No Zaporižjes paceļas Ukrainas armijas helikopteri, lai Eiropas Komisijas delegāciju nogādātu Berdjanskā. Uz turieni pasažieru lidmašīnas nelido. Berdjanska atrodas pie Azovas jūras, vairāk nekā 700 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Kijevas. Tā ir viena no ostas pilsētām, kura visvairāk ekonomiski cietusi no konflikta Kerčas šaurumā.
Berdjanskas lidosta nestrādā jau 10 gadus juridisku un saimniecisku strīdu dēļ. Lai atjaunotu ēkas un skrejceļu, vajadzīgi miljardiem grivnu.
Ukrainas valdības vīri ne reizi vien izteikušies, ka lidlauku vajadzētu atjaunot. Kaut vai lai uzņemtu iekšzemes reisus vasarā, kad Berdjanskā ierodas tūristi. Par frontes līnijas tuvumu liecina lidlaukā izvietotā armijas tehnika un teltis.
Noslēgtais asociācijas līgums ar Eiropas Savienību paver Ukrainai iespējas saņemt atbalstu no Eiropas fondiem, tostarp, lai uzlabotu infrastruktūru Azovas jūras piekrastē un mazinātu sekas, ko izraisījusi Krievijas īstenotā kuģu blokāde Azovas jūrā.
Berdjanska un Mariopole ir Ukrainas vārti uz Azovas un Melno jūru. Kopš novembra situācija Azovas jūrā ir pasliktinājusies. Novembrī Krievija sagrāba trīs Ukrainas kuģus un 24 jūrniekus apcietināja un izveda uz Maskavu. Eiropas Savienība aicinājusi Krieviju nekavējoties atbrīvot jūrniekus un nodrošināt brīvu kuģošanu.
Ostas pārstāvji stāsta, ka Krievija joprojām mākslīgi paildzinot Ukrainas kuģu pārbaudes Kerčas šaurumā un neļauj tiem doties uz Berdjansku un Mariopoli. Ostā kravu plūsma samazinājusies vairākas reizes. Piespiedu dīkstāves dēļ darbu pārtraukuši vairāki uzņēmumi.
Berdjanskas osta vien jau zaudējusi 4,6 miljonus dolāru.
“Attiecīgi arī pilsētas budžets samazinājies vairākkārt, un to izjūt pilsētas iedzīvotāji. Uzņēmumi atlaiž darbiniekus,” stāstīja Berdjanskas mērs Vladimirs Čepurnijs.
“Piemēram, Berdjanskas ostā strādnieki strādā vairs tikai četras dienas nedēļā. Tas iespaido arī biznesa struktūras, kuras piegādā ostai kravas - lauksaimniecības produktus, naftas pārstrādes produktus, metālapstrādi,” klāstīja Čepurnijs.
Eiropas Savienība vērtē, kā novirzīt papildu palīdzību konflikta skartajiem reģioniem Austrumukrainā, tostarp, lai veidotu jaunus transporta mezglus.
“Tiek meklētas alternatīvas kravu piegādei pa sauszemi, dzelzceļu. Arī tur problēmas, jo daudzi no šiem maģistrālajiem ceļiem gāja caur Doņecku, kas tagad ir prokrieviski spēku kontrolē un attiecīgi nedarbojas. No ES puses nāks skaidrāki priekšlikumi, kā mēs varam sniegt palīdzību gan tiešā atbalstā, gan piesaistot finanšu institūcijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku,” norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Berdjanskas ielās uzrunātie ļaudis atzīst - viņi ir noraizējušies, ka situācija pilsēta varētu pasliktināties.
“No pilsētas budžeta apmaksā sociālās vajadzības bērniem. Skolas un dārziņus. Daudz ko finansē no pilsētas kases. Ostā bija daudz darbavietu. Osta mūs baro. Bet, redz, kādas tagad tās lietas... Gribas mieru. Visu laiku trauksmes sajūta. Mēs dzīvojam līdzās konflikta vietai. Līdz Doņeckas apgabalam tikai stundas brauciens,” atzina Berdjanskas iedzīvotāja Marija.
“Mūs vairāk uztrauc frontes tuvums. Lidmašīnas lido. Bailes,” piebilda Nadežda.
Ļoti daudzi aizbraukuši uz ārzemēm labāka darba meklējumos. Uz Čehiju, Poliju, Latviju, Lietuvu.
“Galvenais, lai nekavējas kūrorta sezona. Lai cilvēki var nopelnīt naudu. Sezona sākas maijā. Kā paliek silts, tā cilvēki atbrauc atpūsties. Kā nu kurš. Uz sanatoriju vai vienkārši izbaudīt jūru,” sacīja Berdjanskas iedzīvotāja Jūlija.
Kopš Krima nav pieejama, ukraiņi atpūtai izvēlas Azovas piekrasti, tostarp Berdjansku. Sezonā pilsēta uzņemot pat pusotru miljonu viesu. Infrastruktūras sakārtošana ļautu attīstīt tūrisma sektoru, kas papildinātu pilsētas budžetu.
Pirms Krievijas agresijas sākuma 2014. gadā Berdjanskā dzīvoja 114 000 iedzīvotāju. Kad Doņeckas apgabalu pameta bēgļi, daļa apmetās Berdjanskā un iedzīvotāju skaits pēkšņi pieauga par 10 000.
“Tas gulstas uz pilsētas pleciem. Uzreiz rodas vajadzība pēc bērnudārziem, skolām, darbavietām un tā tālāk. Tas viss ietekmē situāciju pilsētā un infrastruktūru. Darām visu, lai šie cilvēki nejustos pamesti, bet gan kā Berdjanskas iedzīvotāji. Visus projektus novirzām, lai paplašinātu bērnudārzus. Liela problēma ir garās rindas uz vietām bērnudārzos,” sacīja Čepurnijs.
Šajās dienās svinīgi tika atklāts bērnudārzs “Zvaigznīte” un rehabilitācijas centrs bērniem ar īpašām vajadzībām. Tas ir pirmais šāda veida reģionālās attīstības projekts Zaporižjes apgabalā, kas īstenots par Eiropas naudu. Ēku kapitālais remonts un iekārtošana izmaksāja 1,3 miljonus eiro. 90% finansējuma nāca no Briseles.
Bērnudārzā ir 120 vietas. Bet rehabilitācijas centrā varēs palīdzēt 130 bērniem. Arī tiem, kuri izbraukuši no kara darbības rajoniem.
“Ēkas pilnīgi pārveidotas. Pārbūvētas sienas, ievilkts jauns ūdensvads, kanalizācija, apkure. Viss jauns nopirkts - sākot ar mēbelēm un aizkariem un beidzot ar rotaļlietām. Un virtuve tik skaista!” priecājās auklīte Anna Jakuščenko.
Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis pārliecināts, ka šis nebūs ne pirmais, ne pēdējais objekts, kas tapis Berdjanskā ar Eiropas atbalstu.
