Gaisam sasilstot, tuvojas tas brīdis, kad krupji pametīs savas ziemošanas vietas un dosies nārstot. Nereti krupju ziemas mītni un nārsta vietu šķir kāds auto ceļš. Lai novērstu krupju sabraukšanu, dabas aizsardzības pārvalde aicinājusi brīvprātīgos iesaistīties akcijā "Misija – krupis. Izglāb princi". Pārvalde brīvprātīgos aicina būt gataviem palīdzēt 25 vietās visā Latvijā.
Autora ziņas
Kā ierasts, aprīļa sākumā Veselības ministrija (VM) publicējusi rīkojumu par rezidentūras vietu skaitu šim studiju gadam. Nenoliedzami labās ziņas ir, ka rezidentūras vietu skaits aug, – šajā mācību gadā no valsts budžeta līdzekļiem tiks finansētas 246 vietas, taču nākamajā un aiznākamajā gadā ir cerība, ka vietu skaits augs pat līdz 277. Latvijas Radio analizēja – ko par sabiedrības pieprasījumu un veselības aprūpes sistēmu liecina jaunais ministrijas "pasūtījums"? Tajā var nolasīt gan sabiedrības novecošanos, gan ģimenes ārstu trūkuma krīzi.
Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju veicinājušas autopārvadātāju rindu veidošanos uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežām. Muitas darbinieki atzīst, ka kontrole kļuvusi ilgāka un grūtāka, jo jāpārbauda, vai netiek pārkāptas sankcijas, bet šobrīd galā tiekot.
Kā katru gadu, arī šogad no 1. marta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iespējams iesniegt aizvadītā gada ienākumu deklarāciju, lai no valsts atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par attaisnotajiem izdevumiem. Taču daļai iedzīvotāju jau pēc laba laika nācies saskarties ar VID lūgumu daļu no izmaksātās summas atgriezt valsts rīcībā – kļūdas dēļ. Kā šāda situācija radusies, un kā iedzīvotājiem rīkoties?
Liepājā mācītājs Jānis Bitāns "Facebook" ievietoja prasību parakstīt grozījumus Satversmē par "ģimenes jēdziena nostiprināšanu", lai varētu salaulāties. Vēlāk paziņojums no sociālā tīkla pazuda. Tomēr LU teologs Latvijas Radio uzsvēra – prasīt parakstu par grozījumiem Satversmē, lai laulātu, ir nepieņemami.
Vakcinācijas pret Covid-19 tempi Latvijā strauji samazinās, taču noliktavā iegūluši teju divi miljoni vakcīnu devu, un paredzēts, ka tām līdz aprīļa beigām pievienosies vēl vairāk nekā 300 tūkstoši. Lai arī vakcīnu devas, kurām tuvojas termiņa beigas, ziedo citām valstīm, tomēr rodas jautājums, vai tik milzīgi vakcīnu pārpalikumi nav izšķērdība. Eksperti saka, ka procesu pārraudzīt varēja labāk, vakcinācijas organizētāji taisnojas, ka līdzīgi pārpalikumi rodas arī citviet, bet atbildīgā ministrija dienas laikā nerada iespēju kliedēt bažas par iespējamu izšķērdību.
Ar 1. aprīli tiek atcelti teju visi Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi un izmaiņas sagaida arī medicīnas darbiniekus, jo tie, kuri līdz šim saņēma 100% piemaksu par darbu ar Covid-19 pacientiem, nu to saņems uz pusi mazāku. Jauno ārstu asociācija noradīja – to, ka piemaksas bija vien uz laiku, mediķi zināja un par to samazināšanu iebildumu neesot, taču jāņem vērā – ja piemaksas tiks noņemtas vispār, bet netiks darīts nekas, lai palielinātu pamata algas, tad nopietna darbaspēka krīze nozarē atgriezīsies.
Ukrainas bēgļiem tiek nodrošināta tieši tāda pati veselības aprūpe kā Latvijas iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem pienākas arī savs ģimenes ārsts. Atsevišķi mediķi jau savās praksēs pieņēmuši bēgļus un līdz ar saaukstēšanos, kuru nesis garais ceļš pāri robežai, pacientu vidū ļoti izplatīta ir arī trauksme, depresija un citas psihiskas kaites.
Tas, ka gripas epidēmija sākusies vien marta vidū, ir ļoti rets gadījums. Tā par tik ļoti vēlo epidēmijas sākumu sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova. Eksperti lēsa, ka šā gada gripas epidēmija, visticamāk, būs salīdzinoši īsa un neatstās smagas sekas. Tomēr arī šobrīd nav par vēlu vakcinēties, īpaši, ja tuvākajā laikā plānota uzturēšanās slimnīcā.
Kā ierasts – ziemai atkāpjoties un laikam kļūstot siltākam, Latvijā atgriežas putni, kas ziemu pavadījuši siltajās zemēs. Līdz brīdim, kad elektrības stabu galos iekārtotajās ligzdās nolaidīsies pirmie baltie stārķi, vēl dažas nedēļas jāpagaida, taču gulbji, dzērves, zosis un vēl virkne citu putnu savu atgriešanos jau sākuši.
Karš Ukrainā aizkustinājis daudzas sirdis visā pasaulē. Cilvēki kaut kā vēlas palīdzēt, un ziedot apģērbu ir viens ļoti vērtīgs palīdzības veids. Taču organizācijas, kuras vāc ziedojumus un koordinē to izsūtīšanu, atgādina – nodotajam apģērbam jābūt atbilstošam un lietojamam. Lai arī ziedošanas kultūra pēdējos gados Latvijā krietni uzlabojusies, jāatgādina – iespēju ziedot nevajadzētu uztvert kā iespēju atbrīvoties no saplēstām un nelietojamām drēbēm.
Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ Latvijas aptiekās vairs nepārdod Krievijā un Baltkrievijā ražotās zāles un uztura bagātinātājus. Par farmaceitisko aprūpi atbildīgā asociācija nenoliedz, ka lēmums, iespējams, ietekmē lētāku alternatīvu pieejamību. Zāļu valsts aģentūrā tikmēr mierina – zāļu tirgū austrumu kaimiņi aizņēmuši ļoti mazu daļu un visi tur ražotie medikamenti ir aizstājami.
Sarunas par skolu slēgšanu ierasti bijis ļoti sensitīvs temats. To nevēlas pieļaut vietējie iedzīvotāji, un līdz šim pret to parasti ļoti strikti iebilda arī vietējās pašvaldības. Taču, šķiet, pēc novadu reformas spēles noteikumi ir mainījušies – pašas vietvaras rūpīgi sākušas plānot, kā skolu tīklu optimizēt. Eksperti to vērtē kā loģisku lietu kārtību, jo novadu jaunās aprises prasa pārplānot arī skolu tīklu. Turklāt pašvaldībās tuvākajā laikā nav gaidāmas vēlēšanas, tādēļ politiķi tik ļoti nebaidās no nepopulāriem lēmumiem.
Šķietami zemāk kvalificēta, tā saucamā “melnā darba” darītāji, taču neatsverami. Bez viņiem atveseļošanās process slimnīcās nebūtu iespējams – tie ir sanitāri. Covid-19 laikā nenovērtējami nozīmīgs, taču smags ir bijis arī viņu darbs. Sanitārus piesaistījušas Covid-19 laika piemaksas, un slimnīcu vadītāji cer, ka pēc piemaksu atcelšanas cilvēki neaizplūdīs. Tomēr bažas par to pastāv.
Ņemot vērā saspringto situāciju uz Ukrainas un Krievijas robežas, militāra konflikta gadījumā Latvija būtu gatava uzņemt cilvēkus no Ukrainas. Tā Latvijas Radio skaidroja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”). Viņa informēja, ka ministrijai ir gatavs plāns un tas nodots citu ministriju izvērtēšanai.
Krievija ir ieinteresēta uzturēt sasprindzinājumu, nesperot pirmo agresijas soli, sarunā ar Latvijas Radio sprieda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis, izsakot minējumu, ka Krievija tuvāko dienu laikā varētu situāciju nevis eskalēt, bet turpināt atklāti signalizēt par tās gatavību iebrukt Ukrainā ar mērķi iebiedēt un pārbaudīt rietumvalstis.
Visā Eiropā augušas enerģijas cenas – dārgāka kļuvusi elektrība, gāze, arī degviela. Tas viss ietekmē ražošanu – tostarp medikamentu izgatavošanu. Zāļu ražotāji neslēpj, ka ir spiesti celt medikamentu cenas, un aicina valsti domāt par plašāku atbalstu iedzīvotājiem. Tikmēr Zāļu valsts aģentūra apstiprina – lai arī medikamentu cenas aug, taču tas notiek ierastā tempā.
No Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītāja amata uz Veselības inspekcijas direktora vietnieka veselības aprūpē amatu pērn pazeminātais Svens Henkuzens darba vietā inspekcijā ilgi gan nav uzturējies. Kā noskaidroja Latvijas Radio – Henkuzens darbu bez skaļiem paziņojumiem pametis jau aizvadītā gada 16. decembrī.
Latvijā virsroku gūst Covid-19 omikrona paveids, bet tajā saskatāmas arī labas ziņas. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna. Pieredze rāda – omikrons retāk pacientus noved līdz reanimācijai vai intensīvajai terapijai. Fakts, ka šis paveids ir ļoti lipīgs, nozīmē, ka neizbēgami ar to saslims liela daļa sabiedrības, savukārt tas var iezīmēt Covid-19 infekcijas norietu.
Noteikumi, ka slimības lapas Covid-19 infekcijas gadījumā cilvēkiem ar sertifikātu valsts apmaksā jau no pirmās dienas, ir uzņēmējiem labvēlīgi. Taču esošā kārtība rada problēmas tad, ja uzreiz nav skaidrs, vai darbinieku piemeklējis Covid-19. Laboratoriju kapacitāte testēšanu neļauj veikt gana ātri. Paši testētāji apliecina – no brīža, kad cilvēks saslimis un uz darbu neiet, līdz pašai testēšanai var paiet arī nedēļa.
Lielas apņemšanās, sasniedzamie rezultāti un pozitīva ietekme uz cilvēku veselību. Tāds ir iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles laikā tapušais plāns alkoholisma mazināšanai, kurš paredz mainīt to, ka Latvija ir līderis alkohola patēriņa ziņā Eiropā. Alkohols ietekmē gan sabiedrības veselību, gan posta ģimenes. Tomēr alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas uzlabošanā paredzētais, visticamāk, netiks ieviests vispār.