Ultravioletais saules starojums var radīt būtisku ietekmi uz mūsu veselību, tāpēc svarīgi neatrasties saulē tad, kad tā ir zenītā, un lietot saules aizsarglīdzekļus pareizi – tos pietiekošā daudzumā uzklāt atkārtoti ik pēc pāris stundām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica biedrības "Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija" prezidente un praktizējošā kosmetoloģe Renāte Reinsone un dermatoloģe veneroloģe Laura Freiberga. Turklāt lielākajai daļai aizsargkrēmu derīguma termiņš ir 3 līdz 6 mēneši, tāpēc pagājušajā vasarā lietotais šovasar savu funkciju nepildīs.
Autora ziņas
Ērču aktīvā sezona Latvijā ir no aprīļa līdz pat oktobrim. Visbiežāk tās sastopamas mežos un krūmājos, retāk pilsētvidē. Dodoties dabā, īpaši svarīgi padomāt par noslēgtu un gaišu apģērbu, bet jāuzmana arī mājdzīvnieki. Ja ērce piesūkusies, pēc tās noņemšanas četras nedēļas jāvēro, vai neparādās kādas slimības simptomi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Viktorija Leitēna un bioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis.
Lai uzlabotu pašsajūtu un noskaņojumu, svarīgi ikdienā mērķtiecīgi ievērot režīmu – regulāri kustēties, pietiekami daudz gulēt un sekot līdzi uztura paradumiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica ārsts psihoterapeits Andris Jansons, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča un veselīgas ēšanas eksperte, sertificētā uztura speciāliste Olga Ļubina.
Sinoptiķi brīdina, ka šonedēļ Latvijā gaidāmas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados. Lai no tām pasargātu augus, jāizmanto gan tā saucamie augu "pretstresa" līdzekļi, gan tie bagātīgi jānosedz ar agrotīklu. Siltumnīcā var ievietot arī elektrisko sildītāju, bet tad jārēķinās ar izmaksām. Palīdzēt var arī siltumnīcas laistīšana un sveces iededzināšana, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte un Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte.
Savu klientu datus uzņēmumiem nav aizliegts nedz vākt, nedz izmantot, taču uzņēmumu klienti jāinformē, kāpēc un ar kādu mērķi tas tiek darīts. Šajā jautājumā joprojām vērojamas problēmas, tāpēc svarīgi saprast – atbildību par saviem datiem nes ne tikai persona, kas tos nodevusi, bet arī uzņēmums, kas tos apkopo un izmanto, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Pārliecinoši lielākā daļa jaunvārdu, ko darina jaunieši, ir aizgūti no angļu valodas, bet krievu valoda no jaunvārdu kategorijas ir praktiski zudusi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja valodnieks Andrejs Veisbergs. Tikmēr paši jaunieši, vērtējot digitālā satura veidotāju valodu, atzīst – anglismus izmantot vajadzētu mazāk, stāstīja valodniece Dite Liepa.
Arvien biežāk starp estētiskās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem parādās viltus klīnikas, kas piedāvā tos pašus pakalpojumus par lētāku samaksu, bet kurām nav ārstniecības iestādes statusa. Veikt dažāda veida injekcijas vai cita veida procedūras šādās iestādēs var būt ārkārtīgi bīstami, un tas var atstāt paliekošas sekas, jo tajās strādājošais personāls nav ārstniecības personas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.
Orientēšanās ir patiesi demokrātisks sporta veids, kas neprasa lielus ieguldījumus, turklāt ir pieejams visiem sabiedrības locekļiem – sev piemērotu distanci var atrast gan pieredzējuši sportisti, gan ģimenes ar maziem bērniem. Viss, kas nepieciešams, ir sporta apavi, ko nav bail sasmērēt, un vēlme sportot, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja orientēšanās kluba "Siguldas takas" vadītājs Valdis Janovs un orientēšanās sacensību "Zvaigžņu stafete" producents, orientēšanās entuziasts kopš 1968. gada Gunārs Dukšte.
Kopš 1. aprīļa no valsts līdzekļiem Latvijas iedzīvotājiem tiek apmaksāts speciālais uzturs. Tas pieejams cilvēkiem, kuri dažādu slimību rezultātā sirgst no uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas. Malnutrīcija visbiežāk saistīta ar kādu citu slimību, kuras rezultātā cilvēks nespēj ēst parastu ēdienu vai viņa organisms nespēj uzsūkt nepieciešamās uzturvielas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra vadītāja Laila Meija.
Apritīgs iepakojums ir vienkārši pārstrādājams un atgriežams atpakaļ ražošanas ķēdē. Tas nozīmē, ka iepakojumā tiek izmantoti viena veida materiāli, nevis vairāku materiālu sajaukumi, kā arī pēc iespējas mazāk dažādu krāsu un veidu plastmasas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja "Zero Waste Latvija" pārstāve Laura Dzelzkalēja un "Lidl" Ilgtspējas vadītāja Antra Birzule-Ģermane.
Lidostas "Rīga" darbība atgriežas pirmspandēmijas līmenī, līdz ar to svarīgi lidojumiem gatavoties laikus. Ceļotājiem jāpārskata, vai rokas bagāžā nav vairāk par 15 elektroierīcēm, šķidrumi ar tilpumu virs 100 mililitriem vai asi priekšmeti, bet reģistrētajā bagāžā – vai nav ievietotas no ierīcēm noņemamas baterijas un ierīces, kas var pašas ieslēgties un uzkarst, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja lidostas "Rīga" pārstāvji.
Sens tautas ticējums vēsta, ka zirņi jāsēj 100. dienā, lai neiemetas tārpi. Šī diena nu ir klāt, taču ne visi var pagūt tajā iesēt zirņus. Kā Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, ar tārpiem var arī cīnīties, palaižot dārzā spožlapsenītes.
Mantotie kultūraugi nozīmē, ka to sēklas vismaz 30 gadu garumā ir ievāktas no iepriekšējās ražas, nevis katru gadu pirktas no jauna. Tā ir liela bioloģiskā vērtība, jo ilgstoši atlasīti un audzēti augi pārņem konkrētas īpašības, tāpēc ir svarīgi turpināt sēklu vākšanas un audzēšanas tradīciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge un Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece.
Aprīlis ir pēdējais laiks, lai paspētu izdarīt vēl nepaspētos darbus – pārstādīt, iestādīt un apgriezt augus. Tāpat ir īstais brīdis, lai dārza augsni pabarotu ar mēslojumu – komplekso un organisko, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Latvijā izplatīts ir uzskats, ka sievietes no vīriešiem ir tik atšķirīgas, ka arī viņu spējas veikt konkrētus uzdevumus ir krasi atšķirīgas, un tas atspoguļojas algu līmenī – sievietes joprojām saņem mazāku atalgojumu nekā vīrieši, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atzina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Dzimumu līdztiesība Latvijā šobrīd ir ļoti svarīgs jautājums tieši ekonomiskā perspektīvā – sieviešu iesaiste vadības līmenī ir nepieciešama valsts attīstībai, vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.
Akcija "Zemes stunda" gadu gaitā pievērusi daudzu cilvēku uzmanību klimata pārmaiņām, bet šobrīd svarīgi akcentēt konkrētu problēmu – dzīvās dabas izzušanu. Lai gan dabā regulāri notiek pārmaiņas, sugas šobrīd izzūd simtiem reižu ātrāk, nekā tam būtu jānotiek dabiski, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Bet tiem, kuriem dzīvā daba ir otršķirīgs jautājums, jāatceras, ka klimata pārmaiņas ietekmē arī katra indivīda veselību, drošību un labklājību.
Laikam ejot, cilvēkiem pasliktinās dzirde. To ietekmē gan skaļi trokšņi ikdienā un darbā, gan dzīvesveids. Labs miegs, labs uzturs, pietiekami daudz vitamīnu un pat mugurkaula veselība – tas viss iet roku rokā ar dzirdes kvalitāti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un audioloģe, RSU docente Sandra Kušķe.
Piemērotākais laiks sākt stādīt zemenes, lai jau maija beigās varētu ēst pašu audzētas ogas, Latvijā ir marts. To vislabāk darīt dubultās plēves siltumnīcā, piemērotā substrātā ar pH līmeni no 5,5 līdz 6, izvēloties kvalitatīvus frigo stādus no vietējiem zemeņu audzētājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.
Cilvēki nereti uzskata, ka darbadienās var gulēt mazāk, jo izgulēsies brīvdienās, taču "miega parāda" atdošana nestrādā, turklāt tā organismam var radīt apjukumu. Tāpat viļņveidīga neizgulēšanās un tad izgulēšanās palielina cukura diabēta rašanās risku. Miegs ir tikpat svarīgs kā elpošana un ēšana, – tādas atziņas Starptautiskajā miega dienā izskanēja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" un Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot".
Biedrība "Lauku partnerība Lielupe" Jelgavas novadā dibināta jau 2005. gadā, lai ar projektu palīdzību atbalstītu uzņēmējus un veicinātu iedzīvotāju aktivitāti. Šobrīd tās mērķis ir ne tikai pagastos izveidot iedzīvotāju padomes, bet arī apkopot liecības par agrāk novadā notikušajiem mazajiem dziesmu svētkiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja biedrības "Lauku partnerība Lielupe" pārstāvji.
Aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju ir hroniska nieru slimība. Turklāt tās simptomus cilvēks nesāk just uzreiz – vairums pacientu slimība norit "pa kluso". Tāpēc svarīgi reizi gadā vai divos apmeklēt ārstu un nodot gan asins, gan urīna analīzes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra ārsts internists, nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektors Kārlis Rācenis un RSU asociētā profesore medicīnas doktore Viktorija Kuzema.
Latvijas Dabas fonds uzsācis dabiskās pļavas produktu zīmola izveidi un aicina pļavu saimniekus pieteikties kā sadarbības partneriem un potenciālajiem dabiskās pļavas produktu ražotājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pastāstīja Latvijas Dabas fonda Komunikācijas un zālāju produktu koordinatore Laura Līdaka un Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.
Šobrīd Latvijā nav izlietoti apmēram četri miljoni privatizācijas sertifikātu. To darbības beigu termiņš ir 2026. gada 31. decembris. Tos joprojām iespējams iegādāties, taču objektu, kurus par tiem privatizēt, ir maz, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore un SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" Finanšu departamenta Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kristaps Timpars.
Marta sākumā joprojām var pagūt atrast un atdzīvināt vecās sēklas vai nopirkt jaunas, un iesēt sev tīkamos augus. Tāpat pavasara sākums, kad zeme atlaidusies, bet lapu pumpuri vēl nav piebrieduši, ir īstais mirklis, lai dārzā pārstādītu daudzgadīgos augus un krūmus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
No trešdienas, 1. marta, var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas. Daļai iedzīvotāju tas jāveic obligāti, bet daļa to var izdarīt, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto nodokli. Šogad ir izmaiņas, kas nosaka, ka, iesniedzot čekus par medicīnas izdevumiem, no kuriem daļu sedzis apdrošinātājs, jāsniedz papildus informācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāves.
Spēcīgā satvērienā sažmiegtas nūjas un atgrūšanās ar lielu spēku – tās ir izteiktākās kļūdas, kas ļauj secināt – nūjotājs nav konsultējies ar treneri. Pareiza tehnika un apavi ir ārkārtīgi svarīgi, lai nūjošana būtu efektīva un uzlabotu veselību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Tautas sporta asociācijas valdes locekle, nūjošanas trenere Gaļina Gorbatenkova un nūjotājs Dāvis Stepāns.
Cenu personalizēšana pēc iepriekš ievāktiem datiem ir spēcīga mārketinga stratēģija, kas interneta veikalos tiek piekopta arvien biežāk, bet to var pielietot, gan lai uzlabotu patērētāja iepirkšanās pieredzi, gan diskriminētu, liekot pārmaksāt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja "TRY Dig Latvia" projektu direktors Viesturs Kančs un Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede.
Imunitāte nozīmē neuzņēmību pret infekcijām. Katra cilvēka imunitāte ir individuāla, to nosaka gan ģenētiskais fons, gan dzīves laikā pārslimotās slimības, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis un RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras asociētā profesore Inese Mihailova.
Radioamatieri pašu spēkiem, neizmantojot citu radīto infrastruktūru, veido radio sakarus ar visu pasauli. Lai to darītu, nepieciešama gan tehnika, gan zināšanas, gan nokārtots eksāmens, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja radioamatierisma entuziasts Kristers Misa, VAS "Elektroniskie sakari" Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts, ilggadējs radioamatieris Juris Vaļenieks un SIA "Energoremonts Rīga" projektu vadītājs Andris Bruņenieks.
Kuras varētu nosaukt par ideālām garšvielām? Tās, kas ne tikai spēlējas ar mūsu garšas kārpiņām, bet arī kalpo kā veselības uzlabotājas. Garšvielu pievienošana ēdienam var ne tikai papildināt tā garšu un smaržu, bet arī palīdzēt dziedēt organismu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja veģetāra uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase un fitoterapeits Artūrs Tereško.
Daudzi privātmāju īpašnieki cerībā samazināt apkures izmaksas vēlas māju padarīt energoefektīvāku, to nosiltinot, taču bieži vien ieguldītā nauda neatmaksājas, ja pirms tam nav veikti rūpīgi aprēķini un esošās situācijas novērtējums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns.
Drošības jēdziens tūrismā jāskata plaši, sākot ar ceļojuma plānošanu, pakalpojumu sniedzēju izvēli, uzvedību galamērķi un pat digitāliem riskiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidents Ēriks Lingebērziņš. Vienlaikus pasaule ir daudz drošāka, nekā šķiet, vērtēja komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja Zane Eniņa.