Kā labāk dzīvot

Ilgtspējīga lauksaimniecība: kādai tai jābūt, ko izprotam ar šo jēdzienu

Kā labāk dzīvot

Apkures sezona sākas: vai siltumu pieslēgs arī mājam ar parādniekiem

Sirds dienas festivālā īpašu uzmanību pievērsis "sliktajam holesterīnam"

Kardiologs: Pacientam jāzina savs holesterīna līmenis

Lai saudzētu savu sirdi un aizkavētu aterosklerozes veidošanos, ko veicina augsts zema blīvuma holesterīna līmenis un paaugstināts asinspiediens, pacientam jābūt laicīgi informētam par savu veselības stāvokli, kā arī jāpievērš uzmanība savam dzīvesstilam, to Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis.

Noteicošie riska faktori aterosklerozes izplatībai

Zema blīvuma holesterīns un asinspiediens pastiprina viens otra sliktos efektus, sekmējot vienas no visbiežāk sastopamākajām hroniskajām asinsvadu slimībām - aterosklerozes veidošanos. Skatoties uz šī gada Eiropas kardiologu biedrības kardiovaskulārās profilakses vadlīnījām, šie divi riska faktori vienmēr tiek apskatīti kopā. Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs profesors Kārlis Trušinskis skaidroja, ka šo divu faktoru negatīvais faktors nav summa, bet, visticamāk, reizinājums, piebilstot, ka ļoti svarīgas ir arī dzīvestila pārmaiņas.  

"Kardiologiem un ģimenes ārstiem zema blīvuma lipoproteīna holesterīns jeb ZBLH ir kustīgs mērķis, citiem vārdiem - jo augstāks ir pacienta risks, jo mēs gribētu sasniegt zemāku ZBLH līmeni," skaidroja Trušinskis. 

"Tas, par ko cilvēki varētu interesēties ir, lai viņu ZBLH holesterīna līmenis būtu tuvāk 2,5 mmol/l," norādīja Trušinskis, jo tas joprojām ir galvenais iemesls aterosklerozes progresēšanai. 

ZBLH holesterīns ir atbildīgs par holesterīna izgulsnēšanos uz artēriju sienām. Lai uzlabotu ZBLH holesterīna līmeni, Trušinskis iesaka veikt spēka vingrinājumus un trenēties 150 - 300 vidējas intensivitātes minūtes nedēļā. 

Holesterīna līmeni var uzlabot ar komunikāciju

Visbiežākie iemesli, kāpēc paaugstinās ZBLH holesterīna līmenis, pēc Trušinska domāma ir modernais dzīvesstils ar stresu, pārslodzi, negulētām naktīm vai smēķēšanu. Savukārt nākamā problēma ir meklējama komunikācijā. Trušinskis skaidroja, ka šādā gadījumā būtu jābūt labai sarunai starp pacientu un ārstu. To var ietekmēt arī veselības aprūpes pieejamība.

"Arvien lielāka loma ir paša pacienta izglītībai - zināšanai par savu savu slimību," piebilda  pacientu biedrības „parsirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa, piebilstot, ka "pacientam ir tiesības prasīt, zināt un saprast, citādi netiks sasniegti ārstēšanas mērķi." 

Bieži cilvēks uzzina, ka viņa holesterīna vai asinspiediena līmenis ir paaugstināts, tad, kad ir jau par vēlu, bijis insults vai infarkts. Līdz ar to svarīgi ir arī pašam cilvēkam, pat, ja ģimenes ārsts viņu uz to nemudina, veikt pārbaudes.

Paaugstināti riska faktori var veicināt mirstību

2019. gadā tika veikts pētījums, kas uzrādīja, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 36% Latvijas iedzīvotāju, paaugstināts “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīna līmenis virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju, savukārt paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27% Latvijas iedzīvotāju.

"Riska faktori veicina priekšlaicīgu mirstību - jo vairāk cilvēkiem ir paaugstināti riska faktori, jo mirstības un smagu slimību komplikāciju skaits ir lielāks," norādīja Inese Mauriņa. 

Viņa piebilda, ka, labā ziņa ir tā, ka salīdzinot ar iepriekš veikto pētījumu pirms 10 gadiem, rādītāji ir nedaudz uzlabojušies. Trušinskis uzsvēra, ka labākus optimālos rādītājus palīdz sasniegt tas, ka cilvēki vairāk pievērš uzmanību veselībai un arī medikamentu pieejamībai. 

Pirmie soļi, kas būtu jāveic, ja redz, ka ZBLH ir paaugstināts, ir saruna ar savu ģimenes ārstu, tādā veidā noskaidrojot, kas un kādā veidā jāarstē, kādi mērķi ir jāsasniedz.  Savukārt, domājot par riska faktoru attīstību, sarunai ar ārstu jābūt niansētākai. Trušinskis norādīja, ka augstākais pierādījumu līmenis veido informējošu diskusiju ar pacientu par pasākumiem, kurus būtu nepieciešams veikt, ņemot vērā ne tikai ieguvumus, bet arī pacienta vēlmes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt