Kameras LDF ornitologi izvieto augstos kokos - piemēram, mazā ērgļa ligzda Kandavas novadā ir 30 metrus augstā eglē. Kokā vīri uzceļ karkasu, pie kura augšā tiek pieskrūveti divi saules bateriju paneļi. Tie ražos elektrību video tiešraides sistēmai, lai internetā varētu sekot norisēm mazā ērgļa ligzdā.
Latvijas Dabas fonds tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām rāda jau astoto gadu. 2017. gadā tām bija 8 miljoni skatījumu! Pērn - 3,5 miljoni. Džās putni pērn neligzdoja, bet citas kameras piemeklēja tehniskas ķibeles, kuras nevarēja novērst, jo nedrīkstēja traucēt putnus.
"Mūsu kameras ir ļoti populāras. [Tās] skatās vairāk nekā 100 valstīs. Es domāju, ka tā ir brīnišķīga vizītkarte Latvijai, lai stāstītu par mūsu valsti, Latvijas dabu," stāsta LDF eksperts Jānis Ķuze. Latvijas Dabas fonda tiešraides ir vienas no tehnoloģiski labāk nodrošinātajām Eiropā. Tās izdomāt un saslēgt palīdz Jānis Rudzītis. Jo ligzda dziļāk mežā, jo grūtāk. Vispirms vairākus simtus kilogramu smagais aprīkojums ar rokām jāienes mežā. Nereti jāiet divi kilometri pa purvu. Jāuzstāda arī antena un jāsaslēdz raidīšanas un kontroles centrs.
"Sistēma sastāva no kameras, ko redzat "Youtube". Tad ir 4G rūteris, kur pēc iespējas labāks pārklājums, tad saules paneļi. Vadības centrs, kur ir akumulatori, elektrība uzkrāšanai. Objektīvs ir plats. Gandrīz 100 grādu leņķi skatās, tāpēc šķiet, ka var ļoti daudz redzēt, bet objektīvs ir diezgan tuvu. Pa durvju actiņu izskatās vēl vairāk," stāsta Rudzītis.
Tendences šobrīd mazajam ērglim ir nelabvēlīgas. Kopš gadsimta sākuma Latvijā mazo ērgļu skaits ir sarucis par 10 - 15%. Populācija šobrīd ir nedaudz stabilizējusies Tomēr atsevišķās kaimiņvalstīs mazu ērgļu skaits ir gājis uz leju. Tiešraides palīdz ornitologiem izpētes darbā. Šobrīd top mazā ērgļa sugas aizsardzības plāns. Tas iezīmēs galvenos uzdevumus, kas valstij būtu jādara, lai šos putnus neapdraudētu mežizstrāde un intensīvā lauksaimniecība.
