Kādreiz latviešiem gaļa nebija ikdienas ēdiens, taču mūsdienās gaļa ir pievienota teju visur, kas nemaz tik daudz nav vajadzīga, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pavēstīja uztura skolas "Vegus" vadītāja Dita Lase.
Autora ziņas
"Ir pienācis laiks Latvijas lielāko ogu - ķirbi lūkoties!" tā Latvijas Dabas muzejā (LDM) apmeklētājus uzrunā ķirbju audzētāji, kuri iepazīstina ar 80 dažādām šķirnēm, sniedz padomus un dalās ar dažādām ķirbja pagatavošanas receptēm. Tikmēr veselībai vērtīgā oga nosvērta arī Rīgas zooloģiskā dārzā sarīkotajā čempionātā, savukārt ASV milzu 635 kilogramus smags ķirbis samīca automašīnu un nopelna līdzekļus labdarībai.
Rudens perioda sākšanās daudziem cilvēkiem iezīmējas ar lielākiem elektrības rēķiniem – tiek darbināti sildītāji, vairāk tiek dzertas siltas tējas un tumšā laika dēļ biežāk jāizmanto apgaismojums. Lai šajā gadalaikā samazinātu ikmēneša elektrības rēķinu, der ievērot dažas padomus, vienlaikus nezaudējot sildītāju efektivitāti un siltumu telpās. Arī apgaismojums rudenī jālieto biežāk, tomēr ir iespējams samazināt tā izmaksas. Saprātīgi lietojot televizoru un veļas mazgājamo mašīnu, var ietaupīt resursus līdz pat 30 procentiem.
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas notiks no 6. līdz 12.jūlijam, sabrauks vairāk nekā 37 tūkstoši dalībnieki – sākot no pirmsskolas vecuma bērniem līdz jauniešiem ap 22 gadiem. Tāpēc svētku organizatori un dažādi dienesti Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” dalās ar padomiem, par ko būtu jāpiedomā pašiem dalībniekiem, viņu vecākiem un arī pilsētniekiem.
Strauji tuvojas velosezona un jau tagad daudzi ir izbraukuši svaigā gaisā un izkustējušies pilsētu ielās, uz šosejām vai uz lauku ceļiem. Drīzumā sagaidāms, ka divriteņi pārpludinās ielas, parkus, pludmales, un, protams, veloceliņus, kuri šobrīd vēl ir samēra patukši. Gājējiem un automašīnu vadītājiem pavasaris ir laiks, kad jābūt īpaši uzmanīgiem un jāatceras par riteņbraucējiem, kuri satiksmē nav bijuši vairākus mēnešus. Taču daļai velosipēdistu sezona nebeidzas nekad, viņi brauc visu gadu - arī ziemas aukstākajos mēnešos.
Augusta vidū vēl negribas domāt par rudeni un ziemu, taču, ja aukstākajos gada mēnešos gribam justies tikpat laimīgi un silti kā vasarā, jāgatavojas jau laikus. Tiesa, ar ēku siltināšanu var būt par maz, jo savu mūžu ir nokalpojušas inžniersistēmas - apkures iekārtas un ventilācijas sistēmas.
Visbiežāk cilvēki slīkst tāpēc, ka nepārzina peldvietas grunti, dodas ūdenī alkohola reibumā vai arī ir pārgalvīgi un vēlas pierādīt savu varēšanu ūdeni. Glābēji iesaka peldēt gar krastu, kur sasniedzama grunts, lai lieki neizraisītu jaunas traģēdijas Latvijas ūdenstilpnēs.
Karstums liek pievērst uzmanību lietām, kas vēsākās dienās nešķiet tik svarīgas. Vasarā pārtika ātrāk bojājas, taču tas nav mierinājums, ja iepriekšējā dienā pirktais ēdiens jāizmet. Ēdiena kvalitātei karstā laikā jāseko līdzi īpaši uzmanīgi.
Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, kuri nenovērš saslimšanu un neārstē slimības. Latvijā drīkst izplatīt tikai Pārtikas un veterinārā dienestā (PVD) reģistrētus produktus, taču pat tā atzīšana par drošu nenozīmē, ka tas ir derīgs jebkuram. Tāpat kā lietojot bezrecepšu zāles, arī pirms uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar ārstu.
Laivošanas sezona karstajās dienās uzņem apgriezienus. Ūdenstūrisms ir ne tikai lieliska iespēja vērot Latvijas dabu, bet arī labs fiziskais treniņš. Braucieni vasarā ir piemēroti gan ģimenēm ar bērniem, gan iesācējiem, gan tiem, kuri vēlas atpūsties no pilsētas vides.
Daudzi, izmēģinājuši dažādas diētas, joprojām dzīvo ar lieko svaru un ir vīlušies savos centienos mainīt situāciju. Tomēr vasaras siltais laiks laiks mēdz ieviest korekcijas attieksmē pret ēdienu - mazāk gribas treknu, karstu un smagu ēdienu. Vairāk tiek dzerts šķidrums, ēsti sulīgi dārzeņi un ogas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāsta uztura speciāliste Inga Pūce un ārste dietoloģe Lolita Neimane.
Latvijas Dabas muzejā durvis vērusi īrisu izstāde, kur var aplūkot ap 150 augsto bārdaino īrisu šķirnes, atklāj muzeja izstāžu organizatore Elīna Pēkšēna. Šie ziedi vērojami arī Rīgas jūgenstila motīvos.
Latvijā vasaras ir īsas un tajās jāpaspēj savākt ārstniecības augus, kurus izmantot zāļu tējās. Jūnijs un nedaudz jūlijs ir tie mēneši, kuros jādomā par zāļu tējām, kuras izmantot imunitātes stiprināšanai un veselības uzlabošanai, kā arī ārstniecības procesā.
Sāpošas kājas un slimas vēnas pieņemts uzskatīt par vecāku ļaužu slimību, taču ārsti apliecina, ka aizvien biežāk palīdzību meklē arī jaunieši. Jebkuram ir iespējams pašam profilaktiski rūpēties par savām vēnām, apstiprina flebologi Uldis Mauriņš un Ints Ūdris.
Reizēm aptiekā tiek nopirkts vairāk medikamentu nekā tiek izlietots slimības ārstēšanas laikā. Iedzīvotājiem ne vienmēr ir iespējams pret vidi saudzīgā veidā no zālēm atbrīvoties. Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtē arī medikamentu reklamēšanu masu saziņas līdzekļos.
Maijā visā pasaulē brīdinoši atzīmē Starptautisko melanomas dienu. Dažādus nevēlamus ādas veidojumus provocē vairāki riska faktori, starp tiem, diemžēl, arī ilgstoša uzturēšanās saulē.
Insults Latvijā katru dienu paņem septiņu cilvēku dzīvības, bet to pārcietušie bieži saskaras ar tālākām veselības problēmām - invaliditāti. Mediķi jau sen ceļ trauksmi, ka mūsdienu mazkustīgais cilvēka dzīves stils veicina insulta upuru skaitu. Sirds veselību iespējams uzlabot arī ar fiziskajām aktivitātēm un sportošanu, kas pēdējā laikā kļūst aizvien populārāka.
Gatavojoties ceļojumam, ir jāievēro vairāki pamatprincipi. Plānošanas laikā jābūt sarakstam, kas jāņem vērā, organizējot braucienu. Ne visur drīkst fotografēt, kā arī jādomā, kur fotogrāfijas glabāt. Savi nosacījumi jāievēro arī komunikācijā ar vietējām kultūrām.
Šobrīd pavasarī aktuālas ir ziedputekšņu alerģijas. Jo augstāk attīstīta valsts, jo alerģiju vairāk, apgalvo alergologi. Raidījuma "Kā labāk dzīvot" viesi atzīst, ka no alerģijām nav neviens pasargāts.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
