Latvijā mazinās veselības aprūpē strādājošo saslimstība ar Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Visvairāk vienlaikus ar Covid-19 saslimušo veselības aprūpes darbinieku līdz šim bijis decembra sākumā. Tagad, lai arī situācija vēl ir tālu no normālas, neliels uzlabojums ir novērojams. Veselības aprūpes darbinieki ir ar augstu inficēšanās risku, jo var inficēties gan ārpus darba, gan darbā, kur viņiem ir daudzkārt augstāks saslimšanas risks nekā citiem cilvēkiem. Cik smagi Covid-19 ir skārusi tos, kuri ārstē citus?

Latvijā mazinās veselības aprūpes darbinieku saslimstība ar Covid-19
00:00 / 03:03
Lejuplādēt

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka vidēji pasaulē aptuveni 14% no visiem Covid-19 gadījumiem tiek diagnosticēti veselības aprūpes darbiniekiem.

Latvijā vidējais rādītājs ir labāks – veselības aprūpes darbinieki veido 8% no saslimušo kopskaita. No pandēmijas sākuma līdz aizvadītās nedēļas beigām Latvijā saslimuši 4573 veselības aprūpes darbinieki.

"Ja mēs paskatāmies saslimstību tieši veselības aprūpes darbinieku populācijā un salīdzinām ar pārējo sabiedrību, tad mēs redzam, ka veselības aprūpes darbinieku saslimstība ir trīs reizes augstāka nekā pārējā populācijā.

Tas ir 85 uz 1000 personām, un pārējā populācijā tie ir 27 saslimušie uz 1000 personām," sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Santa Pildava.

Pildava par saslimstības "pīķi" sauc decembra sākumu. Tad no kopējā saslimušo skaita mediķi bijuši 16,7%. Šobrīd situācija ir labāka, un jau šī gada pirmajā nedēļā tie bijuši 4,9%. Arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vīruss skar veselības aprūpes darbiniekus un atņēmis arī vienu dzīvību – cīņu ar Covid-19 gadumijā zaudēja slimnīcas infektologs Pauls Aldiņš.

Stradiņa slimnīcas pārstāve Janita Veinberga skaidroja – aizvadītajā nedēļā slimnīcā saslimšanas dēļ nav strādājuši 135 darbinieki. Kopš aizvadītā rudens līdz janvāra sākumam kopumā saslimuši 405 kolēģi. "Tur ir ārsti, tur ir māsas, tur ir māsu palīgi, ārstu palīgi un sanitāri. Un, zinot, ka mums ikdienā trūkst gan ārstu, gan māsu, tad katrs šajos apstākļos, kad strādāt ir kļuvis sarežģītāk un grūtāk, ir jūtams trūkums."

Ik dienu slimnīcā saņem ziņas par piecu līdz astoņu kolēģu saslimšanu, tomēr kopējais skaits ir nemainīgs, jo daļa izveseļojas un atgriežas darbā. Tomēr situāciju sarežģītāku dara tas, ka viens saslimušais visbiežāk līdzi karantīnā aizved arī pa kādai kontaktpersonai.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītāja Māra Liepiņa teiktais sakrīt ar statistiku, proti, vissmagāk bijis decembra sākumā. Tagad gan situācija uzlabojas.

"Tiešām mani cienītie kolēģi sāk saprast problēmas nopietnību un nopietnāk izturēties gan pret individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, gan neierasties darbā, tiklīdz ir kādi simptomi. Līdz ar to tas samazina kopējo saslimstību. Tā kā es varu piesardzīgi teikt – tendence ir samazināties gan Covid-19 pozitīviem darbiniekiem, gan tiem, kuri aiziet karantīnā'' sacīja Liepiņš.

Lai arī bijuši smagi saslimšanas gadījumi, neviens Austrumu slimnīcas kolēģis cīņu ar vīrusu zaudējis neesot. Aizvadītajā nedēļā slimojis 161 darbinieks.

Latvijā starp veselības aprūpes darbiniekiem visvairāk saslimst medicīnas māsas – trešā daļa no saslimušajiem mediķiem. 22% ir māsu palīgi un sanitāri, bet 18% gadījumu saslimuši ārsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti