Spilves lidlaukā pirmdien, 25. oktobrī, norisinājās ASV Speciālo operāciju spēku Eiropā gaisa kuģa MC-130J Commando II nolaišanās vingrinājums, demonstrējot ātru augstas mobilitātes raķešu artilērijas sistēmas (High Mobility Rocket Artillery System - HIMARS) atgādāšanu un izvēršanu, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Autora ziņas
Moldovas vīna tradīcijas ir jau gana senas, lai vietējie varētu teikt – tās nodotas no paaudzes, paaudzē. Vīnu ražo gan rūpnīcās, gan arī katrā sevi cienošā moldāvu ģimenē. Tomēr neskatoties uz starptautisku atsevišķu vīnu gūto atzinību profesionāļu aprindās un spēju saražot lielus apjomus, līdz šim Eiropas Savienība tā pa īstam Moldovas vīnu nav novērtējusi. Lai arī vīna pazinēji saka – tas ir vien laika jautājums, tomēr nav zināms, vai Moldovai vēl būs interese par Eiropas tirgu, ja turpinās attīstīties valsts sadarbība ar daudzkārt lielāko austrumvalstu tirgu.
Moldovas ceļš Eiropas virzienā pēc vēlēšanām ir vairāku apstākļu sakritības rezultāts un varbūt arī vairāku nejaušību kopums, tomēr nenoliedzami – vēlēšanās iegūtās teju divas trešdaļas krēslu parlamentā skaidri parāda iedzīvotāju vēlmi veidot vēl ciešākas saites ar Eiropas Savienību (ES). Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ES delegācijas Moldovā vadītājs Jānis Mažeiks.
Vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai, ģimenes ārstiem būs pienākums sazināties ar visiem ārsta praksē esošajiem nevakcinētajiem senioriem. Mērķis ir pārrunāt nevakcinēšanās iemeslus un, iespējams, mainīt viņu domas par labu vakcīnas saņemšanai. Latvijas Radio uzrunāto ģimenes ārstu viedoklis par uzdevumu gan dalās.
Moldovā vien dažus mēnešus valdības groži pilnībā nonākuši proeiropeiskas kustības rokās. Vai tas palīdzēs Moldovai straujāk veidot vēl ciešākas saites ar Eiropas Savienību (ES)? Tomēr Moldovas dienas kārtībā svarīgi ir arī citi jautājumi – gan cīņa ar Covid-19 pandēmiju, gan Piedņestras jautājuma sakārtošana un vēlme iegūt pasaules atzinību Moldovas lepnumam – vīniem. Latvijas Radio sarunājās ar Latvijas vēstnieku Moldovā Uldi Mikutu.
Ieviešot Latvijā jaunus stingrus ierobežojumus cerībā mazināt Covid-19 straujo izplatību, skolēnu rudens brīvlaiks pagarināts par vienu nedēļu, pēc kuras lielākā daļa turpinās mācības attālināti. Klātienē varēs tikai mācīties 1.–3.klases.
Palielinoties Covid-19 radītajiem ierobežojumiem, arī testu nozīme, lai varētu veikt kādas ikdienišķas darbības, aug. Tādēļ arī pēdējā laikā redzamas īpaši lielas rindas pie testu nodošanas vietām. Latvijas Radio nelielā eksperimentā centās saprast, cik viegli sazvanīt Covid-19 testēšanas punktus, cik ērti pieteikties testam internetā, un noskaidrot, vai tuvāko dienu laikā vispār ir kāda brīva vieta.
Seniori un darbinieki sociālās aprūpes centros bija vieni no pirmajiem, kuri jau gada sākumā varēja tikt pie Covid-19 vakcīnas. Atsaucība bija mainīga, taču šobrīd var teikt – šajā grupā vakcinācija nesusi manāmus rezultātus. Pansionātos vairs nav novērojami tik nekontrolēti un plaši uzliesmojumi kā pērn. Arī neatliekamā medicīniskā palīdzība pie senioriem viesojas pat desmit reizes retāk.
Ja netiks ierobežota saslimstība ar Covid-19 un slimnīcās nogādāto slimnieku skaits, drīzumā vajadzēs samazināt iespējas sniegt neatliekamo un steidzamo palīdzību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
Augot saslimstībai ar Covid-19, no nākamās nedēļas tiks pārtraukta plānveida pakalpojumu sniegšana slimnīcās Latvijā. Ģimenes ārsti paredz, ka šie ierobežojumi saasinās hroniskās kaites un daļa cilvēku, nesaņemot plānveida pakalpojumus, nonāks slimnīcās jau kā akūti pacienti. Lai situāciju kaut nedaudz risinātu, palīdzēt gatavi arī privātie uzņēmēji.
Sabiedriskais transports vienkopus pulcē lielas iedzīvotāju masas, turklāt brauciena laikā cilvēki nonāk visai tuvā kontaktā viens ar otru. Lai arī pārvadātāji cenšas ievērot visas prasības, piemēram, vēdina salonu un durvis atver automātiski, tomēr liela loma vīrusa ierobežošanā ir arī pašiem iedzīvotājiem, proti, Covid-19 ir infekcija, kas izplatās pa gaisu, tādēļ pasažieriem jāvelk sejas un deguna aizsegi, taču ne visi to ievēro.
Saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir sasniegusi tādus apmērus, ka ir nepieciešams noteikt kontaktu un pulcēšanās ierobežojumus visā sabiedrībā, attiecinot tos arī uz vakcinētajiem. To Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) preses konferencē paziņoja Stradiņa slimnīcas infektologs Uga Dumpis, aicinot valdību jau rīt pieņemt "nopietnus lēmumus" Covid-19 izplatības ierobežošanai, samazinot visu cilvēku kontaktēšanos par 50%.
Skābekļa terapijas pakalpojumu mājās no valsts līdzekļiem var saņemt aptuveni divus mēnešus. Skābekļa koncentrāts pienākas gan hroniskiem pacientiem, kuriem tas būs nepieciešams līdz mūža beigām, gan arī subakūtiem pacientiem – tādiem, kuriem skābekļa terapija vajadzīga vien uz laiku, izrakstoties no slimnīcas pēc kādas akūtas saslimšanas. Sākotnēji prognozes liecināja – skābekļa terapiju vēl šogad varētu nodrošināt aptuveni 600 pacientiem, taču šobrīd šo pakalpojumu nesaņem pat 30. Kādēļ tā?
“Pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām,” šāds ir iniciatīvu platformā “manabalss.lv” jau nepieciešamās 10 000 balsis savākušās iniciatīvas apraksts. Tā paredz par ārstniecību pašiem maksāt tiem Covid-19 pacientiem, kuri no potes atteikušies. Tikmēr veselības ētikas eksperti, Saeimas un atbildīgās Veselības ministrijas (VM) pārstāvji jau tagad ir pret šādu ierosinājumu.
Netaupot kritiku pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem un par galveno mērķi un darbības virzienu nosaucot uzvaru tieši pēc gada gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, sestdien, 2.oktobrī, notika partijas “Saskaņa” kongress. Tajā par partijas vadītāju atkārtoti ievēlēts partijas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Savukārt Eiroparlamenta deputāts Nils Ušakovs atkārtoti tika ievēlēts par partijas domes priekšsēdētāju.
Vairāku slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās pacientiem nav atļautas personīgās mantas, tostarp mobilie telefoni. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena tajā saskata iespējamos pacientu tiesību pārkāpumus, kamēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS) to skaidro ar drošības apsvērumiem.
Jau par tradīciju kļuvusi Rīgas Zooloģiskā dārza akcija – "Zoozīļuks". Akcijā aicināta piedalīties visa klase. Uzdevums ir savākt ozolzīles un no 1. līdz 4. oktobrim, tās nodot Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Svarīgākais gan nav daudzums, bet kvalitāte. Tā klase, kura salasīs vislabākās zīles. varēs doties ekskursijā uz zvēru dārzu. Zooloģiskajā dārzā saka – interese vienmēr ir ļoti liela un iegūtās zīles noder kā kamieļiem, tā arī skudrām.
Saistībā ar strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu un prognozēm par tā turpināšanos, kā arī ietekmi uz slimnīcu iespējām nodrošināt medicīnisko palīdzību ikvienam, kuram tas ir nepieciešams, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) 1. oktobrī veselības nozarē izsludināja paaugstinātas gatavības stāvokli, informēja Veselības ministrija (VM).
Šonedēļ valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra naudu diviem ilgi lolotiem projektiem – gan epidurālās anestēzijas, gan arī veselības aprūpes pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem pieejamības veicināšanai. Lai abus pakalpojumus padarītu pieejamākus jau šogad, atvēlēti kopumā vairāk nekā 420 tūkstoši eiro, taču turpmāk ik gadu šiem projektiem paredzēts veltīt vairāk nekā 2 miljonus eiro.
Valdības otrdien nolemtais paredz, ka no 15. novembra vairākās nozarēs, arī sociālajā aprūpē, strādāt varēs tikai pret Covid-19 vakcinēti vai vīrusu pārslimojuši cilvēki. Latvijas Radio uzrunātajos pansionātos uz to raugās dažādi – sociālās aprūpes iestādes, kurās teju visi ir potējušies, bažu nav, bet citviet neizslēdz iespēju samazināt arī klientu skaitu, ja aizies visi darbinieki, kuri šobrīd vēl nav vakcinējušies.
Medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš vai kuri gluži vienkārši vairs nav nepieciešami, nekādā gadījumā nedrīkst lietot. Tomēr arī izmest miskastē, izliet dārzā vai noskalot tualetes podā tos nedrīkst – tas var radīt nopietnu vides piesārņojumu. Tomēr Latvijā nav sakārtota sistēma, kā iedzīvotājiem nodot nevajadzīgos medikamentus. Bieži tos pieņem aptiekas, taču tā ir brīvprātīga to rīcība un par šo medikamentu utilizēšanu pašām aptiekām arī nākas maksāt. Vai sistēmu paredzēts sakārtot?