Komunikācijas kampaņa pārliecinot iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19 ir izaicinoša, jo ir vērsta uz cilvēku uzvedības ietekmēšanu un īpaši tādēļ, ka iedzīvotāju uzvedība jāietekmē divas reizes, proti, jāveic divas vakcīnas. Tā norāda Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes lektore, veselības komunikācijas eksperte Vita Savicka.
Lai panāktu rezultātu, vajadzīga ne tikai komunikācija, bet arī atbilstošas darbības. “Jo bez atbalstošām darbībām cilvēku uzvedības maiņu nav iespējams panākt. Ļoti iespējams, kolēģi – uzvedības maiņas komunikācijas speciālisti – piedāvās izstrādāt vakcinācijas pasi. Tas jau, šķiet, diezgan skaidrs ir. Ļoti labi arī saprotot, ka šādai idejai varētu būt daudz pretinieku, jāņem vērā, ka šis iespējamais piespiedu mehānisms būtībā neviena brīvību neierobežo, jo, ja cilvēks uzskata, ka viņš nevēlas vakcinēties, viņš to var nedarīt, bet viņam ir jārespektē, ka viņš tādā veidā var būt drauds citiem,” saka Savicka.
Tāpat efektu var dot tas, ka cilvēkiem precīzi norāda, kur un kad viņam var notikt vakcinācija. Pētījumi ASV ar gripas vakcīnu pierādījuši, ka šāda metode ir ļoti iedarbīga.
Tāpat palīdzētu arī kāda universāla simbola radīšana, kurus varētu izmantot, piemēram, restorāni, pārvadājumu kompānijas un jebkurš cits, tādējādi informējot, ka šī uzņēmuma darbinieki ir vakcinēti.
Svarīgi parādīt ieguvumus un arī pozitīvos un negatīvos iznākumus. “Un vēl viena no tehnikām, kas skar tieši Covid-19 vakcinācijas kampaņas, ir tas, ka daudzi iesaka noteikt termiņu. Mēs zinām, ka mēs visi mīlam kaut ko atlikt. Līdz ar to varētu būt termiņš, ka, ja neizdara līdz tam laikam, tad atkrīt rindas astes galā vai kā citādi,” norāda Savicka.
Šonedēļ, sociālu kampaņu, aicinot uzticēties zinātnei, uzsāka akciju sabiedrība “Latvijas finieris”.
Situācija ar #COVID19 izplatību Latvijā ir kļuvusi tik nopietna, ka pirmo reizi uzņēmuma vēsturē uzrunājam sabiedrību ar...
Posted by Latvijas Finieris on Tuesday, January 12, 2021
Vaicāts, kādēļ ar medicīnu nesaistītam uzņēmumam bijis svarīgi iesaistīties, akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis palabo, sakot, ka šajā laikā visi uzņēmumi ir saistīti kopīgam mērķim – atgriezties ierastā dzīvē.
“Mēs uzskatījām par savu pienākumu vērsties pie sabiedrības un diskutēt arī ar saviem darbiniekiem un kolēģiem. Mūsu palīdzība varētu būt, ka mēs kā zinātnes ietilpīgs uzņēmums mēģinām izstāstīt to stāstu, ka zinātnei ir jātic, vakcīnām ir jātic, un galu galā nevajag pretoties noteikumiem, jo noteikumi ir radīti, lai palīdzētu un sabalansētu visu,” skaidro Biķis.
Veselības komunikācijas eksperte Vita Savicka uzņēmumu iesaistīšanos uzskata kā efektīvu rīku, tomēr uzsver – ja šādu uzņēmumu kļūst daudz, tad Veselības ministrijai vai plānotajam vakcinācijas birojam būtu jāapzina visi aktori, lai komunikācija tiktu koordinēta un neveidotos tā saucamais “troksnis”, kurā pazustu visi vēstījumi.
Tāpat viņa piekrīt arī tam, ka komunicēt vajadzētu arī krievu valodā, jo jāatceras – galvenais mērķis ir atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Un šajā gadījumā svarīgi, lai notiktu arī starpgrupu un starppersonu komunikācija.
Arī amatpersonu vakcinēšanās varētu būt motivējoša, tomēr arī šeit tas jādara gudri un pirms citiem jāvakcinē vadošie politiķi, ar to skaitu neaizraujoties.
KONTEKSTS:
Latvija līdz šim saņēmusi trīs “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātās Covid-19 vakcīnas kravas – pirmajās divās piegādēs saņemtas 23 400 vakcīnu devas, bet trešajā – vēl 6800 devas. Savukārt 12. janvārī saņemtas pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19.
“Covid-19: Vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns” prognozē, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmai ir iespējas nedēļas laikā vakcinēt līdz pat 75 tūkstošiem cilvēku. Vakcinācijas plānā kā iespējamā kapacitāte vienā nedēļā valsts un pašvaldību slimnīcās ir ierakstīta divdesmit tūkstoši vakcināciju. Privātos veselības centros – 25 600 vakcināciju, pašvaldību ambulancēs – 5000, bet ģimenes ārstu praksēs – 25 tūkstoši.
