No 11. janvāra pret Covid-19 tiek vakcinētas visas ārstniecības iestādēs strādājošās personas, kuras to vēlas. Pastāv cerība, ka, paplašinot vakcinējamo cilvēku loku, pieaugs arī vakcinēšanas tempi.
Lai gan lielākoties joprojām tiek vakcinēti slimnīcu darbinieki, piesakās arī ģimenes ārsti, zobārsti, vecmātes un citi.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs atzinīgi vērtēja lēmumu vakcinēt visus mediķus, jo pieredze rāda – saslimst ne tikai tie, kuri strādā vistiešākajā saskarsmē ar saslimušajiem. Kalējs gan vērsa uzmanību uz to, ka plašāks vakcinējamo loks palielina vakcinācijas kabinetu noslodzi, taču atsevišķas slimnīcas jau atteikušās atvērt papildu vakcinācijas punktus, jo pieejamais finansējums neļauj tos pilnvērtīgi nodrošināt.
“Iepriekšējā nedēļā atsūtīja slimnīcām tādu rīkojumu – organizēt otru papildus vakcinēšanas kabinetu. Bet ļoti daudzas slimnīcas atteicās, jo finansiālais segums par to vienu vakcināciju ir ļoti zems. Tur ir jānodarbina ārsts vai ārsta palīgs, māsiņa, viss inventārs. Diemžēl par vienu vakcināciju valsts bija gatava maksāt mazliet vairāk par 7 eiro. Daudzas slimnīcas jau atteicās. Pašreizējā brīdī tas ir iespējams, ja kaut kāds vakcinācijas kabinets jau ir, bet, ja tas ir jāatver no jauna, tad ar to summu ir daudz par maz,” sacīja Kalējs.
Izdarīt secinājumus par mediķu atsaucību vēl nevar. Tomēr izmaiņām, kas spēkā stājas pirmdien, vajadzētu atstāt pozitīvu iespaidu uz vakcinācijas apjoma pieaugumu. Tā norādīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš.
“Prognostiski jābūt daudz lielākai aktivitātei, jo paveras jauna cilvēku grupa, kurai ir tiesības vakcinēties, un mēs vakcinēsim tik, cik būs mūsu iespējas un cik pieteiksies,” sacīja Muciņš. Līdz šim vakcīnas saņēmuši 1600 Stradiņa slimnīcas darbinieki.
Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle, infektoloģe Angelika Krūmiņa ļoti atzinīgi vērtē mediķu vakcinēšanas uzsākšanu un norāda, ka vakcinācijas tempam jābūt vēl jaudīgākam un straujākam. Vaicāta, kurš, viņasprāt, ir brīdis, kurā jāsāk vakcinēt nākamā grupa, proti, sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un klienti, Krūmiņa ir pārliecināta – tam jānotiek jau tagad.
“Nevajag atlikt, jo patiesībā šie cilvēki un darbinieki, kas ir šajā apritē, arī ir riska grupā un viņiem arī būtu jābūt vienlaicīgi vakcinētiem, tieši kā medicīnas darbiniekiem. Tā būtu tā labā ziņa, un arī ārvalstu pieredze par to liecina, ka
jābūt aktīvi iesaistītām un arī vakcinētām šīm riska grupām, kas atrodas sociālās aprūpes namos,” norādīja Krūmiņa.
Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders norādīja – daudz plašākas sabiedrības vakcinēšanu varam sagaidīt, kad Eiropas Savienībā tiks reģistrēta Latvijas vakcīnu portfeļa galvenā – "AstreZeneca" vakcīna. Pagaidām svarīgi vakcinēt tos, kuri ārstē un vēlāk arī vakcinēs citus cilvēkus. "Vakcinācija tiek nodrošināta ārstniecības iestāžu personālam un tiklīdz palielinās vakcīnu apjoms, tā arī nākamā prioritārā grupa – sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti," sacīja Šneiders.
Tikmēr par slimnīcu nevēlēšanos atvērt jaunus vakcinācijas punktus zemā tarifa dēļ Šneiders norādīja – bažas par vakcinācijas atmaksāšanos iespējamas pagaidām, bet, augot vakcinācijas apjomiem, visticamāk, arī slimnīcām vairs nebūs pamata bažīties par vakcinēšanas izmaksu nosegšanu.
Sākusi darboties arī interaktīva karte, kurā atrodamas vakcinācijas pret Covid-19 kabinetu atrašanās vietas un kontaktinformācija. Paredzams, ka tas palīdzēs vieglāk orientēties informācijā un ātrāk noskaidrot, kur iespējams vakcinēties.
Jau daudzkārt uzsvērts, ka sabiedrības viedoklis par vakcinēšanos ir nogaidošs. Bet ārstu labais piemērs var iedrošināt un rosināt potēties arī pārējās sabiedrības grupas.
KONTEKSTS:
Latvija līdz šim saņēmusi trīs Covid-19 vakcīnu kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā - vēl 6800 devas. Šīs ir “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās vakcīnas, bet no 11. janvāra Latvijā varētu būt pieejama arī "Moderna" izstrādātā vakcīna, kas šonedēļ apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā.
