Jānis Lācis

LTV Kultūras raidījumu redakcijas žurnālists un LSM.lv autors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Brīvprātīgais komunisms. Saruna ar režisori Aiju Bley
Brīvprātīgais komunisms. Saruna ar režisori Aiju Bley
Oksfordas vārdnīcā jēdziens “komūna” tiek skaidrots kā “cilvēku grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei un kopīgam darbam, pamatojoties uz kopēju īpašumu.” Padomju gados šo apzīmējumu izmantoja, lai attaisnotu piespiedu apvienošanos. Mūsdienu Latvijā par komūnām nesanāk dzirdēt bieži. Tomēr tādas ir, un tās ir brīvprātīgas. Par vienu no zināmākajām komūnām Rīgā, Maskavas forštatē – Lastādiju – stāsta arī Aijas Bley filma, kas tapusi LTV projekta “Latvijas kods” ietvaros.
Latvija Venēcijas biennālē meklēs atslēgu sadzīvošanai ar tehnoloģijām
(papildināts)
Latvija Venēcijas biennālē meklēs atslēgu sadzīvošanai ar tehnoloģijām (papildināts)
Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē 2020. gadā Latviju pārstāvēs arhitektu birojs NRJA ar ekspozīciju “It’s not for you! It’s for the building.” (“Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai.”). Radošā komanda biennāles galveno tēmu “Kā mēs kopā sadzīvosim?” aplūko caur tehnoloģiju un indivīda mijiedarbību arhitektūras kontekstā, medijus informē organizatori.
Par sievietēm, kuras uzdrošinās. Saruna ar režisori Adriānu Rozi
Par sievietēm, kuras uzdrošinās. Saruna ar režisori Adriānu Rozi
Adriānas Rozes īsfilma “Vārdotājas” vēsta par Latvijā salīdzinoši nesen popularitāti iekarojušās sieviešu stendapa kopienas meistarību radīt un pasniegt jokus. Tomēr šī “Latvijas koda” filma nav tikai par to. Stendaps jeb stāvkomēdija līdzvērtīgi virknei citu skatuves mākslas žanru ir sabiedrības spogulis.
No animālistiem līdz haosa teorijai – jaunākās izstādes Rīgā un Jūrmalā
No animālistiem līdz haosa teorijai – jaunākās izstādes Rīgā un Jūrmalā
Jūrmalas pilsētas muzejā 28. novembrī atklātas trīs izstādes. Viena no tām veltīta pazīstamā mākslas kolekcionāra Mārtiņa Pormaņa 130. jubilejai, otra ir grafiķes un gleznotājas Neles Zirnītes darbu retrospekcija, bet trešā – tēlnieka Genādija Stepanova personālizstāde. Savukārt Rīgā, galerijā “Māksla XO” durvis ver ekspresīvās glezniecības meistara Ivara Heinrihsona izstāde “Haosa teorija”.
Nacionālais mākslas muzejs atklāj projektu «Viena fotogrāfa stāsts»
Nacionālais mākslas muzejs atklāj projektu «Viena fotogrāfa stāsts»
Latvijas mākslas vēstures būtiska sastāvdaļa ir mākslas foto. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, turpinot pirms diviem gadiem aizsākto projektu “Vienas gleznas stāsts”, no 27. novembra pievēršas foto mākslai un atklāj projektu “Viena fotogrāfa stāsts”. Šajā ekspozīcijā iekļauti astoņu fotomeistaru darbi, kurus papildina to tapšanas stāstu video versijas.
Par meitenēm un skaistumu. Saruna ar «Latvijas koda» filmas autorēm
Par meitenēm un skaistumu. Saruna ar «Latvijas koda» filmas autorēm
Pusaudžu vecums ir laiks, kad nākas nervozēt vecākiem, skolotājiem un visvairāk pašiem pusaudžiem. Vecums nosaka arī izpratni par to, kur un ar kādiem līdzekļiem meklēt vietu sabiedrībā. Pusaudžiem, īpaši meitenēm, liela daļa centienu ir veltīti ārējam izskatam. To savā filmā “Skaistai būt” mēģina atklāt arī režisore Andra Doršs.
Ārvalstu grāmatizdevēji Rīgā dalās ar literatūras eksporta pieredzi
Ārvalstu grāmatizdevēji Rīgā dalās ar literatūras eksporta pieredzi
Pēdējo gadu gaitā Latvijas kultūrvidē daudz tiek runāts par mūsu literatūras eksportu. Šobrīd runas ir pārgājušas darbos. Viens no tiem ir mūsu centieni nokļūt grāmatu tirgū Frankfurtē īpašā viesa statusā, kas garantē pastiprinātu uzmanību no tūkstošiem mediju pārstāvju, kas tur pulcējas. Novembrī Latvijā viesojas Somijas un Gruzijas grāmatizdevēji, lai dalītos ar savu pieredzi, kādi ir ieguvumi no prestižās dalības lielākajā grāmatu tirgū pasaulē.
Atmiņas par bēgļu gaitām. Saruna ar īsfilmas «Pārgājiens ‘44» autoriem brāļiem Ābelēm
Atmiņas par bēgļu gaitām. Saruna ar īsfilmas «Pārgājiens ‘44» autoriem brāļiem Ābelēm
Latvijas Televīzijas īsfilmu projekts “Latvijas kods. Latvijas šodien” ir platforma, kur sevi pieteikt debitantiem, kā arī pazīstamiem autoriem, lai īstenotu mazajam formātam atbilstošas ieceres. Pie otrajiem pieder trīs brāļi Ābeles, kurus skatītāji iepazinuši filmās “Kastrāts kuilis” un simtgades projektā “Baltu ciltis”. Šoreiz divi no brāļiem – Lauris un Mārcis – “Latvijas koda” ietvaros uz ekrāna ir pārnesuši nozīmīgu savas vecāsmātes Melitas Ābeles dzīves posmu. Filma “Pārgājiens ‘44” stāsta par bēgļu gaitām Kurzemē pēc Otrā pasaules kara un jaunas meitenes piedzīvoto juku laikā.
Pie lasītājiem dodas Gundegas Repšes jaunā grāmata «Retināts gaiss»
Pie lasītājiem dodas Gundegas Repšes jaunā grāmata «Retināts gaiss»
“Laika nav. Mēs visi esam saistīti vienā notikumu ķēdē,” – tā savu jaunāko grāmatu “Retināts gaiss” raksturo rakstniece Gundega Repše, piebilstot, ka šis darbs ir lolots ilgi. 11. novembrī apgādā “Dienas Grāmata” iznākušais izdevums atvests no tipogrāfijas un vakarā piedzīvojis atvēršanas svētkus.
«Dvēseļu puteņa» scenāriju Boriss Frumins radījis, nelasot grāmatu. Intervija ar filmas veidotāju
«Dvēseļu puteņa» scenāriju Boriss Frumins radījis, nelasot grāmatu. Intervija ar filmas veidotāju
Nacionālajā kino balvā “Lielais Kristaps” ir izveidojusies laba tradīcija – žūrijā pieaicināt ārvalstu speciālistus. Šogad starp viņiem ir arī režisors, scenārists un kino pedagogs Boriss Frumins. Dzimis rīdzinieks un savulaik strādājis Rīgas Kinostudijā, vēlāk padomju laiku filmu ražošanas gigantā “Ļenfiļm”, bet nu jau vairākus gadu desmitus darbojas ASV un citur pasaulē. Pēdējā laikā Borisa Frumina kontakti ar filmu veidotājiem Latvijā ir bijuši ciešāki, jo tieši viņš tika uzaicināts strādāt pie mūsu dižfilmas “Dvēseļu putenis” scenārija. 
Fotovēsturnieks Korsaks grāmatā apkopojis latviešu kara fotogrāfu darbus
Fotovēsturnieks Korsaks grāmatā apkopojis latviešu kara fotogrāfu darbus
Pirmajā un Otrajā pasaules karā ierakumos un arī sadzīvē līdzās kareivjiem darbojās arī vairāki latviešu fotogrāfi. Tie bija gan skoloti lietpratēji, gan kaislīgi interesenti, kuru darbi, lielā mērā pateicoties kolekcionāriem, ir nonākuši līdz mūsdienām. Un tagad daudzi no tiem ir aplūkojami vienā izdevumā “Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki”.
Skatītāju vērtējumam nodota JRT izrāde «Meklējot Spēlmani»
Skatītāju vērtējumam nodota JRT izrāde «Meklējot Spēlmani»
Viena no Latvijas teātra vēsturē leģendārākajām izrādēm, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā, režisora Pētera Pētersona izcilākā dzejas izrāde ir “Spēlē, Spēlmani!”, kas pirmizrādi piedzīvoja Jaunatnes teātrī 1972. gadā. Izrādes pamatā bija Aleksandra Čaka dzeja, un tā piedzīvoja milzīgu popularitāti – iestudējums repertuārā noturējās 16 sezonas, un daudzi to gāja skatīties atkārtoti. Vai tā būs arī ar šīs izrādes anatomiju Jaunajā Rīgas teātrī, rādīs laiks. 31. oktobrī pirmizrādi piedzīvojis Gata Šmita jauniestudējumu “Meklējot Spēlmani”.
Rīgā apskatāma mākslinieka Braiena Īno instalācija «77 miljoni gleznu»
Rīgā apskatāma mākslinieka Braiena Īno instalācija «77 miljoni gleznu»
Daudziem Braiena Īno vārds asociējas ar viņa radīto un producēto mūziku, tomēr nu jau vairāk nekā pusgadsimtu šis britu multimākslinieks nebeidz pārsteigt arī saviem novatoriskajiem atklājumiem mākslā un dizainā. Viens no viņa darbiem ir atceļojis arī uz Rīgu. Tā ir meditatīva gaismas un skaņas instalācija “77 miljoni gleznu”.
Rīgā skatāmas Ungārijas animācijas filmas bērniem un pieaugušajiem
Rīgā skatāmas Ungārijas animācijas filmas bērniem un pieaugušajiem
Ungāru animācijas kino ir gadu desmitiem senas tradīcijas un panākumi starptautiskos festivālos. Jaunākās paaudzes ungāru animatoru darbus Ungārijas dienu ietvaros varēs vērot arī Rīgas publika. ''Kino Bize'' 29. un 30. oktobrī izrāda labākās pēdējās desmitgades filmas un Mahoja Naģa Mākslas un dizaina universitātes studentu darbus. Bet 3. novembrī turpat būs īpašs animācijas filmu seanss bērniem.
Galvenā tēma ir Putins. Saruna ar «ArtDocFest/Riga» žūrijas pārstāvi, žurnālisti Žannu Ņemcovu
Galvenā tēma ir Putins. Saruna ar «ArtDocFest/Riga» žūrijas pārstāvi, žurnālisti Žannu Ņemcovu
Rīgas Starptautiskais kino festivāls un tā dokumentālā kino konkurss “ArtDocFest/Riga” noslēdzās 27. oktobrī. Konkursā tika izrādīta 21 filma. Uzvaras laurus plūca Igaunijas un Latvijas kopražojumā tapušais režisores Ksenijas Ohapkinas darbs “Nemirstīgie”. Konkurss bija piesātināts laiks dokumentālā kino cienītājiem un tā žūrijai, kuras sastāvā šogad bija arī žurnāliste Žanna Ņemcova. Kaut arī žūrijas darba grafiks patiešām ir saspringts, Ņemcova izbrīvēja laiku nelielai sarunai ar LTV “Kultūras ziņām”, lai pastāstītu par dokumentālo kino, tajā vēstītajām tēmām un viņas uzskatiem par mūsdienu sociālpolitisko klimatu Krievijā.
Durvis ver izstāde, kas veltīta Lāčplēša Kara ordeņa simtgadei
Durvis ver izstāde, kas veltīta Lāčplēša Kara ordeņa simtgadei
Jaunu ekspozīciju apmeklētājiem sarūpējis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM). Izstāde “11 varoņstāsti” veltīta Lāčplēša Kara ordenim. Tam šogad aprit gadsimts, tāpēc izstādē ir iespējams iepazīties ar apbalvojuma izveides vēsturi, liecībām par ordeņa pasniegšanu un tā kavalieriem, kuri pirmās brīvvalsts laikā bija augsti godājami sabiedrības locekļi.
Staļina mantojums. Saruna ar kinorežisoru Sergeju Lozņicu  
Staļina mantojums. Saruna ar kinorežisoru Sergeju Lozņicu  
Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros no 17. līdz 27. oktobrim norit arī dokumentālo filmu konkurss “ArtDocFest”. Viena no šogad programmā iekļautajām filmām ir Kannu kinofestivāla laureāta ukraiņu režisora Sergeja Lozņicas “Valsts bēru ceremonija”. Tā veidota no arhīva materiāliem, kuros iemūžinātas Padomju Savienības Komunistiskās Partijas (Centrālās Komitejas (PSKP CK) ģenerālsekretāra Josifa Staļina bēres 1953. gada 9. martā. Par šo notikumu, filmu un staļinisma atskaņām mūsdienās LSM.lv saruna ar Sergeju Lozņicu.
Eiropas Kinoakadēmijas vadītāja Agneška Holanda: Ar kino pret totalitārismu un neiecietību
Eiropas Kinoakadēmijas vadītāja Agneška Holanda: Ar kino pret totalitārismu un neiecietību
Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros paralēli filmu seansiem notiek arī kino profesionāļu tikšanās. Tās ir reizes, kad pie mums satiekami pasaules līmeņa režisori, scenāristi un producenti. Vienā no šādām konferencēm piedalījās arī šobrīd zināmākā poļu režisore un Eiropas Kinoakadēmijas vadītāja Agneška Holanda. Viņa ar LSM.lv dalījās pārdomās par Latvijas kino nozarei ārkārtīgi svarīgu tēmu “Kā mazu valstu ražojumiem nodrošināt vietu lielajos tirgos?”
Sākas viens no lielākajiem Baltijas kinofestivāliem – «Riga IFF»
Sākas viens no lielākajiem Baltijas kinofestivāliem – «Riga IFF»
Ceturtdien, 17. oktobrī, sākas viens no lielākajiem kinofestivāliem Baltijas valstīs – Rīgas Starptautiskais kino festivāls (“Riga IFF”). 148 filmas tiks izrādītas vairāk nekā 100 seansos. Spēlfilmas, dokumentālās, animācija, īsfilmas un kino klasika būs skatāmas līdz 27.oktobrim.
Ungāru rotu mākslinieces izstādē - jūgendstils, porcelāns, sieviešu spēks
Ungāru rotu mākslinieces izstādē - jūgendstils, porcelāns, sieviešu spēks
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” šobrīd goda vietā laikmetīgās porcelāna rotas - Ungārijā pazīstamās mākslinieces Eržēbetas Pappas veidotie juvelierizstrādājumi. Kaut arī tajos dominē ungāru tradicionālās formas un krāsas, darbos pamanāma arī spēcīga jūgendstila ietekme - tieši tādēļ izstāde notiek jūgendstila muzejā.
Muzeji pieprasa valsts garantijas izstāžu apdrošināšanai
Muzeji pieprasa valsts garantijas izstāžu apdrošināšanai
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā, rīkojot ārzemju mākslas vērtību izstādes un ievedot eksponātus no citām valstīm, valsts to drošību negarantē. To dara apdrošināšanas firmas. Tā rezultātā Latvijā, atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, nav notikušas un arī nākotnē var nenotikt vērtīgas Eiropas muzeju izstādes.
Skaudra, brutāla, melni komiska - filma «Oļegs» dodas pie Latvijas skatītājiem
Skaudra, brutāla, melni komiska - filma «Oļegs» dodas pie Latvijas skatītājiem
Starp 3. oktobrī izziņotajiem “Lielā Kristapa” pretendentiem vairākās kategorijās ir arī režisora Jura Kursieša drāma “Oļegs”. Šis darbs sevi jau pierādījis vairākos Eiropas kinofestivālos, tostarp Kannās, un līdzās zvaigžņotu režisoru veikumam izvirzīts arī Eiropas Kinoakadēmijas balvai. 4. oktobrī “Oļegu” sāks rādīt Latvijas kinoteātros, bet 2. oktobrī pārpildītā “Splendid Palace” zālē filma piedzīvoja Latvijas pirmizrādi.
Saņemot naudu muzeja telpu atjaunošanai, Jūrmalas dome no tām cenšas izlikt pašu muzeju
Saņemot naudu muzeja telpu atjaunošanai, Jūrmalas dome no tām cenšas izlikt pašu muzeju
Saasinās Jūrmalas domes un Vides aizsardzības kluba strīds par nesen atjaunotu ēku Dubultos, Pils ielā 1, kurā saimnieko Vides aizsardzības kluba izveidotais Zaļās atmodas muzejs. Jūrmalas dome pieprasījusi muzejam atbrīvot ēku, jo pašvaldība uz to vēlas pārcelt Dzimtsarakstu nodaļu, savukārt muzejs atsakās to darīt. Tā izveidotāji vērsušies tiesā un apstrīdējuši domes lēmumu.
«Studentu kinoFests» – 13 filmas četrās stundās
«Studentu kinoFests» – 13 filmas četrās stundās
Kādu kino skatīsimies tuvākajā nākotnē un kādas Latvijas filmas startēs pasaules kinofestivālos, var minēt, iepazīstot kino augstskolu studentu diplomdarbus. Šim nolūkam kinoteātris “Splendid Palace” jau otro reizi rīko “Studentu kinoFestu”. Tas norisinās 1. oktobrī, un tajā četru stundu maratonā izrāda 13 studentu darbus, kurus filmu skatei izvēlējās īpaša komisija.
Mūziķis Florians Arbencs: Rīgā nav daudz cilvēku, bet ir daudz ideju
Mūziķis Florians Arbencs: Rīgā nav daudz cilvēku, bet ir daudz ideju
Šovakar VEF Kultūras pilī kā pirmie “VEF Jazz Club” rudens sezonas viesi vienīgo koncertu Latvijā sniegs Šveices džeza apvienība “Trio Vein”. Programmā džeza variācijas par franču klasiķa Morisa Ravēla mūziku. “Trio Vein” sitaminstrumentālists Florians Arbencs Latvijas Televīzijai stāsta par džezu, Ravēlu un savu pieredzi, muzicējot Rīgā.
Sāls, sievietes un melnbaltais foto: Piecu mākslinieku kopizstāde
Sāls, sievietes un melnbaltais foto: Piecu mākslinieku kopizstāde
Mākslas galerijā “Museum LV” 25. septembrī pieci mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas atklāj kopizstādi “Sāls pieskāriens”. Tā ir ceļojoša ekspozīcija, kuru ik gadu plānots papildināt ar jauniem ārvalstu mākslinieku darbiem. Visu šo “sāls pieskārienu” vieno iztēle par melnbalto foto un sievietes būtību
Nacionālā kino centra konkursā prezentētas 11 filmu idejas
Nacionālā kino centra konkursā prezentētas 11 filmu idejas
Rīgas Kino muzejā 24. septembrī pulcējās Latvijas kino nozares pārstāvji. Daļa no tiem prezentēja jaunu filmu idejas, daļa tās vērtēja. 11 projekti cīnīsies par finansējumu Nacionālā kino centra konkursā  “Vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošana”. Kā pierādīja simtgades filmu programma, šo tematiku ir iecienījuši gan mūsu kino veidotāji, gan skatītāji.
«Splendid Palace» ar izstādi gatavojas kinoteātra simtgadei
«Splendid Palace» ar izstādi gatavojas kinoteātra simtgadei
No 17. septembra kinoteātrī “Splendid Palace” ir skatāma simtgades izstāde. Šoreiz tā ir par paša kinoteātra gaidāmo simtgadi, kas ekspozīcijā izstāstīta ar spožākajām Latvijas un pasaules kino vēstures filmām.
Andreja Upīša muzejā atklāta filmai «Pie bagātās kundzes» veltīta izstāde
Andreja Upīša muzejā atklāta filmai «Pie bagātās kundzes» veltīta izstāde
Šī gada septembrī aprit 50 gadi, kopš pie skatītājiem nonāca viena no mūsu kino leģendām – filma “Pie bagātās kundzes”. Režisors Leonīds Leimanis to veidojis pēc Andreja Upīša romāna “Smaidošā lapa”, un no 10. septembra rakstnieka memoriālajā muzejā ir skatāma šim notikumam veltīta izstāde.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd