Panorāma

Priekuļos gribētu prezidentu vēlēt paši

Panorāma

Badojas pie Ministru kabineta

Ukrainā piemin Maidana revolūcijas 5. gadskārtu

Ukrainas iedzīvotāji: Maidans saliedēja tautu, bet joprojām ir rūgtums

Pirms pieciem gadiem šajā dienā pasauli aplidoja ziņas no Kijevas – Maidana jeb Pašcieņas revolūcijas laikā sadursmēs ar specvienības kaujiniekiem un no snaiperu lodēm gāja bojā desmitiem cilvēku. Tagad 20. februāris ik gadu Ukrainā tiek atzīmēts kā "Debesu simtnieka" jeb ukraiņu valodā "Nebesna sotņa" varoņu piemiņas diena. Cilvēki noliek ziedus un atzīst, ka cīņa par brīvību ir viņus saliedējusi, tomēr skumji ir tas, ka valsts austrumos turpinās kaujas, kā arī turpinās ilgā tiesvedība pret vainīgajiem Maidanā.

"Tieši šajā laikā apstājās mana brāļa sirds. Viņš nesa ievainoto, kad snaipera lode trāpīja mugurā. Brālis Maidanā bija no pirmās dienas, un apmēram divas nedēļas pirms nāves viņš man teica: "Ja tu redzētu, kādi jaunieši te ir sapulcējušies – izglītoti, godīgi, atklāti - viņi cīnās par taisnīgumu un nepadosies! Viņi te stāvēs līdz galam, un es būšu kopā ar viņiem!" Brālis bija skolotājs, un tā arī kopā ar vairākiem saviem skolēniem šeit gāja bojā," stāstīja viena no bojāgājušajiem māsa Olga Bondarčuka.

Dzīvi palikušie revolūcijas dalībnieki Maidanu atceras ar bailēm un satraukumu, norādot, ka ļoti liela vilšanās ir kaujas Donbasā.

"Gājām atpūsties pēc nakts dežūras. Bijām jau pie metro, kad no labās puses sākās spontāns uzbrukums. Milicijas specvienība "Berkut" gribēja aizdedzināt konservatoriju, uz kurieni mēs nesām ievainotos. Kad sākas uzbrukums, atgriezāmies savās barikādēs. Aiz tām bija uguns siena no degošām riepām. Un maidanieši devās uzbrukumā," atcerējās Pašcieņas revolūcijas dalībnieks no Poltovas Mihailo Hvorosts.

"Teikšu atklāti, tobrīd bija ļoti bail. Bet mēs zinājām, par ko cīnāmies - par savu brīvu Ukrainu. Un cīnīsimies līdz galam. Briesmīgi ir tas, ka pēc Maidana sākās karš. Jau Maidanā veidojās pirmās brīvprātīgo vienības, lai atbrīvotu Donbasu no prokrieviskajiem separātistiem. Briesmīgi, ka viņi sāka sagrābt Krimu," norādīja revolūcijas dalībnieks no Luhanskas Leonīds Litviņenko.

Izmeklēšana pret tiem, kuri nogalināja cilvēkus Maidanā, turpinās, bet ļoti maz lietu ir nonākušas tiesās. To kritizējušas arī starptautiskās organizācijas, piemēram, "Amnesty International". Tāpat cilvēki atzīst, ka jūtas mazliet vientuļi un aizmirsti savās sāpēs.

Ukrainā arī tuvojas prezidenta vēlēšanas, un cilvēki ir apjukuši, jo jāizvēlas starp 44 kandidātiem. Vairāki Latvijas Televīzijas sastaptie cilvēki vīlušies līdzšinējā prezidentā Petro Porošenko. Tāpat valstī jau rēķinās, ka Krievija mēģinās ietekmēt vēlēšanas.

KONTEKSTS:

Kaut arī Eiromaidana revolūcija sākās 2013. gada 21. novembrī, kad tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča centieniem raudzīties Krievijas, nevis Eiropas virzienā – protesti kulmināciju piedzīvoja tieši 2014. gada 18. februārī un ilga līdz 20. februārim. Tajā laikā pret demonstrantiem vērsās varasiestādes un sadursmju laikā bojā gāja vairāk nekā simt cilvēku. Vēlāk toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs no valsts aizbēga un rada patvērumu Krievijā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti