Kas notiek ar ciniska vīrieša jūtām, kad pēkšņi viņam jāuzņemas tēva loma? Atbildi uz šādu jautājumu meklē režisora Staņislava Tokalova jaunākā spēlfilma "Mīlulis".
Autora ziņas
Šīs nedēļas nogalē Latvijā un daudzviet Eiropā tiek atzīmētas Kultūras mantojuma dienas. Šogad to ietvaros ikviens var apmeklēt vairāk nekā 40 tikko restaurētas senās celtnes. Tostarp arī dzīvojamo ēku Vecpilsētas ielā Jelgavā. Savulaik nolaista un piedzīvojusi atjaunošanu, tagad tā stāsta par 200 gadu senu arhitektūru un cilvēkiem.
Šajās dienās ar koncerttūri Latvijā viesojas Ukrainas Nacionālais akadēmiskais zēnu koris "Dudaryk". Viens no visvairāk godalgotajiem Ukrainas koriem četros koncertos uzstāsies ar tautas dziesmu un garīgās mūzikas programmām, dziedot arī latviešiem pazīstamus skaņdarbus.
Šīs vasaras mūzikas festivālu klāstam nu pievienojas arī Saulkrastu džeza festivāls. Tas ir viens no senākajiem Latvijā un šogad notiek 24. reizi. Tradicionāli tā ir augstvērtīgas mūzikas dažādība ar ārzemju un pašmāju džeza mūziķu programmām. Festivāla ieskaņa aizritēja jauno bundzinieku sacensībā, latviešu tautasdziesmu džeza skanējumā un latīņu mūzikas ritmos.
Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā šobrīd ir skatāmas trīs ukraiņu mākslinieku – Marijas Zenkovas un viņas vecāku Andrija un Svitlanas Kislovu gleznas un grafikas. Meklējot patvērumu no kara, pirms četriem mēnešiem viņi apmetās uz dzīvi Rīgā, un visi izstādē redzamie darbi ir tapuši šajā laikā. Tās ir Ukrainas un Latvijas ainavas glezniecībā un grafikā. Izstādes nosaukums – "Ukrainas albums".
Kāda ir Latvijas pieredze kultūras izglītībā un kultūras mantojuma saglabāšanā? Tiekoties ar nozares profesionāļiem, šos jautājumus skaidroja Gruzijas parlamenta deputāte un viena no zināmākajām šīs valsts pianistēm Elisso Bolkvadze, kura šajās dienās viesojas Rīgā.
Ceļojums sevī un pieskaršanās pārpasaulīgajam – tā skaņdarbu "Ad Lucem" raksturo tā autors un izpildītājs beļģu mūziķis Žans Pols Desī. Par pamatu šim laikmetīgajam darbam ir ņemts 12. gadsimta dziedājums, un Latvijā tas pirmo reizi izskan introvertās mākslas festivāla "Ad Lucem" programmā.
Šajās dienās Minesotas štata galvaspilsētā Sentpolā, Amerikas Savienotajās Valstīs, norit 15. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Tie ir deju un mūzikas koncerti, teātru izrādes, folkloras pasākumi un saviesīgas tikšanās. Kopumā pasākumos piedalās aptuveni 50 kolektīvu no Amerikas un Latvijas.
Latvijas kultūras vide ārstu Daini Kalnu pazīst kā Siguldas Opermūzikas svētku dibinātāju un rīkotāju. Kamēr tiek gaidīti šī gada svētki, pie lasītājiem nonāk Daiņa Kalna grāmata. Tas ir stāstu krājums ar nosaukumu "Nepārvaramā".
Frankfurtes grāmatu tirgus ir viens no lielākajiem un prestižākajiem pasaulē. Ik gadu tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta kādai atsevišķai valstij, izceļot tās literatūru, mākslu un citas kultūras jomas. Šobrīd Latvijā ir ieradusies Frankfurtes grāmatu tirgus rīkotāju delegācija, lai lemtu, vai 2026. gadā šo godu varētu ieņemt arī mūsu valsts.
Jaunais Rīgas teātris noslēdz sezonu ar teātra trupu papildinājušās aktrises Čulpanas Hamatovas monoizrādi. Tā iedzīvina Fjodora Dostojevska un periodikas publikācijas, pētot Kremļa agresiju Ukrainas un visas pasaules kontekstā. Izrādei dots nosaukums "Post Scriptum".
Viņas ir piecas dažādas ukraiņu sievietes, kuras, iespējams, nekad nesatiktos, bet patvēruma meklējumi no kara viņas un viņu bērnus ir atveduši uz Latviju. Aiz muguras ir salauztas dzīves, sapņi un plāni. Šos stāstus šobrīd ir sākusi iemūžināt ukraiņu režisore Marina Nazarenko. Kopā ar Latvijas dokumentālistiem top filma "Sievietes bez vīriešiem".
Gaidot vienas no zināmākajām latviešu dejotājām – Vijas Vētras – simto dzimšanas dienu, nākamnedēļ Rīgas Latviešu biedrības namā notiks mākslinieces koncerts "Mūža deja". Tradicionāli tajā būs gan Austrumu, gan Rietumu kultūras elementi, kurus nopelniem bagātā dejotāja kopā ar pieaicinātajiem dejotājiem un mūziķiem iedzīvinās uz skatuves.
Dziesminieka un dzejnieka Valda Atāla pieredzē nav trūcis komisku un kuriozu situāciju. Tās notikušas gan ar parastiem līdzcilvēkiem, gan sabiedrībā pazīstamām personām. Šos notikumus Valdis Atāls ir apkopojis grāmatā un devis tai nosaukumu "Dzejnieks un cūka".
2. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā pieciem Latvijas skatuves māksliniekiem tika pasniegtas ikgadējās Teātra dienas izcilības balvas. Lilitas Bērziņas balvu saņēma aktrise Veronika Plotņikova, Harija Liepiņa balvu – aktieris Mārtiņš Meiers. Eduarda Smiļģa balvu pasniedza režisoram Valteram Sīlim, Jēkaba Dubura balvu – režisorei un pedagoģei Māra Ķimele. Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu pasniedza baletdejotājai un horeogrāfei Elzai Leimanei.
Pēc desmit gadiem savā nu jau pārbūvētajā ēkā Latviešu strēlnieku laukumā atgriežas Latvijas Okupācijas muzejs. Tieši no šodienas apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar jaunu ekspozīciju. Tā ir veidota kā labirints mūsu valsts sarežģītajā vēsturē, kas aptver laiku no 1940. līdz 1991. gadam.
Ģertrūdes ielas teātrī aizvadīta pēdējā šīs sezonas pirmizrāde. Tā ir horeogrāfes Janas Jacukas refleksija par attiecībām un reizēm maldinošo tuvību. Nosaukums – "Attālums starp mums".
Ilgi gaidīta pirmizrāde Dailes teātrī. Krievijas režisors Timofejs Kuļabins iestudējis mūsdienu dramaturģijas meistara Bernāra Marī Koltesa lugu "Kokvilnas lauku vientulībā". Tajā pasaule iedalās pircējos un pārdevējos, baidoties būt piekrāptam vai izmantotam. Pircēju un pārdevēju lomās lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkūnaite un Holivudas zvaigzne Džons Malkovičs.
Mākslas stacijā "Dubulti" turpina darboties Šveices mākslinieka Tomasa Hiršhorna interaktīvais projekts "Māksla=Patvērums". Tas vēršas arī pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, un par to jau no tālienes varēja uzzināt, vērojot pie stacijas ēkas piestiprinātās izkārtnes. Pirms divām dienām – 23. maijā – ēkas īpašnieks "Latvijas dzelzceļš" tās noņēma, un izstādes rīkotāji šo rīcību sauc par cenzūru.
Izdevniecība "Dienas Grāmata" klajā laidusi jaunāko rakstnieka Andra Zeibota darbu "Stāsti un teikas Laika vecim". Tie ir pāris desmiti stāstu, kurus autors ir radījis, iedvesmojoties no ziņu publikācijām. Pārsvarā tie ir jautājumi, kas uztrauc mūsdienu Latvijas sabiedrību un kurus Andris Zeibots vēlreiz aktualizē, radot no tiem stāstus un teikas.
Sakārtojums, kārtība, vienošanās – tās ir tikai dažas nozīmes angļu vārda "arrangements" tulkojumam. Lielbritānijā mītošais latviešu fotogrāfs Reinis Lismanis šajā vārdā nosauc savu izstādi, kas Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros šobrīd skatāma galerijā "Look!". Tie ir gleznieciski darbi, kas tapuši, izmantojot fotopapīru un printeru tinti.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā daudzi mūsu kaimiņvalsts inteliģences pārstāvji pārcēlās uz Latviju. Starp viņiem arī ievērojamais kinokritiķis Antons Doļins, kurš ar savām zināšanām tagad dalās ar kino cienītājiem Rīgā. Kāds kino vislabāk stāsta par tagadni? Vai ziņu sižeti spēj izkonkurēt filmas?
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 96. sezona tuvojas noslēgumam, un, kā ierasts, tā tiks atzīmēta ar košu koncertu. Šoreiz skanēs Rahmaņinova Trešā simfonija, franču komponista Anrī Ditijē čellkoncerts un Artura Maskata pirms 40 gadiem komponētais diplomdarbs "Cantus diatonicus".
Aleksandra Čaka dzīvē un daiļradē būtisku vietu ir ieņēmušas sievietes. Un šī saraksta galvgalī noteikti ir viņa māte Emīlija Lizete Čadaraine. Varētu pat teikt, ka Čaks nebūtu Čaks, ja ne viņa mamma. Par to arī stāsta ekspozīcija "Nabas saite", kas šobrīd skatāma Aleksandra Čaka muzejā Rīgā.
Atvērsim logus un ļausim ielās un pagalmos skanēt Latvijas un Ukrainas himnām! Šādai zibakcijai aicina pievienoties Latvijas studentu korporācijas. Akcija “Ieelpo brīvību!” pirmo reizi izskanēja 9. maijā pulksten 12.00, un otro reizi aicina nevienaldzīgus cilvēkus pievienoties arī šīs dienas vakarā – bez piecām minūtēm astoņos.
"Aija-1", "Aija-2", "Anita" – tie ir vārdi, kas nu jau tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem asociējas ar ēdienreizēm. Šos un citus sieviešu vārdus Rīgas Porcelāna rūpnīca deva kafijas, tējas un citām servīzēm. Tagad ar 20. gadsimta otrās puses ražojumiem – servīzēm, vāzēm, kompotu un liķieru traukiem – ir papildināta Rīgas Porcelāna muzeja ekspozīcija.
Andrejs Upīts – viens no ražīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem un viena no strīdīgākajām personībām pēcpadomju vēsturē. Izdevniecības "Dienas grāmata" sērijā "Es esmu…" ir izdota monogrāfija par Andreju Upīti, kurā literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis pēta šīs personības gaišās un tumšās puses. Grāmatas nosaukums – "Lielais noliedzējs".
"Exodus" jeb "iziešana" – tā izstādi un dzejas lasījumu ciklu ir nodēvējuši četri mākslinieki un 16 dzejnieki. Mākslas darbi jau šobrīd ir skatāmi Tallinas ielas kvartālā, un līdz 7. maijam vairākus vakarus tiem līdzās notiks dzejas lasījumi.
No 27. aprīļa galerijā “Istaba” ir skatāma tēlnieka Ivara Miķelsona darbu izstāde “Pieskaries man…”, un tie ir vārdi, kurus saka izstādes galvenie varoņi – durvju rokturi. Šī patiešām ir reta reize, kad apmeklētāji var ne tikai aplūkot, bet arī aptaustīt eksponātus.
Pie skatītājiem ir devies ilgi gaidīts latviešu seriāls "Krimināllieta iesācējam". Tas veidots pēc detektīvžanra meistara Andra Kolberga kriminālromāna "Meklējiet sievieti" motīviem un aizved mūs pagājušā gadsimta sešdesmitajos un deviņdesmitajos gados.
Kaņepes Kultūras centrs ir viena no zināmākajām alternatīvās kultūras vietām Rīgā. Šajās dienās tam aprit 10 gadi, un centra nams joprojām piedzīvo kapitālā remonta darbus. Tomēr tas nebūt nemazina svētku noskaņojumu un vismaz terasē pie ēkas ir gaidāmi vairāki pasākumi.
"Klasiskās vērtības" un "Dizaina process" – Dekoratīvas mākslas un dizaina muzejs aicina apmeklētājus iepazīties ar jaunu pastāvīgās ekspozīcijas koncepciju. Otrajā stāvā šobrīd skatāmi Latvijas dizaina vecmeistaru darbi. Savukārt trešajā stāvā varam ielūkoties Latvijas dizaina attīstībā pēdējo 60 gadu laikā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
