Nacionālā bibliotēka publicitātes attēlos izdzēsusi fonā esošo Uzvaras parka pieminekli

Savdabīgā veidā savu nostāju par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni paudusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB). Attēls, kurā redzama bibliotēka un tās fonā esošais piemineklis, izmainīts, stabu ar zvaigznēm tā galā dzēšot. Ekspertu viedokļi nav viennozīmīgi par to, vai iestādei, kurai vajadzētu būt politiski neitrālai, ir pareizi šādi rīkoties. 

LNB izveidojusi un publicējusi divu, šķietami vienādu attēlu kolāžu. Abos redzama viena un tā pati bilde ar bibliotēku uz Pārdaugavas fona. Attēlā aiz bibliotēkas redzams arī pašlaik tik ļoti apspriestais piemineklis Uzvaras parkā. Atšķirība starp attēliem – viens ir neizmainīts, bet otrā bilde rediģēta, no attēla izņemot šo pieminekli. Kolāžas parakstā bibliotēka sola izmainīt arī visus citus publicitātes foto. Tas raisījis dažādas iedzīvotāju reakcijas, sākot no atbalsta un beidzot ar nosodījumu vai aicinājumiem tomēr sagaidīt īsto pieminekļa demontāžu, nemaldinot sabiedrību. Tas arī licis uzdot jautājumus, vai iestādei, kurai būtu jābūt politiski neitrālai un kuras viens no uzdevumiem ir glabāt vēstures liecības, lai kādas tās būtu, ir pareizi izmainīt realitāti.

Nacionālā bibliotēka publicitātes attēlos izdzēsusi fonā esošo Uzvaras parka pieminekli
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts uzskata, ka tas ir pareizi. Tas parādot iestādes attieksmi un solidaritāti.

"Arī mēs kā bibliotēka ceram un pievienojamies tam, ka pieminekli nojauks. Un fotogrāfijas – jā, daļu mēs patiešām retušēsim, lai izdzēstu no tā objektu, kas Rīgas panorāmā ir lieks. Tas simboliski saistās ar milzīgām tautas ciešanām un varu, kas nav savienojama ar neatkarīgu Eiropas demokrātiju. Un tas iestādēm, vai tās bibliotēkas, muzeji vai arhīvi, Eiropā nav nekas neparasts, ka arī šīs iestādes pauž savu nostāju par sabiedrībā un valstī notiekošo," stāstīja bibliotēkas pārstāvis.

Zilberts apstiprināja, ka bibliotēka plāno retušēt arī citus attēlus, savukārt ideja radusies komunikācijas departamentā un guvusi arī bibliotēkas vadības atbalstu. Tikmēr komunikācijas eksperte, Latvijas Universitātes komunikācijas studiju nodaļas docente un sociālo mediju pētniece Līva Kalnača bibliotēkas soli vērtē neviennozīmīgi – šāds viens, attieksmi paudošs attēls sociālajos tīklos, ņemot vērā bibliotēkas jau iepriekš atklāto komunikāciju, nebūtu vērtējams galēji kritiski, taču ideja par visu attēlu izmainīšanu gan neesot atbalstāma.

"Ja mēs tagad runājam par publicitātes materiālu izmainīšanu, pirms kaut kas ir noticis, es domāju, ka tas ir kategorisks “nē”. Jo tā jau ir tiešām vēstures mainīšana, un viņiem kā institūcijai, kas ir atbildīga arī par vēstures saglabāšanu, būtu pilnīgi nekorekti tā darīt. Es redzu to, ka tas ir kā joks, kā veids, kā komunicēt par aktualitāti, bet, ka reālas darbības šobrīd sekotu, es domāju, ka tam nevajadzētu notikt," stāstīja pētniece.

Savukārt vēstures doktore, Latvijas Universitātes komunikācijas zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče bibliotēkas pieeju sauc par sev vēlamās nākotnes modelēšanu. Šis signāls ir īpaši nopietns, jo to vēsta iestāde, kas ir nozīmīga kultūras mantojuma institūcija.

"Te ir vienmēr bijusi tāda ideoloģiskā pretruna, jo nacionālā bibliotēka mums ir Gaismas pils simbols – daudzas intelektuālās un kultūras vērtības. Un tām blakus atrodas piemineklis, kas simbolizē okupāciju, vardarbību. Nu, tie ir divi savā veidā grūti savietojami simboli," stāstīja profesore.

Zelče gan uzskata – piemineklim Pārdaugavā arī realitātē būtu jāpamet bibliotēkas ainava, tomēr nebūtu pareizi to nodot Krievijas Federācijai vai iznīcināt, jo, lai arī kāds tas būtu, tas tomēr ir daļa no mūsu kultūrvēstures. Taču pieminekļiem, kas neiemieso vai ir pretrunā ar Latvijas suverenitātes un Eiropas vērtībām, nav jāatrodas publiskajā ekspozīcijā. Tādēļ būtu ļoti svarīgi atrast tam piemērotu glabāšanas vietu.

KONTEKSTS:

Rīgas dome 13. maijā atbalstīja padomju pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības šī objekta demontāžai. Pašvaldības lēmums sekoja dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai.

9. maijā nacistiskās Vācijas režīma sagrāve Otrā pasaules karā tiek atzīmēta ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā – daļa sabiedrības ik gadu pulcējas arī Rīgā pie Uzvaras parka pieminekļa. Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijā cilvēkus aicināja 9. maijā nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā, tomēr daļa iedzīvotāju to darīja.

10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Tādēļ ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa 10. maijā, un vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

Portāls "Ziedot.lv" 11. maijā sāka vākt ziedojumus pieminekļa būvgružu novākšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt