Pasaules panorāma

Kurts Volkers: Ukraina ir saliedēta prasībās valdībai

Pasaules panorāma

Latvijas 15 gadi NATO

Eksperts: Krievijas mērķis – Azovas jūras aneksija

Ukrainas drošības eksperts: Krievijas mērķis – Azovas jūras aneksija

Situācija Krimā var saasināties. Ukrainas kuģu aizturēšana Kerčas šaurumā varētu būt priekšvēstnesis plašākam konfliktam Azovas piekrastē. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules panorāma" pauda viens no Ukrainas prominentākajiem ekspertiem aizsardzības un drošības jautājumos, Razumkova centra ārlietu un drošības programmu direktors Oleksandrs Meļņikovs.

Oleksandrs Meļņikovs: Krievijas mērķis – Azovas jūras aneksija. Ja Krievija to spēs sarīkot, tad nākamais solis būs pamazām, pa gabaliņam paņemt jūru. Bez ekonomisko problēmu radīšanas Ukrainai un Azovas jūras aneksijas  Kremlim ir vēl viens mērķis: radīt papildu spriedzi pierobežas rajonos ar Krieviju Azovas piekrastē. Tur situācija jau tā nav pārāk mierīga. Bet, ja ir tieši draudi cilvēkiem zaudēt darbu, tad, protams, sabiedrības noskaņojums nosliecas ne par labu Ukrainai. Īpaši būtiski tas ir vēlēšanu priekšvakarā.

Judīte Čunka: Vai Ukrainas sabiedrība gatava tērēt aizsardzībai? Vai iedzīvotāji izprot, ka drošība un aizsardzība ir galvenais, ka skolotājiem un veselības aprūpei var nepietikt naudas?

Ir daudz socioloģisko aptauju par to, kādas šobrīd ir aktuālākās problēmas. Atbilžu pirmajā trijniekā ir aizsardzība un drošība. Līdzās aizsardzībai tiek minētas arī ekonomiskās un politiskās problēmas – taisnīgums, taisna tiesa, cīņa ar korupciju. Atbildēs vienmēr ir drošības jautājums. Neesmu redzējis, ka kāds iebilstu pret milzīgajiem izdevumiem, ko Ukraina atvēl aizsardzībai. Pēdējos četros gados aizsardzībai no budžeta atvēl 5%. Tā ir milzīga daļa. No 5% nedaudz vairāk nekā 2,5%  tiek tieši aizsardzībai.

Bez valsts budžeta izdevumiem vēl ir kara nodoklis. Katrs pilsonis no savas algas maksā nodokli aizsardzībai. Apmēram 1% no ienākumiem. Nauda nav liela. Bet, tā kā tas jāņem no ģimenes maka, tad daudzi to jūt. Tomēr nav diskusiju vai protestu.

Mēs saprotam, ka naudas pietiek vai nu aizsardzībai vai izglītībai. Taču Ukrainas sabiedrībā ir spēcīga izpratne par to, ka Krievijas draudi ir ļoti nopietni.

Ar ko Eiropa var līdzēt? Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") saka, ka jānostiprina Eiropas pārstāvju un institūciju klātbūtne Ukrainā.

Kas attiecas uz Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu un Igauniju – vienīgais ko varu teikt – liels paldies jums! Jūs zināt, ko darīt, un tas, ko jūs darāt ... Ir grūti pateikt, ko vēl jūs varētu izdarīt! Ja mēs runājam par Eiropas Savienību (ES) kopumā, tad, pirmkārt, vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm saprast, ka tā sauktā Ukrainas krīze nav Ukrainas iekšējais konflikts.

Tas nav vienkārši Krievijas karš ar Ukrainu vai valdību Kijevā. Tas ir Krievijas karš ar Eiropas civilizāciju, ar demokrātisko civilizāciju. Ukraina – tas ir poligons un kaujas lauks, kur Krievija karo ar ASV.

Kad daži ukraiņu politiķi saka – mūsu karavīri aizsargā Eiropu – to nevajag uztvert burtiski. It kā – ja nebūtu ukraiņu karavīri, krievu tanki ietu līdz Polijai. Jautājums nav tikai par tankiem. Pirmkārt, tā ir civilizācijas izvēle. Krievija baidās no Ukrainas ne jau militāra spēka dēļ. Bet gan tādēļ, ka Ukraina spēs piedāvāt alternatīvu modeli Krievijas sabiedrībai. Tas ir tas, no kā [Krievijas prezidents Vladimirs ] Putins baidās visvairāk. Tāpēc viņi cenšas jebkurā veidā graut Ukrainas ekonomiku. Putina režīms baidās, ka pensijas un algas Ukrainā būs lielākas nekā Krievijā. Baidās no vēlēšanām Ukrainā. Krievijai tas ir liels kairinātājs. Ka mēnesi pirms vēlēšanām neviens nezina, kurš būs Ukrainas prezidents. Lai kāda mums te noritētu cīņa – netīra, politiska – jebkurā gadījumā ir konkurence un demokrātija. Vēlēšanu iespēja – tas Krievijai ir visbriesmīgākais. Un, izejot no tā, ir atbilde uz jautājumu – kas jādara?

Vispirms jau Ukrainai jāpilda mājasdarbs. Mums ir jāparāda alternatīvs modelis. Mums jākļūst par attīstītu valsti.

Vēl gribu jautāt par Krimu. Kāda tur šobrīd ir situācija?

Tas, ka šobrīd Krimā nav aktīvas karadarbības un asinsizliešanas, tas ir īslaicīgi. Krimā norit ļoti smagi procesi. Krimas tilts, ko uzcēla ar tādu "pompu", neatrisina Krimas loģistikas problēmu.

Krimā notiek nopietnas demogrāfiskās pārmaiņas. Tur speciāli ieved Krievijas pilsoņus, pirmkārt, armijas pārstāvjus un viņu ģimenes locekļus.

Mēs uzskatām, ka četros gados Krievijas bruņoto spēku grupa pussalā ir palielinājusies divas reizes. Nemaz nerunājot par militāro tehniku, kas tur ievesta. Ir informācija, ka, iespējums, jau ir parādījušies kodolieroči. To neviens neapstiprina. Bet es kā speciālists jums varu teikt – tur ir kodolieroču nesēji. Lidmašīnas un raķetes, kas īsā laikā var tikt aprīkotas ar kodollādiņiem vai kodolbumbām. Krima pārvērtusies nenogremdējamā bāzes kuģī. Viss, ko ražo Krima, ir militārs spēks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti