Taiko bungas un šinobue flauta ir tradicionālākie japāņu tautas mūzikas instrumenti. Tos spēlēja svētkos, ikdienā un rituālos pasākumos, piemēram, lai koriģētu laikapstākļus. Divi šo instrumentu virtuozi 21.augustā koncertēja uz Dailes teātra Mazās zāles skatuves.
Latvijas Radioteātris šogad svin 90.dzimšanas dienu. Īstā jubilejas diena būs rīt, 17.augustā, kad klausītāji varēs klausīties jaunāko iestudējumu - Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa". „Rīta Panorāmā” Radioteātra vadītāja Māra Eglīte stāsta par radioteātra cienījamo vēsturi un arī iecerēm, skatoties mūsu valsts simtgades virzienā.
Ar Vara Braslas filmas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” pirmizrādi šonedēļ sāksies ilgi gaidītā Latvijas simtgades filmu izrādīšana. Pavisam Nacionālā kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” top 16 filmas, no tām šogad pirmizrādi piedzīvos trīs projekti. Bez Braslas filmas rudenī gaidāma arī Ilonas Brūveres un Askolda Saulīša filmu pirmizrāde.
Gaidāmajai sezonai Latvijas Nacionālais balets gatavo divus jauniestudējumus. Vienu no tiem iestudē starptautiski pazīstams horeogrāfs, savukārt otrs pirmo reizi skatuves dejā stāstīs latviešiem labi pazīstamu stāstu.
Alternatīvās kamermūzikas festivāls “Sansusī” jau ceturto gadu sarūpējis muzikālus pārsteigumus un aicina klausītājus uz Aknīstes novada brīvdienu māju “Susēja”. Lai arī festivāla programma allaž ir pārsteigums, šogad koncertu Aknīstē ieplānojuši un īpaši priecājās kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Normunds Šnē.
Savā 50. jubilejā restaurāciju piedzīvojusi leģendārā filma “Četri balti krekli”, kuras muzikālos vadmotīvus zina teju vai katrs. Ceturtdien, 27. jūlijā, vēlu vakarā, līdz ar tumsas iestāšanos ar šīs filmas atjaunotās versijas seansu, piedaloties arī kinolentes leģendārajam režisoram Rolandam Kalniņam, noslēdzās par tradīciju kļuvušie Doma dārza vasaras kino vakari.
Cik vientuļi vai cik pamanāmi mēs esam, klīstot pa plašo interneta pasauli? Atbildes uz šo jautājumu savos darbos meklē māksliniece Santa France. Viņas radītos trīsdimensionālos attēlus vislabāk būtu lūkot tajā pašā internetā, taču daži no tiem tagad ir ieguvuši pavisam reālu un taustāmu formu un apskatāmi izstādē “Le Solitaire” galerijā RIXC.
Jūrmalā norisinās 1. starptautiskā mākslas biennāle “Marina 2017”, un tās ietvaros līdz pat septembrim tiek rīkotas vairāk nekā desmit dažādu žanru izstādes. Dažas no tām būs ne tikai skatāmas, bet arī izgaršojamas.
Šā gada nogalē pirmizrādi piedzīvos divas jaunas Latvijas Televīzijas dokumentālās filmas. Viena no tām stāstīs par Latvijas bēgļu likteņiem laikā pēc Otrā pasaules kara, un tās filmēšana aktīvi noritēja aizvadītās nedēļas nogalē Vācijā notikušo Eslingenas dziesmu svētku septiņdesmitgades atceres pasākumu laikā. Otra filma vēstīs par valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Pagājušajā nedēļas nogalē Vācijas pilsētā Eslingenā, kur pirms 70 gadiem notika trimdas latviešu dziesmu svētki, aizvadīts krāšņs, dziesmām un dejām bagāts pasākums “Eslingenas dziesmu svētkiem 70”. Tas pulcēja simtiem mūsu tautiešu no visas pasaules. Viņiem ir dažādi likteņi un dzīvesstāsti, tomēr viņus vieno valoda, vēsture un kultūra. Arī Kļaviņu dzimtu.
Eslingena ir neliela pilsēta Vācijas dienvidrietumos, netālu no Štutgartes. Pašiem vāciešiem tā, iespējams, ir parasta mazpilsēta, taču latviešiem Eslingena ir būtisks atskaites punkts tautas vēsturē. Tieši tur pēc Otrā pasaules kara tika izveidota lielāka latviešu bēgļu nometne Vācijā. Eslingenā tika glabātas un koptas tautiskās vērtības. Šajās dienās ar plašu pasākumu programmu latvieši Eslingenā atzīmē 70 gadus kopš nometnē rīkotajiem pirmajiem dziesmu svētkiem.
14.jūnijā Latvijas Ārlietu ministrijā atvērta grāmata par mūsu valsts vēsturē nozīmīgu diplomātu un, izrādās, arī literātu Ludvigu Sēju. Tas ir stāsts par personību, sākot no spožas karjeras un beidzot ar nacistu koncentrācijas nometnēm un padomju represijām.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina atsaukties visus, kuru mājas arhīvā saglabājušās personiskās dienasgrāmatas, laika apstākļu fiksēšanas klades, atmiņu albumi, glītrakstīšanas burtnīcas, kā arī 60. – 80. gadu avīzes un lietots vai nelietots koppapīrs. Tas viss nepieciešams izstādei "Tev ir pienākušas 1243 ziņas. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", ko decembrī plānots atklāt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Nākamā gada aprīlī vienā no pasaulē ievērojamākajiem mākslas muzejiem - Parīzes "Orsē" muzejā - atklās līdz šim lielāko Baltijas simbolisma mākslas izstādi. Kā novērojis izstādes “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” virskurators Rodolfs Rapeti (Francija), īpašais mūsu mākslā ir dabas izjūta.
31.maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par ilggadēju ieguldījumu Latvijas kultūrtelpas bagātināšanā tika apbalvotas vairākas kultūras personības – apaļi jubilāri.
Uzklausot skeitbordistu un skrituļslidotāju ieteikumus, pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ir atjaunotas kāpnes, metāla margas un ietvju apmales. 31.maijā Gaismas pils pārstāvji prezentēja improvizēto skeitparku, un tagad pilsētvides aktīvisti savus pārgalvīgos trikus tur varēs izpildīt oficiāli, – nelaužot LNB aprīkojumu.
Viens no zināmākajiem laikmetīgā cirka ekspertiem Johans Floks no Francijas, kurš apmeklē Rīgu un Rīgas cirka jauno vadību konsultēs stratēģijas veidošanas jautājumos, spriež - Rīgas cirks ar reformu ambīcijām un neattīstītu nozari varot būt tikai ieguvējs, jo šeit ir apvienojamas klasiskās un laikmetīgās tendences.
Mežaparka Zaļajā teātrī sācies Starptautiskais koka skulptūru festivāls. Tur 10.maijā no rīta pulcējās septiņu tēlnieku kompānija, lai jau pēc desmit dienām skatītāju vērtējumam nodotu koka skulptūras, kuru iecerētais izskats pagaidām apjaušams tikai skiču veidā.
Leonīda Zorina luga “Varšavas melodija” tika sarakstīta pirms 50 gadiem un joprojām nav zaudējusi aktualitāti. Tas ir mīlas stāsts, kuru sašķeļ pēckara gados izveidojies dzelzs priekškars. 9.maijā ar “Varšavas melodija” Rīgā viesojas Maskavas Mazās Bronnajas teātris.
Šonedēļ no 5.maija uz Latvijas kinoteātru ekrāniem nonāks Igaunijas, Latvijas un Somijas kopražojuma komēdija “Ātrie igauņu puiši”. Režisora Jāka Kilmi filma ir par 20.gadsimta 80. gadu Igaunijas jauniešiem, kuri iepazīst līdz tam nesasniedzamo Rietumu pasauli. Ja atminaties šo vēstures posmu, droši vien atcerēsieties arī to, ka padomju cilvēkam Rietumos tolaik gadījās iekulties komiskās situācijās.
Līdzīgi kā dramatiskie teātri, kas repertuārā vietumis atvēl vietu bērnu izrādēm, Latvijas Leļļu teātris nolēmis veltīt vairāk materiāla pieaugušo auditorijai. Kā apliecinājumu tam Leļļu teātris prezentēja trīs izrādes, kuru auditorijai noteikts vecuma cenzs - 16+.
Viena no Latvijas simtgades filmām - dokumentālā filma “Ievainotais jātnieks” pirmizrādi piedzīvos jau šī gada rudenī. Režisores Ilonas Brūveres filma ir stāsts par tēlnieku Kārli Zāli un Brīvības pieminekļa celtniecības laiku.
Pagājušajā gadsimtā mēmā kino seansi nebija iedomājami bez tapiera pavadījuma. Arī 21.aprīlī Lielajā ģildē gaidāms mēmā kino seanss – tiks izrādīta 1928.gada filma “Ašera nama gals”. Šoreiz gan tapiera lomā iejutīsies nedaudz vairāk nekā viens mūziķis – viss Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.
Valmieras Drāmas teātrī 13.aprīlī pirmizrādi piedzīvo Alvja Lapiņa komēdija “Nepabeigtās kāzas”. Izrādē atainotie pārpratumi un neveiklās situācijas mums kārtējo reizi atgādina par humora nepieciešamību ikdienā.
Aprīlis ir mākslas mēnesis ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās. Starp tām, protams, ir arī Valmiera, kur visu aprīli notiek izstādes, koncerti un mākslas performances. Šogad mākslas dienas Valmierā vienojošais nosaukums ir “Mākslas dārzs”.
Latgales vēsture, personības un kultūra – šīs tēmas aprīlī un maijā ir īpaši aktuālas. Gatavojoties Latgales kongresa simtgadei, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) ir atklātas divas tematiskas izstādes. Viena stāsta par novada keramiku un tās meistariem, otra par Latgales kongresa nozīmību Latvijas vēsturē.
Jūrmalas pilsētas muzejā no 30. marta varēs vērot grafikas žanra un grāmatu ilustrāciju vecmeistara Gunāra Kroļļa glezniecības darbu izstādi. Tie ir pēdējo 20 gadu laikā tapuši lielformāta gleznojumi uz koka, audekla un kartona, kas ataino mākslinieka pētījumus par mītisko un laikam nepakļauto pasauli. Kā atzīst pats mākslinieks, visgrūtākais ir pats iesākums, kad tev priekšā ir balts audekls.
Kvalitātes novērtējumam teātra mākslas jomā Kultūras ministrija (KM) meklē organizāciju, kura varētu uzņemties administratīvas funkcijas, organizējot ekspertu žūriju un ikgadējās balvas pasniegšanu spožākajiem nozares pārstāvjiem. Pirms trijiem gadiem šādu ministrijas finansējumu saņēma „Spēlmaņu nakts” organizatori. Tagad šādas balvas rīkošanai var pieteikties arī citas organizācijas.
Latvijas animācijas filmu mammai – režisorei Rozei Stiebrai 17.martā aprit apaļa jubileja – 75! Tās svinības sakrīt ar rosīgu laiku, jo pilnā sparā top jauna, Latvijas valsts simtgades animācijas filma “Saule brauca debesīs”.
Ar dziesmām un dzejas lasījumiem 16. marta vakarā Aspazijas mājā Dubultos tiek svinēta dzejnieces 152. dzimšanas diena. Programmu “Medus rasa”, kurā skan Dārziņa, Mediņa, Sibēliusa un citu komponistu skaņdarbi, atskaņo dziedātāja Ieva Parša un pianists Edgars Tomševics.
Pirmizrāde Nacionālajā teātrī. Lietuviešu dramaturga Marjus Ivaškeviča “Tuvo pilsētu” ir iestudējis viens no Krievijas ekstravagantākajiem režisoriem Kirils Serebreņņikovs. Savu ceturto iestudējumu Nacionālajā teātrī režisors ir veidojis kā visnotaļ izaicinošu skatītājiem un sev tuvā absurda komēdijas žanrā.
Valmieras Drāmas teātrī 3.martā tiks runāts par mūžīgo – kā vecākiem būtu jāaudzina bērni un vai bērnu kļūdas ir arī vecāku kļūdas? Rūdolfs Blaumanis šo tēmu pētījis lugā “Pazudušais dēls”, ko Valmieras Drāmas teātrī iestudējis režisors Reinis Suhanovs.
