Resursu centrs "Zelda", kā arī Tiesībsarga birojs ceļ trauksmi par kavēšanos ieviest pakalpojumu, kuru ļoti gaida personas ar psihiskiem traucējumiem. Tas ir pakalpojums, kas nodrošina atbalsta personas lēmumu pieņemšanā. Proti, īpaši apmācīti cilvēki, skaidrojot konkrētas situācijas, iespējamās izvēles un to nozīmi, ka arī sekas, palīdz pieņemt dažādus lēmumus cilvēkiem, kuriem to izdarīt patstāvīgi ir grūti. Atbildīgā Labklājības ministrija (LM) jau ilgstoši solot rīcību, taču nesekojot konkrēti darbi pēc pilotprojekta, kas noslēdzās 2019. gadā. Ministrija gan tam nepiekrīt, sakot, ka darbi norit un pakalpojums, visticamāk, būs pieejams no nākamā gada vidus.
Autora ziņas
Aizsardzības ministrija tās sagatavotajā valsts aizsardzības dienesta likumprojektā atvēlējusi lomu arī ģimenes ārstiem. Proti, ģimenes ārsti būtu tie, kuri savas prakses pacientus – iesaucamos – pārbaudīs un noteiks viņu atbilstību dienestam. Taču tam nepiekrīt ģimenes ārsti, kuri ir sašutuši, ka šāda ideja radusies, pat nepārrunājot šo jautājumu ar viņiem.
Enerģijas resursu cenu kāpums smagi skāris lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju. Taču pēkšņais izmaksu pieaugums ir nopietns izaicinājums arī iestādēm, kuras patērē gan gāzi, gan elektrību, lai nodrošinātu savu darbību. Liels enerģijas patērētājs ir slimnīcas. Lielākajās slimnīcās informēja – energoresursu cenu kāpuma dēļ ārstniecības iestādēm jāmeklē pat vairāki miljoni, lai nodrošinātu pacientu aprūpi. Slimnīcas uzskata – pašas galā tikt, visticamāk, nevarēs un būs nepieciešams valsts atbalsts, bet par to šobrīd skaidrības nav.
Skatoties uz saslimstības ar Covid-19 rādītājiem Latvijā, secināms – ja ierasti pieauguma rādītājs no nedēļas uz nedēļu uzrādīja 20–30 procentus, tad aizvadītajā nedēļā pieauguma procents bijis krietni mazāks – 5%. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja skaidro – izdarīt secinājums gan ir pāragri, jo jāsagaida vismaz divu vai trīs nedēļu saslimstības rādītāji, lai saprastu vai Covid-19 patiešām atkāpjas.
No pirmā augusta Rīgas domes Satiksmes departamenta paspārnē darbu ir sākusi jauna – velo infrastruktūras nodaļa. Tās darbinieki ir pārliecināti – jaunā struktūrvienība palīdzēs organizēt ar mobilitātes uzlabošanu saistītus jautājumus, jo nu atbildīgie par šiem jautājumiem nebūs izkaisīti pa visu vietvaru. Tikmēr organizācijas, kas rūpējas par pilsētvides uzlabošanu, neslēpj – no jaunās nodaļas sagaida konstruktīvu un uz pilsētas iedzīvotāju interesēm vērstu darbu.
Dabas aizsardzības pārvalde, institūts "BIOR" un Latvijas Hidroekoloģijas institūts uzsācis kopīgu projektu, kura laikā trīs jūras teritorijās paredzēts iezīmēt kopumā 8000 apaļos jūrasgrunduļus. Zvejnieki aicināti ziņot projekta pārstāvjiem, ja sanāk nozvejot vai atrast šo zivi, kurai pievienota zīmīte.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) izsludinātais brīdinājuma streiks un sapulce pie Veselības ministrijas 27. jūlijā, visticamāk, notiks. To secināt liek tas, ka kopš paziņojuma par gatavošanos streikam arodbiedrībai un atbildīgajai ministrijai nav izdevies vienoties par kompromisu. Savukārt zemā, teju neesošā sarunu intensitāte neļauj cerēt, ka kaut kas mainīsies. Tajā pašā laikā ziņas par streiku vēl spilgtāk izgaismojušas jau labu laiku esošās nesaskaņas veselības aprūpes darbinieku asociāciju starpā.
Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem, valsts un pašvaldību līmenī izveidoti dažādi palīdzības centri un atbalsta tālruņi. Cilvēki, kas diendienā strādā ar kara bēgļiem, novērojuši – krietni mainījies ukraiņus un viņus izmitinošo personu interesējošo jautājumu loks. Tomēr interese par informāciju joprojām ir.
Patversme pie Centrāltirgus vismaz tuvākajā laikā netiks pārcelta. Pērnā gada lēmumam Rīgas atskurbtuvi un bezpajumtnieku patversmi pārcelt no Centrāltirgus uz Iļģuciemu skaļi pretojās apkaimes iedzīvotāji. Šobrīd ir apturēta ne tikai ideja par jaunu patversmi Iļģuciemā, bet arī ideja par Centrāltirgus mītnes pārvietošanu kā tādu. Šāds mēģinājums to pārcelt gan liek domāt – pilnībā sakārtots šis jautājums tomēr nav, lai arī mēģinājumi ko mainīt, ir bijuši. Arī uzklausot dažādus ekspertus, skaidrība neviešas.
Visā Latvijā, bet jo īpaši Rēzeknes, Ludzas, kā arī Ventspils, Kuldīgas un Talsu novadā vēl joprojām ir ļoti plaši izplatīts Āfrikas cūku mēris. Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants skaidro – vasarā cūkkopjiem īpaši svarīgi piedomāt par piesadzību, lai cūku mēri neievestu savā mājas cūku populācijā.
Aizvien lielāku popularitāti dažādās Latvijas pilsētās iegūst elektroskūteru nomas pakalpojums. Vairāk kļūst arī uzņēmumu, kuri šādu pakalpojumu piedāvā, un aug arī pašu braucamrīku skaits. Tas gan nozīmē arī dažādu pārvietošanās un to novietošanas pārkāpumu pieaugumu. Tikmēr skrejriteņu nomas uzņēmums novērojis – jo ilgāk konkrētā pilsētā pakalpojums pieejams, jo labāka kļūst šo braucamrīku lietotāju braukšanas un parkošanās kultūra.
Valdības nesen lemtais par surdotulka atbalsta stundu divkāršošanu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri apgūst profesionālo izglītību, ir ļoti gaidītas ziņas. Tā norādīja Latvijas Nedzirdīgo savienībā. Tur arī uzsvēra – šāds lēmums praktiski nozīmē ievērojamu izglītības pieejamības celšanu cilvēkiem, kuriem ir dzirdes funkcijas ierobežojumi. Taču tajā pašā laikā šī nevalstiskā organizācija norādīja uz citu problēmu – vairāk surdotulka stundu nozīmē arī lielāku nepieciešamību pēc pašiem zīmju tulkiem, taču šo speciālistu trūkst.
Pašlaik pansionātos Latvijā Covid-19 uzliesmojumi nav konstatēti, tomēr aizvadītie gadi un gūtā pieredze atstājusi, tā teikt, kovida rētas sociālās aprūpes namu darbā. Piemēram, daudzviet tuvinieki savus seniorus var apciemot pēc pieraksta, ārpus telpām vai īpaši izveidotās istabās, savukārt darbinieki tiek regulāri testēti.
Šogad īpaši skaļi izskanējušas ziņas par Koksaki vīrusa izplatību pirmsskolas vecuma bērnu vidū. Iespējams, pie vainas pastiprinātajai uzmanībai pieredze ar Covid-19 infekciju, taču Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu infektoloģe Inga Ziemele mierināja – gadījumu, kad Koksaki vīrusa dēļ bērns nonācis slimnīcā ir tikpat daudz, cik citus gadus.
Aizsardzības ministrijas ieceri par pakāpenisku obligātā valsts aizsardzības dienesta ieviešanu eksperti vērtē atšķirīgi. Taču gan politologi, gan militārās aizsardzības eksperti neizslēdz – šādā lēmumā sava loma varētu būt centieniem iegūt balsis pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Šonakt ap pulksten 3 konstatēts, ka Baltijas jūras krastā pie Liepājas ir izpeldējis valzirgs, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē, mudinot cilvēkus netuvoties dzīvniekam tuvāk par desmit metriem, jo tas var būt agresīvs un par spīti savam izskatam ir ļoti veikls. Tāpat sabiedrību aicina nedzīt dzīvnieku jūrā un ļaut atgūt spēkus.
Pacientu tiesības ir pāri visam – tā apgalvo katra Latvijas Radio uzrunātā veselības aprūpes iestāde, kurai vaicā par darīto šo tiesību aizsardzībai un darbinieku izglītošanu. Par pacientu tiesību aizsardzību solījusi domāt arī valsts – ministrija darba grupā izstrādājusi virkni priekšlikumu tās stiprināšanai. Starp priekšlikumiem – nodrošināt pacientu tiesību aizsardzības speciālistu katrā lielākajā slimnīcā. Ekspertu domas par to, kādā formā būtu ieviešams tiesību uzraugs, gan dalās.
Gadījums ar imunologu Jevgēniju Ņikoforenko, kuru vairākas pacientes apsūdzēja seksuālā vardarbībā, pamudinājis Veselības ministriju izstrādāt regulējumu pacientu tiesību aizsardzībai. Viens no piemēriem – katrā ārstniecības iestādē būs jāievieš pacientu tiesību īstenošanas plāns, kā arī jāpieņem darbā pacientu tiesību aizsardzības speciālists.
Šogad visu centralizēto eksāmenu rezultāti ir nedaudz augstāki nekā 2021. gadā, taču atsevišķos mācību priekšmetos šā gada eksāmenu rezultāti ir zemāki nekā 2020. gadā. Tomēr ierasti vissliktāk nokārtotajā matemātikas centralizētajā eksāmenā rezultāti turpina uzlaboties, liecina Valsts izglītības satura centra (VISC) apkopotā informācija.
Karstums no Latvijas neatkāpjas, un jau otro dienu visā valstī ir izsludināts sarkanais brīdinājums par augstu temperatūru. Sinoptiķi atzinuši – pēdējā laikā karsto dienu un tropisko nakšu kļūst arvien vairāk. Un arī mediķi kārtējo reizi atgādinājuši – tāds karstums, kādu piedzīvojam šobrīd, ir patiesi bīstams veselībai un pat dzīvībai. Tikmēr iedzīvotāju domas par svelmi dalās.