Kauņas kā 2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas moto ir "No laicīgā uz laikmetīgo". Atbilstoši tam uzsvars tiek likts arī uz pilsētas modernisma arhitektūras celtnēm. Viena no tām ir vēsturiskā pasta ēka, un tajā šobrīd ir skatāma starptautiska izstāde "Modernisms nākotnei 360/365", kas atklāj modernisma ietekmi uz pilsētvidi un mākslu.
Autora ziņas
Serbu izcelsmes māksliniece Marina Abramoviča ir viena no vadošajām laikmetīgās mākslas pārstāvēm pasaulē. Viņa ir cilvēka fizisko un emocionālo robežu pētniece, kuras darbos dominē atklātība un drosme. Šobrīd mākslinieces darbu retrospektīva ir skatāma Kauņā, kas ir šī gada Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Romānu sērija "Es esmu…" turpina lasītājus iepazīstināt ar latviešu literatūras klasiķiem. Šobrīd klaja nācis kārtējais romāns, un tas stāsta par trimdas literatūras rakstnieku Gunaru Janovski. Darba autors Osvalds Zebris tam devis nosaukumu "Mežakaija", jo Janovskim ir bijušas tuvas divas stihijas – jūra un mežs.
Atceroties 1949. gada deportācijas, Latvijā 25. martā piemin komunistiskā genocīda upurus, un tieši šajā dienā pie lasītājiem nonāk apjomīga grāmata "Sibīrijas bērni 1949". Tajā apkopotas izsūtīto atmiņas, kuras vairāku gadu garumā ir fiksējusi režisore Dzintra Geka. Tie ir 165 cilvēki, kuru bērnībā ielauzās garš ceļš uz Sibīriju, pieaugšana skarbos apstākļos un neizdzēšamas izsūtījuma pēdas turpmākajā dzīvē.
Pirms neilga laika Imanta Ziedoņa vasaras mājā Murjāņos izveidota brīvdabas izstāde "Fragmenti, kas palīdz dzīvot". Tā apskatāma ārā un pieejama jebkurā laikā. Izstāde neparastā veidā iepazīstina ar Ziedoņa muzeja krājumu. Tās centrā ir 12 muzeja priekšmeti, kurus jaunā mākslinieciskā formā ietērpuši fotogrāfe Elīna Kursīte un rakstnieks Jānis Joņevs. Fotogrāfijas ar aprakstiem izvietotas pa visu mājas āra teritoriju, un tajās ir stāsti par Lielvārdes jostu, dzirnakmeni, koka olu, gumijas krokodiliem un citiem priekšmetiem, kam savulaik bijusi cieša saistība ar Imantu Ziedoni. Izstāde ir pirmais notikums no daudz plašāka notikumu cikla, ko muzejs iecerējis īstenot nākamo desmit gadu laikā.
Padomju Savienības sabrukuma pēdējais posms perestroika jeb pārkārtošanās Latvijas vēsturē iezīmējas ar vairākiem simboliskiem brīžiem. Viens no tiem bija grupas "Pērkons" koncerts Ogrē 1985. gadā un pēc tā sekojošā tiesas prāva pret septiņiem jauniešiem. Šos notikumus uz padomju iekārtas fona tagad atgādina iestudējums Valmieras Drāmas teātrī "Mēs, roks, sekss un PSRS".
Kultūras ļaudis turpina atbalstīt Ukrainas tautu traģiskajās kara dienās. Nākamnedēļ pie klausītājiem un skatītājiem nonāks Katrīnas Gupalo jaunākās dziesmas "Resistance" jeb "Pretošanās" video versija. Tajā piedalās aptuveni 40 mūziķu no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas. 11. martā notika klipa filmēšana.
20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā dzīvoja slavens zīlnieks un pareģis Eižens Finks. Tomēr pirmās brīvvalsts laikā viņš bija arī pazīstams fotogrāfs. Tagad pie lasītājiem un skatītājiem nonāk fotogrāfa Eižena Finka radīto portretu albums ar 100 Finka radītām bildēm. To veidojis fotovēsturnieks Pēteris Korsaks.
Aizvadītās nedēļas nogalē ar iespaidīgu brīvdabas šovu Lietuvas pilsēta Kauņa atklāja šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu. Gada laikā plānoti vairāk nekā 40 festivāli, 60 izstādes, 250 koncerti, tikpat skatuves mākslas iestudējumu, no kuriem 50 būs pirmizrādes. Šobrīd jau skatāma amerikāņu mākslinieces joko Ono izstāde "Ex It" un Dienvidāfrikas mākslinieka Viljama Kentridža izstāde "Tas, ko mēs neatceramies".
Absolvējot Mākslas akadēmiju, nereti jaunajiem talantiem ir grūti izlauzties mūsu jau tā ne pārāk plašajā mākslas tirgū. Lai atbalstītu šos māksliniekus, jau otro gadu tiek piešķirta “BDO jauno mākslinieku balva”. Šogad par uzvarētāju atzīta Reiņa Bērziņa skaņu transformācija glezniecībā un instalācijās. Līdzās pārējiem sešiem finālistiem tas šobrīd skatāms mākslas telpā “Pilot”.
Aleksandrs Čaks kā personība, dzejnieks un laikmetu griežu liecinieks. Visas šīs Čaka šķautnes vairākus gadu desmitus ir pētījusi Silvija Radzobe. Ievērojamajai teātra kritiķei dzīves laikā tā arī neizdevās ieraudzīt to apkopotu grāmatā, bet, pateicoties viņas meitai Zanei Radzobei, darbs ir pabeigts un ar nosaukumu "Čaks un laiks" to klajā laiž apgāds "Zinātne".
Gaidot vēsturiskās mājvietas rekonstrukcijas noslēgumu, Rīgas cirks turpina attīstīties un popularizēt žanra laikmetīgos postulātus. Šīs ir arī vērtības, kuras vairāk nekā desmit gadus ir aizstāvējusi līdzšinējā stratēģiskās attīstības vadītāja Māra Pāvula. Tagad viņa darbu turpina kā Rīgas cirka valdes locekle.
Ludviga van Bēthovena "Missa solemnis" jeb "Svinīgā mesa" pirmo reizi atskaņota 1824. gadā un joprojām tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem komponista skaņdarbiem. Pirms 17. decembrī iecerētā koncerta igauņu diriģenta Tenu Kaljustes vadībā šobrīd to mēģina "Sinfonietta Rīga", koris "Latvija" un četri ārvalstu solisti. Starp viņiem arī argentīniešu basbaritons Lisandro Abadī.
Pirms desmit gadiem igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka romāns "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" ieguva Latvijas Literatūras gada balvu kā labākais tulkojums. Tā ir vēsturisku romānu tradīcijā rakstīta alegorija par aizspriedumiem un mazas tautas izzušanu. Tagad šis stāsts ir iestudēts arī Nacionālajā teātrī igauņu režisora Ivara Pellu režijā.
Pirms gada pie lasītājiem nonāca latviešu oriģināldramaturģijas krājums "Cilvēkzvērs". Tajā tika apkopoti vēl neiestudēti un nepublicēti latviešu autoru darbi. Saglabājot šo uzstādījumu, šobrīd klajā nāk jau otrais lugu krājums. Tajā publicēti divpadsmit dramaturgu darbi ar vienojošu nosaukumu "Cilvēktīkls".
Gleznas, kurās katra detaļa ir pārdomāta un smalki akcentēta, – tā var raksturot Annas Baklānes darbus, kas šobrīd skatāmi galerijā "Aminori". Tos vieno nosaukums "Laimes sajūta". Gleznotāja atzīst, ka atrodas tās meklējumos un personālizstādē redzamie darbi ir kā neliels atskaites punkts šajā ceļā.
Viena no zināmākajām latviešu kostīmu māksliniecēm Ilze Vītoliņa ir ietērpusi varoņus no vairāk nekā divsimt teātra izrādēm. Arī šobrīd māksliniece strādā pie vairāku teātru jauniestudējumiem. Viens no tiem ar nosaukumu "Pavasaris" top Dailes teātrī, un šobrīd galerijā "Istaba" ir skatāmas tā varoņu ietērpu skices.
Jau septiņus gadus Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris multimediālā programmā klausītājus iepazīstina ar klasiskās mūzikas hitiem. Šonedēļ kopā ar mūziķi un stāstnieku Goran Gora tā vēstīs par mūsu klasiķa Emīla Dārziņa un viņa somu kolēģa Žana Sibēliusa dzīvi un skaņdarbiem. Pie diriģenta pults – soms Tāvi Oravo.
Lai veicinātu bērnu vēlmi lasīt grāmatas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība jau astoņus gadus aicina vecākus un bērnus kopā lasīt grāmatas un apmeklēt bibliotēkas. Tagad biedrībai pievienojas arī sabiedrībā pazīstami grāmatu draugi, kuri dalās atmiņās par savas bērnības īpašajām grāmatām.