Dailes teātrī 28.februāra vakarā pasniegs Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons”. Kamēr līdz laureātu paziņošanai ir atlikušas vien pāris stundas, jau zināms, kurš iegūs balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. Un tā ir ilggadējā Latvijas Radio bērnu ansambļa “Dzeguzīte” vadītāja Daila Martinsone.
Šajās dienās Latvijā viesojas franču rakstnieks un laikraksta “Le Monde” žurnālists Olivjē Triks. Latviešu valodā nule izdots viņa kriminālromāns “Pēdējais lapzemietis”, kas saņēmis vairāk nekā 20 literatūras balvas un lasītāju aizved ceļojumā uz skarbajiem Skandināvijas ziemeļiem. Rakstnieks intervijā atklāj, ka viņš plāno rakstīt romānu par Baltijas valstīm, tomēr sīkāku informāciju patur noslēpumā.
Kultūras ministrija (KM) ir izstrādājusi likumprojektu, kurš paredz radošās personas nodrošināt ar sociālā atbalsta finansējumu, taču likumprojekts ir nomaldījies diskusijās ar citām ministrijām.
Viens no pazīstamākajiem sava žanra, proti, laikmetīgā baleta teātriem pasaulē ir Borisa Eifmana baleta teātris no Krievijas. Tas vairākkārt viesojies arī Rīgā, un 7. februārī bija viena no šādām reizēm, kad uz Latvijas Nacionālās operas skatuves laikmetīgajā baletā tika izdejota impresionisma klasiķa, franču tēlnieka Ogista Rodēna dramatiskā dzīve.
Ar vienīgo koncertu Latvijā 3. februāra vakarā Ventspils “Jūras vārtos” uzstāsies laikmetīgā džeza mūziķis Mortens Kvenilds. Norvēģu mākslinieka skaņu radīšanas arsenālā ir klasiskie instrumenti, balss un elektroniskās skaņu tehnoloģijas.
Latvijā viesojas populārā Krievijas rakstniece Tatjana Tolstaja. Mūsu publikai viņas darbi vairāk ir pazīstami ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) iestudējumu "Soņa". 2. februārī Rīgā un 3. februārī Ventspilī Tatjana Tolstoja tiksies ar savu darbu cienītājiem
Rīgas cirka direktora krēsls joprojām ir tukšs. Šobrīd Kultūras ministrija (KM) ir izsludinājusi konkursu uz šo amatu, un cerams, ka marta vidū uzzināsim, kurš turpinās Rīgas cirka tradīcijas vēsturiskajā ēkā vai arī mūsu kultūrvidi bagātinās ar laikmetīgā cirka izrādēm.
Vilhelms Purvītis, Oto Skulme, Valdis Dišlers - tie ir ne tikai Latvijas mākslinieku, bet arī Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoru vārdi. Savukārt viņu nozīmīgākie daiļrades posmu darbi būs skatāmi izstādē “9 GALVAS. Mākslinieks rektora amatā” LMA aulā no 2. līdz 22. februārim.
Divus vakarus, 16. un 17.februārī, ar viesizrādēm Rīgā viesojas Maskavas operetes teātris. Krievijas mākslinieki uz Latviju atveduši iestudējumu, britu klasiku – Šarlotes Brontē “Džeina Eira”.
Daļa jelgavnieku aizvien iebilst pret Jelgavā paredzētā tirdzniecības centra “Depo” izbūvi, kas atradīsies 300 metrus no Jelgavas pils. Tomēr Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis norāda, ka mūsdienās jaunās un senās arhitektūras saplūšana ir neizbēgama.
Paziņoti Lielās mūzikas balvas (LMB) nominanti septiņās kategorijās, kā arī mūža balvas ieguvēji, un šoreiz tie ir divi – izcilais diriģents Edgars Račevskis un ievērojamā čelliste un pedagoģe Ellionora Testeļeca.
No šī gada 1. janvāra Kultūras ministrija (KM) savā pakļautībā esošo organizāciju darbiniekiem paaugstināja algas. Šis patīkamais notikums kārtējo reizi aktualizējis arī pašvaldību finansēto kultūras iestāžu un to darbinieku apmaksu, kas daudzviet Latvijā nav mainījies vairākus gadus.
No 2.janvāra var pieteikt projektus Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas „Latvijai – 100” konkursam. Tajā šogad sadalīs 550 tūkstošus eiro.
Latvijas Televīzijas kultūras ziņu veidotāji jau tradicionāli atskatās uz gada notikumiem.
Pamazām sākot atskatīties uz aizejošo 2016. gadu, jāteic, ka Latvijā šogad vērienīgi svinētas nozīmīgu kultūras pīlāru jubilejas, taču arī nākamgad, 2017.gadā, mūs gaida tas pats. Kopīgi nākamā gada kalendārā atzīmēsim īpašos jubilārus. Starp tiem ir arī Vaira Vīķe-Freiberga.
Starptautiska daiļslidotāju komanda pirms Ziemassvētkiem uz Rīgu ir atvedusi vienu no austrumu pasaules zināmākajām pasakām par Aladinu. Ledus un uguns šovu “Aladins un Uguns pavēlnieks”, ko “Arēnā Rīga” 22.decembrī izrādīs pirmo reizi, raksturo trīs elementi – daiļslidošanas meistari, koši kostīmi un krāšņa uguņošana.
Pasaulē ir ne mazums piemēru, kad zinātniskie pētījumi pārtapuši mākslas darbos. Tieši tā ir noticis arī ar japāņu fiziķa Ukičiro Nakajas pirms 80 gadiem veikto sniegpārsliņu un elektrisko dzirksteļu pētījumiem, kuru rezultātā tapusi unikāla sniegpārsliņu un dzirksteļu portretu kolekcija. Pirms diviem gadiem tā nokļuva Japānas Sniega un ledus muzejā, bet tagad pirmo reizi ir apskatāma ārpus Japānas – izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”.
Vairāk nekā desmit tūkstoši mākslas darbu vienkopus. Turklāt par ļoti demokrātiskām cenām. 15.decembrī darbu sāk ikgadējais Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu tirgus "Jarmarka".
Latvijas Nacionālajā operā un baletā atkal atgriezusies Čaikovska mūzika, proti, stāsts par mīlu un kaislībām operā “Jevgeņijs Oņegins”. Galvenie fakti par šo iestudējumu varētu būs četri – tā režisore ir Rēzija Kalniņa, pie diriģenta pults Ainārs Rubiķis, iestudējumā izmantoti izaicinošie “Amoralle” tērpi un vakar notikušajā pirmizrādē neplānoti bija divi Ļenska lomas atveidotāji.
Zīds, spirts un mežģīnes – tieši šīs preces pagājušā gadsimta 20.gados bija populārākās kontrabandistu vidū. Par to vēsta izstāde Žaņa Lipkes memoriālā, kurā apkopoti materiāli par un ap kontrabandistiem pirmās brīvvalsts laikā.
Mazie kinoteātri Eiropas pilsētās ir plaši izplatīti, bet Latvijā to ir maz. “Kino Bize” šajās dienās svin četru gadu jubileju, kurā kinoteātris sarūpējis dāvanu kino cienītājiem – no šodienas, 6.decembra, līdz svētdienai, 11.decembrim, “Kino Bize” piedāvā klasiķa Stenlija Kubrika filmu retrospekciju.
Literatūras un publicistikas platforma Satori.lv tagad savu publikāciju klāstu ir papildinājusi ar drukātu grāmatžurnālu. Tās ir 160 lapaspuses, kurās publicēti 18 Latvijas autoru prozas, dzejas un publicistikas darbi.
Pirmās brīvvalsts laikā reklāmu meistari centās kā nu varēja, lai pārliecinātu cilvēkus pirkt tieši šo un nevis citu preci. Otrdien, 29.novembrī, atklātā izstāde Nacionālajā bibliotēkā sniedz nelielu ieskatu 20. un 30.gadu reklāmas pasaulē.
Šonakt pieņemtajā budžetā nākamajam gadam, apejot ierasto finansējuma konkursa kārtību, ir atbalstīts gan grupas „Iļģi” jubilejas koncerta finansējums 42 tūkstoš eiro apmērā, gan virkne citu kultūras projektu. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse uzskata, ka Saeimai nevajadzētu piešķirt naudu kultūras projektam, pirms viņš nav izgājis kvalitatīvo vērtējumu pašu kultūras pārstāvju vidū.
Mārtiņš Brauns 65.dzimšanas dienu svinēja pirms diviem mēnešiem, taču tikai trešdien, 23.novembrī, Nacionālajā teātrī skanēs komponista jubilejas koncerts. Tas būs mēģinājums aptvert plašo Brauna daiļradi, sākot ar estrādes mūziku un beidzot ar simfoniskiem skaņdarbiem.
Gleznotājam Janim Rozentālam (1866-1916) veltītā monēta tiks izlaista 23.novembrī. Monētas cena Latvijas Bankas (LB) kasēs - 130 eiro. Monētas maksimālā tirāža ir 7000 eksemplāru.
Galerijā "Bastejs" trešdien, 16. novembrī, atklāta starptautiski pazīstamā latviešu gleznotāja un portretu meistara Rituma Ivanova personālizstāde ar nosaukumu "Connect" jeb "Savienot". Sev raksturīgajā tehnikā mākslinieks atveido cilvēkus meditācijā - brīdī, kad realitāte mijas ar nereālo.
Gaidot Latvijas simtgadi, režisors Askolds Saulītis ir sācis darbu pie dokumentālās filmas “Astoņas zvaigznes” – apjomīga pētījuma par to, kas bija latviešu strēlnieki.
Rīgā, Maskavas priekšpilsētā, ko tautā sauc par Maskačku, grasās būvēt jaunu tirdzniecības centru. Diviem bērniem tas ir nepieņemami, un viņi sāk cīņu par savu rajonu. Tāds ir topošās animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" sižets. Pirmizrāde plānota pēc diviem gadiem.
Kalnciema kvartāla galerijā otrdien, 8.novembrī, tiek atklāta mākslinieka Roberta Koļcova 50.dzimšanas dienas personālizstāde. Koļcovs, kurš pazīstams ar ekstravagantām gleznām un grafikām, apaļo jubileju nolēmis atzīmēt ar nārām, precīzāk sakot, ar nāru portretiem.
25.oktobrī 90. dzimšanas dienu svin dramaturgs un prozaiķis Harijs Gulbis. Viņa lugas, to skaitā “Cīrulīši”, “Aijā, žūžū, bērns kā lācis” un “Olivers”, gadu desmitiem ritot, aktualitāti nav zaudējušas.
