Partijas "Vienotība" valde lēmusi no partijas izslēgt bijušo biroja darbinieku Normundu Orleānu, kurš cēla trauksmi par aplokšņu algām "Vienotībā", kā arī vērsīsies pret viņu par reputācijas graušanu. To Latvijas Radio atzina partijas "Vienotība" priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Ir trīs biežāk sastopamo pacientu – vīriešu – grupas kardiologa kabinetā: vienus atved un viņu vietā runā sievas, otri ir atnākuši paši bieži vien ar jau ielaistām problēmām, un trešie ir tie, kuri nodarbojas ar ekstrēmām slodzēm un vēlas uzturēt savu veselību. Tā novērojis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, asociētais profesors Kārlis Trušinskis. Viņš sarunā ar LSM.lv stāstīja par kardiologa darbu, par vīriešiem kardiologa kabinetā un to, kādēļ ir svarīgi, lai pacients justos brīvi ar ārstu runāt par visu.
Apdegumu centra ārsti ļoti labi redz kopējo sociālo stāvokli valstī – jo mazāk naudas, jo vairāk pacientu, kuri, kaut ko zogot vai nelegāli pieslēdzot, guvuši smagas elektrotraumas un apdegumus. To 30 darba gadu laikā secinājis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Biķernieki" Valsts Apdegumu centra vadītājs, ārsts traumatologs, kombustiologs Sergejs Smirnovs. Viņa pieredze arī liecina, ka vīrieši daudz sliktāk izprot nepieciešamību laikus vērsties pie ārsta un klausīt viņa norādēm, lai gan ielaistu slimību ārstēt ir krietni ilgāk un dārgāk.
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
"Vīrietim atzīt problēmas ar bērna radīšanu noteikti nav viegli, taču tas jau ir milzu solis, ja vīrietis pie manis ir saņēmies atnākt," – tā intervijā LSM.lv saka ārsts urologs un androloģijas apakšspecialitātes pēdējā gada rezidents Andris Ābele. Mūsdienu straujais režīms domas par pirmo bērniņu mēdz aizbīdīt tuvāk 30 gadu slieksnim vai pēc tā, taču dakteris aicina rūpīgi padomāt – spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka un tās kvalitāte jau tā pēdējos gadu desmitos strauji kļuvusi sliktāka, tādēļ brīdī, kad būsiet nobrieduši bērniņam, var būt jau par vēlu.
"Ārstam nevajag izlikties par baigi gudro, kurš tagad mācīs. Vīrieti vajag uzklausīt un vairāk vai mazāk "čomiski" pateikt: "Vecīt, nav labi, kaut kas ir jādara."" Tā vienu no veiksmīgas sadarbības pamatnoteikumiem, ārstējot vīriešus, raksturoRīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Andrejs Leiše. Vairāk nekā 30 gadu pieredze profesijā ļauj secināt – mūsdienās izglābt izdodas krietni vairāk vīriešus, bet aizvien lielāko prieku sagādā pacienti, kas pēc operācijas samulsina, pienākot, apskaujot un pasakot: "Paldies!"
Vīriešiem, kurus veselības jomā "pieskata" sievas, ir labāka veselība un pašsajūta, viņi cītīgāk lieto zāles, vakcinējas un profilakse ir veiksmīgāka. Tā 12 darba gadu laikā novērojis ģimenes ārsts Ingars Burlaks. "Vīrieši ir slinkāki un pret savu veselību nešpetnāki". Kādēļ tā un kā ģimenes ārsts var strādāt ar vīriešiem, lai viņi par savu veselību rūpētos labāk un vairotu savus kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus – par to LSM.lv saruna ar ģimenes ārstu.
Vīrieši pie ārsta iet novēloti, jo pretoties vājuma atzīšanai un palīdzības meklēšanai viņu gēnos iegājies jau no seniem laikiem, kad vīrietis bija karotājs. "Vārgs raudulis" nebija vajadzīgs, intervijā LSM.lv stāsta psihoterapeits, psihiatrs un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns, kurš strādā ar pacientiem jau 30 gadus. Ārsts gan atzīst, ka šajā laikā vīrietis ir mainījies un arvien vairāk rūpējas par savu veselību, tostarp arī mentālo.
Pasaules vadošās veselības organizācijas – Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs un Pasaules Veselības organizācija – paudušas bažas, ka pasaulē mazinās vakcinācijas pret masalām rādītāji un tas kopā ar atsevišķiem uzliesmojumiem dažādās pasaules valstīs var novest pie liela apdraudējuma. Latvijā slimība pēdējo reizi konstatēta 2019. gadā.
Pēc jumta paneļa iegrūšanas 464. sērijas jeb "lietuviešu projekta" ēkā Bolderājā "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārbauda arī citas šīs sērijas mājas. Vismaz astoņiem no pašlaik aptuveni 100 pārbaudītajiem namiem nepieciešama jumta paneļu stiprināšana, lai izvairītos no to iegrūšanas.
Šogad septembrī, kad mediķi streikoja, paralēli notika arī pikets pie valdības nama. Tāpat mediķi piketēja jau dažus mēnešus pirms tam – jūlijā pie Veselības ministrijas. Visos šajos notikumos piedalījies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš.
Kad darbu uzsāka iepriekšējās valdības pirmā veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"), viņa paziņoja – ministrijas galvenā prioritāte būs psihiskās veselības uzlabošana. Viņķeli nomainīja partijas biedrs Daniels Pavļuts, bet tagad līdz ar jaunu ministrijas politisko vadību pie Veselības ministrijas stūres sēdusies bezpartejiskā, "Apvienotā saraksta" virzītā Līga Meņģelsone. Vai patiesi ir manāms, ka iepriekšējā valdībā veselības prioritāte bijusi psihiskā veselība, un kam īpašu uzmanību plāno pievērst jaunā nozares ministre?
2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5% iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.
Dzīves dārdzība nabadzības riskam pakļauj aizvien jaunas iedzīvotāju grupas. Tiesībsarga birojā norāda – atsevišķās kategorijās nodrošinātie ienākumu minimumi nenosedz pat pamata vajadzības, tādēļ jāpārskata minimālo ienākumu lielumi. Tos palielināt savulaik noteikusi Satversmes tiesa un solījusi arī Labklājības ministrija. Priekšā vēl budžeta sarunas, tādēļ nav skaidrības, kad nabadzīgākie iedzīvotāji var gaidīt atbalsta kāpumu.
Eva Gornostaja par savu diagnozi – "krūts vēzis" – uzzinājusi jau pirms vairākiem gadiem. To, kam gājusi cauri savā cīņā ar šo slimību, viņa izlikusi uz papīra dzejas veidā. Uzrunājot vēl vairākas vēža slimnieces no dažādām valstīm, tapusi dzejas grāmata krievu valodā "Māksla dzīvot". Nu Eva Gornostaja vēlas līdzīgu grāmatu izdot arī latviešu valodā, bet atzīst – latviešu sievietes šobrīd nav tik atsaucīgas, tādēļ ceļš uz vēža pacientu dzejas grāmatu latviešu valodā vēl turpinās.
Psihoemocionālā atbalsta piedāvājums Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā ir visnotaļ plašs. Kā atzina asevišķi speciālisti – jautājumi, ar kuriem ukraiņi vēršas pie speciālistiem, nedaudz mainās. Sākotnēji tie bija jautājumi par karu un iemesliem, kādēļ tas izcēlies, taču šobrīd jautājumi ir vairāk praktiski – par iekļaušanos, sadzīvošanu un spēju pielāgoties jaunajai dzīvei. Atsevišķi pakalpojuma sniedzēji arī atzina – visu laiku pieprasījums pēc psihoemocionālā atbalsta ir stabili mērens.
Šajā gadā konstatēti jau 11 legionellas baktēriju izraisīti nāves gadījumi. Epidemiologi bažījas, ka lielā mērā tas saistīts ar energoresursu cenu krīzi. Cilvēki taupa uz ūdens sildīšanu, taču tas rada labu vidi šo nāvējošo baktēriju augšanai.
Lai arī pēdējos gados viszināmākā ir tieši Covid-19 infekcija, tomēr jāatceras, ka bez tās rudens-ziemas sezonā plosās vēl virkne citu slimību. Turpinoties ievērojamam saslimstības pieaugumam ar dažādām elpceļu infekcijas slimībām, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) riska grupu iedzīvotājus aicina lietot sejas maskas vai respiratorus FFP2.
Kopš decembra sākuma Latvijā pieejami HIV paštesti. Ilgu laiku Latvija bija viena no retajām valstīm, kurā tādi nebija pieejami. Lai arī šobrīd tie nopērkami vien pie viena komersanta un ir visnotaļ dārgi, eksperti ir pārliecināti – šis ir liels solis vēl plašākai agrīnu HIV saslimšanss gadījumu diagnostikai.
Tuvojas Ziemassvētki un arvien aktuālāks ir jautājums par dāvanām tuviniekiem, taču ietaupīt, pērkot kādu zināmu kosmētikas produktu viltojumus, nebūtu prāta darbs. Patentu valde atgādina, ka viltojumu iegādāšanās ir ne tikai intelektuālo tiesību pārkāpums, bet viltojumu izmantošana var novest arī pie veselības problēmām.
Rīgā atklās pirmo Latvijas uzņēmuma „WinGo deposit” radīto elektronisko cigarešu un bateriju savākšanas iekārtu "Wingo", kas ļaus atkārtoti izmantot litija baterijas.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) saņēmusi signālus par tirdzniecībā esošām sīkus, spēcīgus magnētus saturošām rotaļlietām, kas ir aizliegtas. Slimnīca informāciju nodevusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).
Kopš aizvadītās nedēļas Latvijā ir izsludināta sezonālās gripas epidēmija, kas nozīmē, ka saslimt ar to kļūst aizvien vieglāk. Lai ierobežotu slimības izplatīšanos, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe aicina atcerēties kovida pandēmijā cieši apgūtās mācības – vēdināt telpas, ievērot roku higiēnu, klepot elkonī, kā arī izvairīties no publisku vietu apmeklēšanas.
Pats galvenais ir vairot atbalstu ģimenēm, kuras izvēlas par labu bērna ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem adoptēšanai. To piektdien, 9. decembrī, diskusijā par "mūžīgo bērnu" attīstību aprūpes institūcijā secinājuši dažādi eksperti un iesaistītie. Diskusija notika par godu valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāles darbības simtajai gadadienai.
Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC) no trim Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas ārstiem, kas uzrakstījuši atlūgumu, viens tomēr piekritis palikt. Austrumu slimnīcas vadība turpina meklēt darbiniekus, kas aizstātu divus speciālistus, kuri veica unikālas un ārkārtīgi sarežģītas operācijas. Tikmēr LOC Onkoķiruģijas klīnikas vadītājs uzskata, ka atrisinājums ir tikai šķietams, jo sarežģītu operāciju veikšanā vienam ārstam būs grūti aizstāt trīs.
Energoresursu cenu kāpums smagi skāris arī sociālās aprūpes namus. Daudz vairāk jāmaksā par elektrību, gāzi un kurināmo. Pašvaldību pansionāti jautājumu risina līdzīgi kā valstij piederošie aprūpes nami – pārvirza naudu no plānotajiem attīstības projektiem. Taču pansionātos atzīst, ka ilgi tā nevarēs, tādēļ jāmeklē papildu resursi.
Paliatīvajā aprūpē, kur rūpējas par nedziedināmi slimiem cilvēkiem, nepieciešams skaidrs regulējums, kas nav sadrumstalots. To vislabāk varētu panākt ar atsevišķu Paliatīvās aprūpes likumu, uzskata jomas pārstāvji.
Nav šaubu – nākamajā valdībā veselības ministra portfelis būs viens no vissmagākajiem un sarežģītākajiem. To parādījis arī valdības veidošanas process, jo atšķirībā no daudzām citām ministrijām tieši uz veselības ministra amatu neviena potenciālā koalīcijas partija "neraujas". Un darbs nesolās būt viegls – cīņa ar kovida sekām, mediķu algu jautājums un virkne reformu. Kas pēc dažādu ekspertu domām šobrīd ir galvenie veselības aprūpes jomā kārtojamie darbi, kuriem uzmanība būs jāpievērš nākamajam nozares ministram?
Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoru augstskolas Satversmes sapulce ievēlēja pašreizējo rektoru Aigaru Pētersonu. Turklāt par pārsteigumu pašam rektoram balsojums bijis vienbalsīgs.
Pirmais sniegs un ledus par 20 līdz 30% kāpinājis apdrošināšanas gadījumu pieteikumu skaitu ceļu satiksmes negadījumu jomā, informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas biroja vadītāja Sandija Šaicāne.
Otrdien, 22. novembrī, visā Latvijā tika ieslēgtas trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to darbību. Pārbaudē nenostrādāja divas sirēnas, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
