Sadaļas Sadaļas

Vai likums vīriešus un sievietes vienlīdzīgi aizsargā pret vardarbību? Deputātu domas dalās

Pēc uzbrukuma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesoram, kultūrpētniekam Denisam Hanovam un viņa dzīvesbiedram raisījušās diskusijas, vai citas sabiedrības grupas ir tikpat labi aizsargātas pret dažāda veida vardarbību kā sievietes, pret kurām tā gan visbiežāk arī tiek vērsta. Latvijas Radio apvaicātie Saeimas Juridiskās komisijas deputāti uz to raugās atšķirīgi - vieni norāda, ka konkrētais gadījums vien izgaismojis jau sen pastāvošu problēmu, kas steidzami jārisina. Citu partiju pārstāvji tikmēr uzskata, ka likums jau šobrīd ir visu sabiedrību aizsargājošs.

Vai likums vīriešus un sievietes vienlīdzīgi aizsargā pret vardarbību? Deputātu domas dalāsKristaps Feldmanis

Latvijas Radio apvaicāja koalīcijas partiju pārstāvjus Saeimas Juridiskajā komisijā, lai noskaidrotu, vai šobrīd likums pret vardarbības veicējiem ir gana vienlīdzīgs un bargs. Komisiju pārstāvošā "Attīstībai/Par" deputāte Inese Voika norādīja – šādi uzbrukumi ir nepieņemami un aktualizē nepieciešamību strādāt pie jau iepriekš partijas frakcijā identificētām problēmām.

"Krimināllikums, protams, neparedz dalījumu dzimumos, taču ir jautājums par Krimināllikuma interpretāciju un tiesu praksi. Un otrs jautājums ir, par ko ir krimināli sodāma draudu izteikšana un par ko nav. Tā ir otra mūsu uzmanība, kurai pievēršamies. Krimināllikumā pie naida kurināšanas un naida noziegumiem iekļaut arī seksuālo orientāciju. Tas ir tas virziens, kurā skatāmies," stāstīja Voika.

"Jauno Vienotību" pārstāvošā Inese Lībiņa-Egnere Latvijas Radio gan skaidroja, ka spriest par konkrēto gadījumu, nezinot sīkas detaļas, ir grūti. Tikmēr "KPVLV" pārstāvošais Juridiskās komisijas deputāts Aivars Geidāns skaidroja, ka partijas frakcijā šis jautājums pagaidām nav apspriests. Viņš pats gan uzskata, ka notikušais gadījums likuma trūkumus neatklāj, jo jau šobrīd likums aizsargā visus vienlīdzīgi. To, ka likumos nekas nav jāmaina, jo jau šobrīd tas aizsargā visus, neatkarīgi no jebkādām pazīmēm, uzskata arī Nacionālās apvienības pārstāvis Juridiskajā komisijā Jānis Iesalnieks.

Tikmēr komisijas vadītājs, jaunās konservatīvās partijas deputāts Juris Jurašs Latvijas Radio skaidroja savu viedokli par likumu pareizību notikušā kontekstā: "Jebkura vardarbība vai tās draudi ir nosodāmi, un ar to nepieciešams cīnīties, bet šobrīd es īsti nesaskatu problēmas.

Mēs varētu runāt varbūt par nepietiekamām zināšanām no piemērotāju puses.

Bet šobrīd man nav bažas, ka tiesiskais regulējums nebūtu pietiekams, lai šajā konkrētajā gadījumā tiesībsargājošās iestādes nevarētu rīkoties un sodīt vainīgās personas."

Tikmēr resursu centrā "Marta" ik dienas saskaras ar sievietēm, kuras cietušas no dažāda veida vardarbības. "Marta" vadītājai Ilutai Lācei ir skaidri definēti šī brīža trūkumi likumos.

"Ja mēs runājam par seksuālo uzmākšanos kaut vai, tad tā ir definēta un atrodama Darba likumā. Bet ja mēs runājam par citām vietām un sfērām, tad īstenībā šis noziegums nav pat kriminalizēts. Tas ir viens mazs piemērs, kas parāda, ka ir vēl ļoti daudz kas stiprināms un regulējams gan mūsu likumos, gan arī tiesībsargājošajai sistēmai būtu daudz nopietnāk šiem noziegumiem jāpievēršas," stāstīja Lāce.

Viņa skaidroja, ka centrs jau pirms dažiem gadiem veicis pētījumu par seksuālu vardarbību pret vīriešiem. Secinājumi rāda, ka seksuāla vardarbība pastāv arī pret vīriešiem, īpaši jaunākiem, un to visbiežāk veicot vienaudži. Cietušie, līdzīgi kā sievietes, arī bieži nevēršas pēc palīdzības. No seksuāla rakstura aizskaršanas cieš katra piektā meitene, bet jaunu vīriešu vidū tas skarot vienu no desmit vīriešiem.

KONTEKSTS:

Pagājušās svētdienas vakarā Ķengaraga tirgū noticis uzbrukums RSU profesoram Denisam Hanovam. Tas bijis balstīts homofobijā, jo uzbrukuma laikā izteikti dažādi seksuālās minoritātes nicinoši teksti un draudi izvarot. Policija skaidrojusi, ka likums paredz - kādu lietu varot uzsākt par izvarošanas draudu izteikšanu pret sievieti, bet neesot atbilstoša panta par šādu draudu izteikšanu vīrietim.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Vladimirs Klaikalts Latvijas Radio norādīja, ka par to, vai izteikti izvarošanas draudi, varēs spriest vien lietas izmeklēšanai attīstoties. Tikmēr skaidrojot Krimināllikuma pantus, Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska Latvijas Radio skaidroja, ka izvarot Krimināllikuma izpratnē var tikai sievieti. Gratkovska gan uzsvēra, ka arī vīriešus Krimināllikums šajā jomā aizsargā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt