Ceturtdiena, 25. aprīlis

Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +5 °C, D/DR vējš, 4m/s
LSM Bērnistaba

Jānis Lācis

LTV Kultūras raidījumu redakcijas žurnālists un LSM.lv autors

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Rakstniece Evita Hofmane debitē ar stāstu krājumu «Durvis»
Rakstniece Evita Hofmane debitē ar stāstu krājumu «Durvis»
Izdevniecība “Latvijas mediji” klajā laidusi Evitas Hofmanes stāstu krājumu “Durvis”. Tā ir rakstnieces debija, kaut arī atsevišķi darbi ir bijuši publicēti literatūras žurnālos un Evita Hofmane jau nodēvēta par Ingas Žoludes, Janas Egles un Vladimira Kaijaka prozas mantinieci.
Nārnijas karalis Pīters viesojas Rīgā. Aktiera Viljama Moslija poētiskās lomas
Nārnijas karalis Pīters viesojas Rīgā. Aktiera Viljama Moslija poētiskās lomas
Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā iekļauta irāņu režisores Širinas Nešetas filma “Sapņu zeme”. Alegoriskajā kino par sapņu klātbūtni mūsu ikdienā piedalās arī britu aktieris Viljams Moslijs, kurš pazīstams no triloģijas “Nārnijas hronika”. Šobrīd Moslijs strādā pie jaunas filmas, un tas notiek tepat Latvijā.
Ir tāda dvēseles slimība «rosellinīts». Saruna ar režisoru Alesandro Rosellīni
Ir tāda dvēseles slimība «rosellinīts». Saruna ar režisoru Alesandro Rosellīni
Alesandro Rosellīni atzīst, ka ir iemīlējis Rīgu – mierīgu un skaistu pilsētu. Tāpat viņam izveidojušās lieliskas attiecības ar Vides filmu studiju, ar kuru kopā tapusi dokumentālā filma “Es piedzimu Rosellīni” ("The Rossellinis"). Tā stāsta par vienu no 20. gadsimtā slavenākajām dzimtām Itālijas un Eiropas kultūrā. Ar šo darbu 14. oktobrī atklāja 8. Rīgas Starptautisko kino festivālu, un, saprotams, režisors Latvijas pirmizrādi garām palaist nevarēja. Savukārt es nevarēju palaist garām iespēju ar viņu satikties.
Teātra festivāls «Zelta maska» uz Latviju atvedis Alvja Hermaņa izrādi «Gorbačovs»
Teātra festivāls «Zelta maska» uz Latviju atvedis Alvja Hermaņa izrādi «Gorbačovs»
Vadošais Krievijas teātra festivāls “Zelta maska” ar savu programmu jau 15 gadus dalās arī ar Latvijas publiku. Šoreiz uz Latviju tas atvedis septiņus iestudējumus, kas kaimiņvalstī ir izpelnījušies skatītāju un kritiķu atzinību. Starp tiem arī Nāciju teātra izrādes “Irānas konference” un “Gorbačovs” Alvja Hermaņa režijā. Šoreiz festivāls patiešām ir īpaši saistīts ar Latviju, jo arī “Zelta maskas” goda balva tiek piešķirta Latvijas māksliniekam – scenogrāfam Andrim Freibergam.
FOTO: Glezniecība mūzikā – koncertizstādē «Samtaini zaļš»
FOTO: Glezniecība mūzikā – koncertizstādē «Samtaini zaļš»
“Samtaini zaļš” – tāds nosaukums dots koncertizstādei, kas divus vakarus notiek mākslas centrā “Zuzeum”. Latvijas Radio kora dziedājumā skan Jāņa Ivanova vokalīzes, kas mijas ar pianista Reiņa Zariņa atskaņotu Imanta Zemzara klaviermūziku. Savienojumā ar “Zuzeum” skatāmo indiešu mākslu šī mūzika aicina klausītājus doties liriskā un gleznainā ceļojumā.
Deivida Bovija dziesmas un laikmetīgais balets – «Zvaigžņu putekļi» baleta festivālā
Deivida Bovija dziesmas un laikmetīgais balets – «Zvaigžņu putekļi» baleta festivālā
Rīgā un citviet Latvijā turpinās 26. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Tā moto ir “No klasikas līdz avangardam”. Un tieši ar tādu programmu 5. oktobrī VEF Kultūras pilī uz skatuves kāpa viena no pasaulē atzītākajām baleta kompānijām “Complexions”. Šovā “Star Dust” jeb “Zvaigžņu putekļi” dejotāju plastikā atdzīvojās gan Bahu dinastijas, gan Deivida Bovija mūzika.
FOTO: Iestudējums «Divi metri» – par baleta mākslinieka ikdienu pandēmijā
FOTO: Iestudējums «Divi metri» – par baleta mākslinieka ikdienu pandēmijā
Ilgi gaidīto pirmizrādi piedzīvojis pērn tapušais Latvijas Nacionālā baleta iestudējums “Divi metri”. Tas ir horeogrāfu Elzas Leimanes, Antona Freimana un Aivara Leimaņa kopdarbs un uztverams kā reakcija uz baleta mākslinieku piedzīvoto pandēmijas ierobežojumu laikā, kad dramatiskais mijas ar komisko, bet nogurums no izolācijas pārtop jaunās, radošās idejās.
Katram citāds. Jāņa Pauļuka gleznas skatāmas Nacionālajā mākslas muzejā
Katram citāds. Jāņa Pauļuka gleznas skatāmas Nacionālajā mākslas muzejā
Ekspresīvi un cilvēcīgi – tādi ir gleznotāja Jāņa Pauļuka darbi. Par to var pārliecināties Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kur izstādītas piecdesmit gleznas, kas attiecināmas uz Pauļuka daiļrades pirmsākumiem. Izstādes centrā ir četri lielformāti, no kuriem divi eksponēti pirmo reizi. Raksturojot Pauļuka mākslas valodu un personību, izstādei dots nosaukums “Kentaurs”.
Ne depresīva, bet atklāta. Jaunais režisors Mārtiņš Gūtmanis radījis izrādi par Austru Skujiņu
Ne depresīva, bet atklāta. Jaunais režisors Mārtiņš Gūtmanis radījis izrādi par Austru Skujiņu
Austras Skujiņas dzeja ir viena no skumjākajām un pat depresīvākajām latviešu literatūrā. To caurvij neīstenotas cerības, vilšanās un nāves klātbūtne. Šīs notis Skujiņas dzejā ir aktualizētas izrādē “Saule riet austrumos”, ko režisors Mārtiņš Gūtmanis, aktrise Elīza Dombrovska un komponists Platons Buravickis veidojuši kā eksistenciālu koncertu. Pirmizrādi iestudējums piedzīvoja 24. septembrī “Dirty Deal Teatro”.
Valmieras teātrī uzsāk rekonstrukcijas darbus
Valmieras teātrī uzsāk rekonstrukcijas darbus
Valmieras teātrī režisors Henrijs Arājs strādā pie jauniestudējuma “Mans tēvs – Pīters Pens”. Apaļajā zālē tie ir vieni no pēdējiem mēģinājumiem pirms gaidāmām izmaiņām teātra dzīvē. Paralēli no ēkas tiek izvestas dekorācijas un mēbeles, un jau pavisam drīz teātra ēku skars vērienīgi rekonstrukcijas darbi.
Izaugsmes drāma Jaunajā Rīgas teātrī – «Dublinieši Miera ielā»
Izaugsmes drāma Jaunajā Rīgas teātrī – «Dublinieši Miera ielā»
Uz Rīgu ir pārcēlušies īru literatūras klasiķa Džeimsa Džoisa romānu un stāstu varoņi un kādā kafejnīcā Miera ielā atklāj gan īru, gan latviešu raksturus. Un tas viss notiek uz Jaunā Rīgas teātra skatuves režisora Pētera Krilova iestudējumā “Dublinieši Miera ielā”, kas pirmizrādi piedzīvos 10. septembrī.
Kultūras medijiem sadala 790 000 eiro; nozarē spriež – jaunā programma radīs veselīgu konkurenci
Kultūras medijiem sadala 790 000 eiro; nozarē spriež – jaunā programma radīs veselīgu konkurenci
Ar nākamo gadu 13 kultūras medijiem valsts piešķirs pastāvīgu finansējumu uz trim gadiem. Šī ir ilgi gaidīta mērķprogramma, kas kultūras medijiem dod iespēju būt drošākiem par savu nākotni. Tie ir tādi izdevumi kā “Rīgas Laiks”, “Satori”, “Kroders” un citi, kas lasītājiem garantē iespēju lasīt jaunākās ziņas, kritiku un intervijas.
Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertā skanēs Raimonda Paula populārākās dziesmas
Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertā skanēs Raimonda Paula populārākās dziesmas
Jūrmalas festivāls allaž ir izskanējis ar košu un daudzpusīgu programmu. Šis gads nebūs izņēmums. Piecos koncertos skanēs gan akadēmiskā, gan populārā mūzika. Uz skatuves kāps Aleksandrs Antoņenko, Ksenija Sidorova, Iveta Apkalne un daudzi citi starptautiski atzīti mūziķi. Savukārt Raimonda Paula koncertā piedalīsies solisti, ar kuriem Maestro ir cieši sadarbojies. Festivāls sāksies 27. jūlijā un noritēs četras dienas.
JRT pirmizrādi piedzīvo dīvaina komēdija – «Krizantēmas»
JRT pirmizrādi piedzīvo dīvaina komēdija – «Krizantēmas»
Gluži kā ievelkot gaisu, pēc ilgas dīkstāves atsākušies kultūras pasākumi klātienē, un arī pirmizrādes. Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) piektdienas, 9. jūlija, vakarā pirmizrādi piedzīvo Gata Šmita iestudētās "Krizantēmas". Tas ir stāsts, kas risinās Anglijas provincē un meklē atbildi par ideāliem un to īstenošanu.
Jaunas lappuses latviešu kino vēsturē – apkopotas Armīna Lejiņa dienasgrāmatas un vēstules
Jaunas lappuses latviešu kino vēsturē – apkopotas Armīna Lejiņa dienasgrāmatas un vēstules
Armīns Lejiņš – scenārists, rakstnieks un spoža personība Latvijas kino vēsturē. Viņš darbojies laikā, kad uzplaukst Rīgas dokumentālā kino poētiskā skola, un kopā ar Uldi Braunu, Hercu Franku un citiem klasiķiem tiek radīti izcilākie kino šedevri. Lejiņa pieraksti, publikācijas un vēstules ir Latvijas kino attīstības vistiešākās liecības, un šobrīd fonda “Sibīrijas bērni” paspārnē tās apkopotas divās grāmatās – “Kā latvieši kino taisīja” un “Uzdanco, tev vēstulīte!”.
Iznācis Edvarda Kuka debijas dzejoļu krājums «Vadi»
Iznācis Edvarda Kuka debijas dzejoļu krājums «Vadi»
Izdevniecībā “Neputns” klajā nācis Edvarda Kuka dzejas krājums “Vadi”. Lasītājiem jaunais autors jau vairākus gadus ir pazīstams ar publikācijām interneta medijos, dziesmu tekstiem un hiphopa mūzikas kritiku. “Vadi” ir viņa pirmais dzejoļu krājums, un tajā dzejnieks raksta par tuvību, draudzību un trauslumu.
Regnārs Vaivars Dailes teātrī iestudējis Remarka «Trīs draugus»
Regnārs Vaivars Dailes teātrī iestudējis Remarka «Trīs draugus»
Divus pirmsjāņu vakarus uz Dailes teātra skatuves savus likteņus izdzīvo Ēriha Marijas Remarka “Trīs draugi”. Roberts, Otto, Gotfrīds un viņu automobilis Kārlis. Iedvesmojies no Remarka romāna, režisors Regnārs Vaivars piedāvā savu skatuves versiju. Protams, saglabājot varoņu līnijas un stāsta pamatvērtības.
Smiļģa muzejā atklāj izstādi par Dailes teātra vēsturi
Smiļģa muzejā atklāj izstādi par Dailes teātra vēsturi
Jaunu ekspozīciju apmeklētājiem vēris Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs. Izstāde ir veltīta Dailes teātrim un fotogrāfijās, sadzīves priekšmetos, kostīmos un kino hronikās stāsta par tā vēsturi no Smiļģa laikiem līdz mūsdienām. Plānots, ka muzejā šī ekspozīcija turpmāk būs skatāma pastāvīgi un arvien tiks papildināta ar “dailēniešu” dāvātajiem priekšmetiem.
Aizver acis un skaties – apmeklētājiem atvērts «Muzejs tumsā»
Aizver acis un skaties – apmeklētājiem atvērts «Muzejs tumsā»
Izstāžu un muzeju ekspozīcijas tiek veidotas, lai pēc to apmeklējuma mēs kļūtu zinošāki, priecīgāki un garīgi bagātāki. Bet kādu dzīves pieredzi iegūst cilvēks, apmeklējot muzeju, kura eksponāti nav redzami, bet ir sataustāmi, saožami un sadzirdami? Tas uzzināms jaunatklātajā “Muzejā tumsā”.
Helēnas Heinrihsones izstāde – veltījums visām pasaules sievietēm
Helēnas Heinrihsones izstāde – veltījums visām pasaules sievietēm
Veltījums visām pasaules sievietēm – tā par savu jaunāko personālizstādi saka gleznotāja Helēna Heinrihsone. Viņas jaunāko darbu sērijā galerijā “Māksla XO” uzsvērts skaistais, harmoniskais un meitenīgais, ko sieviete iegūst mazotnē un nezaudē visas dzīves garumā.
Izdota grāmata par Lībiešu tautas nama vēsturi
Izdota grāmata par Lībiešu tautas nama vēsturi
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds laidis klajā jaunu izdevumu par Lībiešu tautas namu Mazirbē, ko pamatoti dēvē par vienu no zīmīgākajiem Latvijas pamattautas simboliem. Vēsturnieces Renātes Blumbergas monogrāfija par ēkas vēsturi – no ieceres līdz atklāšanai – stāsta ne tikai par šo vietu, bet iezīmē arī laikmetu un izzūdošas tautas portretu.
«Kurzemes princeses» Fanijas Bīronas ceļojumu iespaidi apkopoti izstādē
«Kurzemes princeses» Fanijas Bīronas ceļojumu iespaidi apkopoti izstādē
Fanijas Bīronas dzīve ir stāsts par 19. gadsimta vidus aristokrāti, ceļotāju un mākslinieci. Vairāk nekā simts Rundāles pils cēlāja Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona mazmazmeitas akvareļi un zīmējumi šobrīd ir papildinājuši pils interjeru ekspozīcijā “Kurzemes princese ceļo”. Daļu no ekspozīcijā redzamajiem mākslas darbiem Rundāles pils muzejam dāvināja Fanijas Bīronas meitas Luīzes vīra Volfa fon Timplinga dzimtas pēcteči. Savukārt mākslinieces skiču albumus izstādei deponēja Princis Ernsts Johans. Ar šo izstādi Rundāles pils muzejs atzīmē 285. gadadienu kopš pils pamatakmens likšanas.
Dž. Dž. Džilindžers Valmierā iestudējis «Osedžas zemi»
Dž. Dž. Džilindžers Valmierā iestudējis «Osedžas zemi»
Amerikāņu dramaturga Treisija Letsa luga “Augusts: Osedžas zeme” 2007. gadā tika godalgota ar prestižo Pulicera prēmiju drāmā. Tā ir piedzīvojusi neskaitāmus iestudējumus un ekranizāciju ar Holivudas zvaigznēm, bet šobrīd Dž. Dž. Džilindžera režijā ir uzvesta uz Valmieras Drāmas teātra skatuves. Tās centrā ir ģimene, kurā šķietami ir viss, bet trūkst paša galvenā – savstarpējas izpratnes un mīlestības.
Baložos uzstādīts viedais grāmatu skapis
Baložos uzstādīts viedais grāmatu skapis
Lai lasītājiem atvieglotu grāmatu saņemšanas procesu, bibliotēkām talkā nāk viedie grāmatu skapji. Līdz šim Latvijā tāds bija uzstādīts Bauskā un tagad arī Baložos. Šāda iekārta ne tikai atvieglo bibliotēkas darbu, bet arī veicina grāmatu pieejamību un vēlmi lasīt.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti