skaidro – darbs tiek darīts, bet termiņš gan neuztraucot, jo nav vērts apzvanīt seniorus, ja nevar visiem uzreiz piedāvāt vakcinēties.
Darba devēji ir priecīgi par skaidrību darba devēju tiesībās no darba atlaist tos padotos, kuriem nav sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts. Izmaiņas ceturtdien atbalstīja Saeima. Tikmēr tirgotāju pārstāvji uzsvēruši, ka atlaišanai jābūt tiesībām, ne pienākumam, savukārt iedzīvotāju domas par šādiem noteikumiem ir dažādas.
Pēdējā laika notikumi Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) pamatīgi to sašūpojuši. No biedrības aizgājuši jau divi valdes locekļi, un valdē notikusi sašķelšanās – daļa uzstāj, ka vadītājai Ilzei Aizsilniecei amats jāpaņet, bet daļa ir pret. Latvijas Radio prasīja viedokli vairākiem biedrības valdes locekļiem. Uzskati ir dažādi – kāds domā, ka jaunākie kolēģi cenšas tikt politikā, bet citi sliecas domāt, ka notiekošais ir biedrības vadītājas nepieņemamās rīcības loģiskas sekas.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) viceprezidents Roberts Fūrmanis tviterī paziņojis par atteikšanos no amata biedrībā, kurā pēdējā laikā bija vērojamas nesaskaņas. Tāpat LĀB nolemts neorganizēt biedrības valdes ārkārtas vēlēšanas un saglabāts lēmums par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam ("Attīstībai/Par!").
Latvijas Ārstu biedrība ārkārtas valdes sēdē varētu lemt par biedrības amatpersonu pārvēlēšanu. Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") uzskata, ka organizācija nav pietiekami uzraudzīta, tādēļ tajā atbildības smaguma dēļ izraisījušās nesaskaņas. Vienlaikus ir dabiski, ka notiek paaudžu nomaiņa nozares biedrībā.
Nākamā gada budžetā Veselības ministrija cer saņemt 1 miljardu un 535 miljonus eiro. Šī nauda ļaus turpināt jau iesāktos darbus, kā arī paveikt ko jaunu – piemēram, paredzēts, ka no nākamā gada vairs nebūs absurdās situācijas, ka tā sauktajiem maksas rezidentiem ne tikai nemaksā par darbu slimnīcās, bet viņiem par rezidentūru pat jāpiemaksā. Tāpat varētu būt pieejams plašāks valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits. Daļēji atrasta nauda arī onkoloģijas plāna izpildei un citiem prioritārajiem mērķiem, taču medikamentu un ārstniecības pakalpojumu pieejamības veicināšanai vēlamā nauda gan budžeta ailēs neparādās kā plānots. Naudas nepietiks arī mediķu algu modeļa izstrādei par ko ārsti ir gana pikti.
Laiks, kad Covid-19 uzliesmojumu, mirstības pieaugumu un mājsēdi piedzīvojam atkārtoti, ir krietni smagāks nekā pirmajā reizē, jo katrs šāds notikums patērē iekšējos resursus. Bez tam politiķu rīcība bieži vien ir bezatbildīga. Un tas viss sadusmo iedzīvotājus, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja, profesore Gunta Ancāne.
No 15. novembra darbu tirdzniecībā varēs turpināt tikai tie darbinieki, kuriem būs vakcināciju pret Covid-19 vai izslimošanu apliecinošs sertifikāts. Īpaši lielas problēmas tas var radīt lauku teritorijās, kur pārtikas veikali ir salīdzinoši tālu viens no otra. Ja vienā ciemā veikalu darbinieku trūkuma dēļ nāksies aizvērt, tad piekļuve pārtikai būs gaužām sarežģīta. Veikalnieki spiesti pamatīgi domāt, kā nepieļaut kādu veikalu slēgšanu pēc datuma, kurā nevakcinētajiem darbs būs jāpārtrauc.
Ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta ("Attīstībai/Par!") demisiju. Biedrība aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus, teikts LĀB paziņojumā medijiem.