Kas spēj ietekmēt un pārveidot cilvēka dzīvi - zināšanas, informācija, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem? Kā uzlabot mūsu sadzīvi, kā saglabāt un uzturēt labu veselību, kā izaudzēt puķi, kā salabot mašīnu, iekārtot māju? Kā uzzināt par visu jaunāko dažādās nozarēs, kas ietekmē vai var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti?
Mums jādzīvo labāk tagad, jo šis ir mūsu laiks. Un šeit, jo šī ir īstā vieta!
Autovadītājiem, kuri izvēlas riepas ar radzēm, pirms ziemas noteikti jāpārliecinās, ka tās joprojām klāj visu riepu. Pretējā gadījumā pastāv liels risks auto saslīdēšanai, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja auto drošības eksperts Oskars Irbītis.
Dabiskā imunitāte pret Covid-19 nestrādā un saslimt var pat tie, kuri vispār nekad nav slimojuši ar saaukstēšanās slimībām, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja, profesore Juta Kroiča. Viņa arī norādīja, ka ir atklāts gēns, kas veicina plaušu nepietiekamību un ir ļoti būtisks saslimšanas gadījumā.
Riepu nomaiņa no vasaras uz ziemas riepām autovadītājiem nav vienīgais sagatavošanās darbs ziemas sezonai. Obligāti arī jāpārbauda riepu spiediens, kvēlsveces, laicīgi jānomaina logu šķidrums, kā arī līdz galam jāuzlādē akumulators, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Ceļu satiksmes drošības dienesta (CSDD) Tehniskā departamenta vadītājs Jānis Liepiņš un auto drošības eksperts Oskars Irbītis.
No angļu valodas atvasinātā vārda “QR kods” vietā ieteicams izmantot terminu “kvadrātkods”, kas pēdējā laikā latviešu valodā dzirdams arvien biežāk, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja valodniece Dite Liepa. Viņas vērtējumā tas ir jauks vārds, kuru izmantot ieteicams vēl vairāk.
Covid-19 saslimšanai var izdalīt trīs slimības fāzes – inkubācijas periods, augšējo elpceļu simptomu parādīšanās un dziļo elpceļu bojājumu stadija, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja ģimenes ārsts, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs. Viņa praksē līdz trešajai slimības stadijai neviens vakcinētais pacients nonācis nav.
Slimojot ar Covid-19 mājās, ir svarīgi uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.
Ja dārzā ir skaisti iekopts mauriņš, tad rudenī nesavāktas lapas var veicināt pūšanu un sabojāt to, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska. Vienlaikus pilnīgi visas lapas no dārza aizvākt nevajadzētu, jo tās dod iespēju pārziemot ezīšiem.
Tehnoloģiskā attīstība ir tik ļoti gājusi uz priekšu, ka bez digitālajam prasmēm ikdienā ir ļoti grūti, taču daļai senioru tās joprojām pieklibo, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” pauda senioru digitālās apmācības projekta “Vecums nav šķērslis II” koordinators Mārtiņš Valters.
Pēc ikgadējās pulksteņa pagriešanas problēmas ar miegu var būt piecas līdz septiņas dienas, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja ārste psihiatre Natālija Bērziņa.
Uzskats, ka diabēta slimnieki glikozes līmeni asinīs var noteikt pēc sajūtām, neizmantojot glikometru, ir maldīgs, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra diabēta aprūpes māsa Līga Ārente.
Insulta gadījumā ļoti būtiski pēc iespējas ātrāk nonākt slimnīcā, jo slimības ietekmē minūtē iet bojā miljons neironu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītāja, profesore Evija Miglāne.
Rudens un ziema nav šķērslis sportošanas ārā, taču pirms tam ir ļoti būtiski iesildīties un muskuļus pakāpeniski sagatavot slodzei, lai organisms saprot – no miera stāvokļa būs jāpāriet aktīvākā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” skaidroja ergoterapeits Rūdols Cešeiko.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā vides pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir laba un kļūst vēl labāka, bet joprojām pie tā būtu jāpiestrādā, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” vērtēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Pieejamības projekta vadītāja Lība Bērziņa, kura ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā.
Vēlāka celšanās, nosnaušanās dienas vidū un citas izmaiņas ierastajā dienas ritmā mājsēdes laikā ir priekšnosacījumi miega traucējumiem, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja ārste psihiatre Natālija Bērziņa.
Izmantojot pirātisku saturu no negālām vietnēm, pastāv liela iespēja ne tikai inficēt savas ierīces, bet arī neviļus lejuplādēt bērnu pornogrāfijas materiālus, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” stāstīja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Griežot pa kreisi no galvenā ceļa, priekšroka ir tiem autovadītājiem, kuri uzsākuši apdzīšanas manevru, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” atgādināja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Brīvprātīgo darbu var veikti ne tikai jaunieši, jo Latvijā un arī pasaulē valda stereotips, ka to veic jauni cilvēki, kuriem ir daudz brīvā laika un nav ģimenes. Bet pie mums arvien vairāk piesakās ne tikai trīsdesmitgadnieki, bet arī daudz vecāki cilvēki, kuri ir nostabilizējušies un zina savas dzīves vērtības, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atklāja labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja, viena no Labo darbu nedēļas idejas autorēm Ilze Skuja.
Neliterāri vārdi tiek lietoti visdažādākajās situācijās, un mūsdienās ir radusies tendence digitalizēt valodu, un sarunvalodā izmantotais vārds "antivakseris" ir tā iegājies valodā, ka to joprojām turpina lietot, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.
Depresija var izpausties dažādi. Bieži vien cilvēki, kas saskaras ar depresiju, palīdzību sāk meklēt paši, lieto dažādas vielas, kas situāciju tikai pasliktina, un ieslīgst vēl lielākā krīzē, no kuras bez speciālistu palīdzības ārā netikt, Latvijās Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina profesors, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.
Tā kā joprojām nav radīts alternatīvs produkts, ar ko aizstāt kūdru dārzkopībā, pastāv iespēja, ka zaļā kursa ievērošana nozīmēs arī ievērojamu kūdras sadārdzinājumu, jo daudzviet pasaulē kūdras ieguvi uzskata par neilgtspējīgu nozari, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Kūdras asociācijas vadītāja Ingrīda Krīgere.
Brīvprātīgais darbs varētu būt labs sākums, kā mazināt plaisu starp dažādām sabiedrības grupām, tas veicinātu saliedētību, savstarpējo uzticēšanos un spēju sadarboties, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Lai saudzētu savu sirdi un aizkavētu aterosklerozes veidošanos, ko veicina augsts zema blīvuma holesterīna līmenis un paaugstināts asinspiediens, pacientam jābūt laicīgi informētam par savu veselības stāvokli, kā arī jāpievērš uzmanība savam dzīvesstilam, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis.
Ar piedzīvojumu un dabas terapiju nodarbībās, kas notiek mežā vai jūras krastā, var efektīvi ārstēt izdegšanu, depresiju, mazināt bērnu psihoemocionālās problēmas, kas rodas no pārāk lielas saskares ar digitālo vidi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Mainot logus, nepieciešams padomāt par gaisa pieplūdes ierīkošanu, pretējā gadījumā ēkā veidosies mitrums, kas bojās konstrukcijas, un CO2, kas cilvēkiem liks justies nogurušiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls.
Jaunu automašīnu piegāde kavējas mikroshēmu trūkuma dēļ, jo to ražotāji nav spējīgi tikt galā ar nemitīgi pieaugušo pieprasījumu, turklāt mikroshēmas nepieciešamas ne tikai auto, bet arī daudzās citās sadzīvē lietojamās ierīces, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs.
Vecākā paaudze bibliotēkas nereti apmeklē sadzīvisku iemeslu dēļ, taču pamata auditorija ir bērni, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” sacīja Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Vineta Baško. Tas bibliotēkām sniedz iespēju audzināt jaunos lasītājus.
Plānojot pārgājienu pretī zelta rudenim, ieteicams izmantot jau izveidotos maršrutus, taču jārēķinās, ka dabā situācija var atšķirties no kartē redzamā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārpustelpu pasākumu organizatore un vadītāja Zane Kaire.
Lai nodrošinātu visām sabiedrības grupām pieejama sabiedriskā transporta pakāpenisku ieviešanu, Pierīgas, Bauskas, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Daugavpils un Krāslavas sabiedriskā transporta tīkla daļās ieviestas jaunas izmaiņas. Tās paredz pielāgotu autobusu norīkošanu reisu izpildē un apmācītus autobusa vadītājus saskarsmē ar cilvēkiem ar kustību traucējumiem un neredzīgiem cilvēkiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Ir pacienti, kuriem simptomi pēc izslimošanas turpinās gandrīz gadu, bet ir pacienti, kuri pārslimojuši viegli, sapriecājušies, izstāstījuši, ka Covid-19 nekas liels nav. Pēc mēneša vai diviem parādās pilnīgi negaidīti simptomi, kas var būt garīga vai fiziska rakstura, var skart aknas, nieres, kādu citu orgānu, bet var būt arī izmaiņas domāšanā, koncentrēšanās nespēja, rakstura izmaiņas. Par to, kāpēc slimība ir neprognozējama un kādu ietekmi tā atstāj uz organismu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna.
Tos, kas pasniedz mēteli, dēvējam par garderobistiem, nevis pasniedzējiem, bet augstskolās agrāk izmantoto vārdu "disertācija" šodien esam aizstājuši ar vārdu apzīmējumu "promocijas darbs", kā arī citas latviešu valodas īpatnības Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja valodnieki Dite Liepa un Andrejs Veisbergs.
To cilvēku skaits, kuriem konstatēta demence, pasaulē palielinās, taču svarīgi, lai ar demenci sirgstošie uzturētos savu vienaudžu vidū, nodarbotos ar vingrošanu, trenētu atmiņu, jo visbiežāk demences slimnieki ir mazkustīgi un mazaktīvi, motivēt viņus uz kustību ir grūti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns.
Locītavu deformācijas gadījumā ne vienmēr ārstēšana ir tikai ķirurģiska, ļoti daudz palīdz ārstnieciskā vingrošana, fizikālā terapija, kā arī svara samazināšana, taču nekādā gadījumā nav pieļaujama pašārstēšanās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja “Aiwa Clinic” traumatologs ortopēds Visams Rafaels.
