“Ja cilvēku skar insults, tad minūtē iet bojā miljons neironu. Tādēļ nav ko gaidīt. Katra minūte ir miljons neironu,” uzsvēra Miglāne.
Profesore LTV raidījumam ''Rīta Panorāma'' norādīja, ka Latvijā slimnīcās gadā nonāk nedaudz mazāk kā 7000 pacientu ar dažādiem insulta veidiem, taču pandēmijas laikā cilvēkiem dažādu iemeslu dēļ ir bailes saukt ātro palīdzību.
“Baidās no nepamatotiem izsaukumiem, baidās stacionārā inficēties ar Covid-19 infekciju, bet gribu iedrošināt pacientus tomēr saukt ātro palīdzību.
Paliekot mājās, cilvēks pats sev var kaitēt pat tādā apjomā, ka var iestāties nāve,” norādīja profesore.
Jo ātrāk cilvēks saņems mediķu palīdzība, jo lielāka iespēja novērst slimības postošās sekas, “Kā labāk dzīvot” uzsvēra “biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.
Tiesa, lai saprastu, ka ātrā palīdzība ir nepieciešama, noteikti nepieciešams kāds laiks. Ja rodas aizdomas par to, ka skāris insults, pašam iespējams veikt ātru pārbaudi – pasmaidīt, pacelt rokas, parunāt. Tipiska insulta pazīme ir nespēja kontrolēt, pakustināt vienu ķermeņa pusi, kā arī izjust valodas traucējumus. Ja konstatē grūtības šo darbību izpildē, uzreiz jāvēršas pie neatliekamās medicīniskās palīdzības.
Kā mazināt insulta riska faktorus? Pirmkārt, ieteicams kārtīgi sekot līdzi savai veselībai – zināt savu holesterīna līmeni, asinsspiedienu, cukura līmeni un citus ar veselību saistītus rādītājus un rūpēties par savu veselību.
Kardiologs, profesors Andrejs Ērglis uzsvēra, ka jādara viss, lai līdz šai slimībai un simptomiem nemaz nenonāktu.
“Ir pierādīts, ka ģenētika nosaka tikai 8–11% no tā, kas ar mums notiek. Viss pārējais ir atkarīgs no mūsu pašu dzīves. Mums ir jāmēģina samazināt riska faktorus,” mudināja Ērglis.
29. oktobrī visā pasaulē atzīmē Insulta dienu, vēršot sabiedrības uzmanību uz saslimšanas riskiem.
