Pieteikti astoņi spēlfilmu, divi dokumentālo un viens animācijas filmas projekts. Lielākā daļa Latvijas skatītājiem pazīstami režisori un studijas. Tomēr starp tiem arī mazāk zināmi autori, kuri tiecas ieņemt vietu Latvijas kino ainavā. Piemēram, Maiks Koljers, kurš kopā ar režisori Unu Celmu nolēmuši veidot filmu “Azartspēle”.
“Tas ir par bēgļiem. Nevis precīzi Latvijā, bet Rietumu pasaulē par bēgļiem… alegorisks stāsts par dzīvības vērtību mūsdienu pasaulē,” savas filmas ideju raksturo Maiks Koljers.
Una Celma iepazīstināja ar filmas “Divos krastos” projektu par pēckara gadiem un latviešu bēgļiem. Spēlfilmu projektos Andris Gauja prezentēja ideju par filmu “Albatross”, Viesturs Kairišs piedalījās ar projektu “Janvāris”, bet Māris Martinsons ar filmu “Zeme, kas dzied”.
Savukārt Ināra Kolmane iecerējusi ekranizēt Noras Ikstenas romānu “Mātes piens”, bet režisors Aigars Grauba iepazīstināja ar filmas ideju par senlatviešu tēmu - “Dievs, Velns un siržu spēles”.
Dokumentālajā kino sacentīsies režisori Ieva Ozoliņa un Staņislavs Tokalovs. Bet animācijas filmu segmentā konkursā piedalās tikai viens ''Animācijas brigādes'' iesniegtais projekts.
Projektus vērtē producente Līga Gaisa, kinocentra pārstāve Kristīne Matīsa, dzejniece Māra Zālīte, režisori Andris Mizišs un Pēteris Krilovs.
2019. gadā konkursam pieejamais finansējums ir 500 000 eiro. Bet nākamgad tas sasniegs vienu miljonu. Tas ļaus atbalstīt divu vai trīs filmu ražošanu. Kuras tieši, uzzināsim pēc 6. oktobra, kad ekspertu komanda būs izvērtējusi visus pieteikumus.
