Ar Lāčplēša Kara ordeni valsts apbalvoja strēlniekus, brīvības cīņu varoņus un ārvalstu diplomātus, kas stiprināja Latvijas vārdu pasaulē. Tas piešķirts arī Verdenas cietoksnim Francijā. Kopumā no 1920. līdz 1928. gadam ordeni saņēma vairāk nekā 2000 kavalieru trijās godalgas pakāpēs.
Par ordeņa simbolisko dibināšanas datumu uzskata 1919. gada 11. novembri. Tādēļ šobrīd Nacionālajā vēstures muzejā ir skatāma Lāčplēša Kara ordeņa simtgadei veltīta izstāde.
Tās centrā ir 11 kavalieru stāsti. Arī Brīvības cīņās bojāgājušās deviņpadsmitgadīgās Elzas Žiglevicas, kura ir viena no trim apbalvotajām sievietēm un kurai piešķirts pēdējais – 2073. – trešās šķiras Lāčplēša ordenis.
Tāpat apskatāmi Francijas armijas leitnanta Konrāda Dekerta, zinātnieka Valdemāra Gintera un, protams, pilna ordeņu kavaliera ģenerāļa Jāņa Baloža “Lāčplēši”, kurus muzejs tradicionāli publisko tikai reizi gadā – 11. novembrī.
LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks
Arnis Strazdiņš stāsta, ka Lāčplēša ordeņa kavalieru grupa bijusi diezgan elitāra: “Agrārās reformas laikā varēja par zemāku cenu braukt sabiedriskajā transportā.”
Daļa izstādes atvēlēta ordeņa tapšanai. Pavisam skices iesniedza vairāk nekā 60 autoru, starp kuriem arī Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone un Ansis Cīrulis. Tomēr gala variantā tika apstiprināta neprofesionāla mākslinieka un arī strēlnieka Jāņa Aleksandra Liberta modelis. Tiesa, tas nenozīmē, ka visi ordeņi ir vienādi.
LNVM Numismātikas nodaļas pētnieks Mārtiņš Vāveris norāda:
“Atšķiras zīmētais Lāčplēsis un lācis, arī lāča pozīcija.. ir vairāki mākslinieki, ideja paliek, izpildījums mainās.”
Kopā ar muzeja ekspertiem pieaugušie izstādi varēs apmeklēt 26. oktobrī, bet bērniem īpašs gids būs 9. novembrī. Savukārt Lāčplēša dienā un 18. novembrī ieeja muzejā būs bez maksas.
