Pieprasījums pēc psihiskās veselības speciālistiem Latvijā pārsniedz iespējas; ārsti pārstrādājas

Covid-19 krīze un karš Ukrainā cilvēkiem nereti bijis smags emocionāls slogs, kas licis meklēt speciālistu atbalstu, tomēr liela problēma ir speciālistu pieejamība, īpaši – ārpus galvaspilsētas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka palīdzība jāsniedz arī Ukrainas kara bēgļiem. Saeimas atbildīgās komisijas deputāti šodien sprieda, kā salāgot pieprasījumu pēc psihiskās veselības ārstiem ar iespējām.

Pieprasījums pēc psihiskās veselības speciālistiem Latvijā pārsniedz iespējas; ārsti pārstrādājas
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijā nepietiek psihoterapeitu un citu speciālistu, kas palīdzētu tikt galā ar psihiskām problēmām, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt!" uzsvēra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre, bijusī veselības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").

Viņa sacīja: "Rīgā, iespējams, šī problēma ir mazāk izjūtama, lai gan te mums būtu jārunā par dažādiem segmentiem – mēs varam runāt par pieaugušiem cilvēkiem, par pusaudžiem, par bērniem. Bet tomēr kopumā ir tendence, ka Rīgā speciālisti ir vairāk pieejami. Lai arī te  gaidīšanas laiki ir diezgan ilgi, bet es esmu runājusi reģionos ar cilvēkiem un ar speciālistiem, – tur ir reģioni, kur var nebūt gandrīz neviens psihoterapeits. Līdz ar to gaidīšanas laiks cilvēkiem, lai saņemtu palīdzību, ir ilgs. Mēs varētu teikt, ka no apmaksas viedokļa tas ir apmaksāts, bet speciālistu, kas varētu sniegt šo palīdzību uzreiz, mums nav pietiekamā skaitā."

Runājot par psihiskās veselības speciālistu pieejamību, šobrīd aktuāls ir arī jautājums par palīdzību Ukrainas kara bēgļiem.

Čakša uzsvēra – viens no potenciālajiem risinājumiem varētu būt psihoterapeitu un arī psihologu meklēšana starp pašiem bēgļiem. Tas reizē risinātu gan speciālistu trūkumu, gan arī ļautu ar cietušajiem runāt viņu dzimtajā valodā. Taču skaidrs kļuvis tas, ka kopēja redzējuma par psihiskās veselības plāna attīstību Latvijā garākā laika periodā vēl aizvien nav.

Tas izriet no Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas atbildes uz Saeimas deputātes Čakšas jautājumu. Viņa sacīja: "Es ar saviem kolēģiem neesmu pārrunājusi šo jautājumu par desmit gadu perspektīvu kopumā, jo, kā mēs saprotam, mūs pēdējie gadi ir trenējuši tādām īstermiņa krīzēm, un tālāk par 2025. gadu mēs esam paskatījušies tikai pamatnostādņu aspektā, bet es esmu iezīmējusi saviem kolēģiem lietas, ka tie ir sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kur stacionārs ir pēdējā vieta, kur cilvēkam būtu jānonāk. Un pēdējā iespēja, kur viņš saņem šo palīdzību vispār, bet mums ir jāizmēģina sabiedrībā pilnīgi visi iespējamie citi soļi."

Diskusijā Saeimā piedalījās plašs speciālistu loks, kā arī sēdei bija pieslēgušies arī dalībnieki no dažādām profesionālām un to intereses pārstāvošām organizācijām. Tostarp psihiatrs, profesors Māris Taube.

Viņš tāpat kā visi citi speciālisti īpaši uzsvēra neadekvāto darba apjomu, ar kādu saskaras psihiskās veselības eksperti.

Taube pauda: "Gan ambulatori mums jau rindas, gan dienas stacionāri, gan uz nodaļām – te man depresiju nodaļā ir jau nenormālas rindas. Tā kā mēs strādājam, iespējams, labāk, pakalpojumi pieejami, cilvēki interesējas. Bet tas notiek arī uz speciālistu rēķina – mums joprojām šīs pieņemšanas ir neadekvātas. Visi ir informēti – gan ministrija, gan visi par šo darba organizāciju, ja mēs vispār gribam, lai kādi dakteri paliek un strādā. Tas ir nopietns jautājums, kuru es nesaklausīju tajos nākotnes plānos."

Psihiatrs, profesors Māris Taube
00:00 / 00:29
Lejuplādēt

Smagākos brīžos dažāda veida palīdzību var meklēt pie nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, centrā, "Dardedze" vai "Skalbes". Tāpat ir pieejami dažādi uzticības tālruņi. Piemēram, bērni un pusaudži var zvanīt pa tālruni 116111.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt