Neapšaubāmi 2020. gada galvenais kultūras plānu un ieceru korektors bija vīruss Covid-19. Tika sagrauti ne tikai pasākumu grafiki un budžeti, bet arī mākslinieku garastāvokļi un attiecības ar valsts institūcijām. Tomēr ne visas šogad notikušās skandalozās nebūšanas ir saistītas ar pandēmiju.
Autora ziņas
Kino ir viena no tām kultūras nozarēm, kurai aizejošajā gadā nācās piedzīvot smagus sitienus. Kaut vai tādēļ, ka filmēšanas process vienmēr ir kolektīvs darbs, bet šogad vairākus mēnešus spēkā ir bijuši pulcēšanās ierobežojumi. Neraugoties uz to, piedzīvotas jaunu filmu pirmizrādes, un šobrīd ar valsts atbalstu top vairāk nekā 60 jaunas dokumentālās, animācijas un spēlfilmas.
Latvijā ik gadu koncertu “Rotaļlietu simfonija” rīko Hermaņa Brauna fonds, aicinot ziedot rotaļlietas bērniem, kuriem Ziemassvētku laikā izpaliek dāvanu saņemšanas prieks. Šis gads nebūs izņēmums. Tiesa gan, koncerts un ziedošanas akcija sestdien, 19. decembrī, notiks tiešsaistē.
Grāmatnīcu plauktos izdevumi ar latviešu dramaturgu lugām, vismaz pēdējā laikā, parādās reti. Taču tas nenozīmē, ka lugas netiek rakstītas. Pateicoties biedrības “Dramaturgu asociācija” iniciatīvai un neatlaidībai pie lasītājiem nonācis latviešu autoru iepriekš nepublicētu lugu krājums “Cilvēkzvērs”.
Ir sākusies ierakstu pieteikšana Latvijā senākajai mūzikas balvai – “Zelta mikrofonam”. Mūziķiem ļauts iesniegt šogad ierakstītās dziesmas, albumus, koncertierakstus un mūzikas video. Kā atklāja balvas rīkotāji, šis gads varētu būt īpaši bagāts ar pieteikumiem, jo vilšanos par Covid-19 dēļ atceltajiem koncertiem daudzi mūziķi remdēja tieši ierakstu studijās.
Kino veidotāji un augstas kvalitātes kino cienītāji Latvijā Jevgeņija Paškēviča filmu “Ko zina Klusā Gerda” gaidīja vairākus gadus. Kaut arī tā jau ir iekļauta “Lielā Kristapa” nominantu sarakstā, tikai 23. oktobra vakarā Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) seansā filma piedzīvoja pirmizrādi. Vizuāli mākslinieciska, ļoti estētiska un kultūras simboliem pārbagāta – cienīgs režisoram raksturīgo mākslas filmu klāsta papildinājums.
Rosinot kvalitatīvu diskusiju par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu un atbalstot viedokļu daudzveidību, savu alternatīvu skatījumu izstrādājis arhitekts Uģis Šēnbergs un viņa domubiedri. Ar viņu idejas projektu šobrīd var iepazīties "MAD Arhitektūras telpā", kas ir iekārtota Elizabetes ielā 2 – ēkā, kuru pēc valdības ieceres ir plānots nojaukt un vietā būvēt koncertzāli.
Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvojis satīrisks iestudējums par aizspriedumiem, ideāliem un centieniem tos īstenot. Tā darbība risinās liftā, kur satiekas vienkāršs strādniekpuika un ietekmīgs uzņēmējs. Abiem atrodas iemesli vienam otru ienīst un arī apbrīnot. Viencēliens “Oligarhs” Toma Treiņa režijā ir par šo satikšanos.
Rīdzinieki un pilsētas viesi, iespējams, būs jau pamanījuši sabiedriskā transporta pieturvietās līdzās reklāmas plakātiem senus melnbaltus portretus. Tā ir Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstāde, kas pilsētvidē stāsta par provinces sieviešu fotogrāfu darbību 20. gadsimta sākumā. Reizē tas ir arī stāsts par sieviešu tiesībām un radošo brīvību, kam pirms gadsimta bija pavisam cita nozīme.
1920. gada 11. augustā Latvija un Padomju Krievija noslēdza miera līgumu – vienu no nozīmīgākajiem notikumiem jaundibinātās Latvijas Republikas vēsturē. Tas pavēra ceļu mūsu valsts starptautiskajai atzīšanai, un ar to noslēdzās Brīvības cīņas. Joprojām daudziem šis vēstures posms ir maz zināms. Bet varbūt mēs kļūdāmies? Pārbaudiet savas zināšanas ar testa palīdzību!
Ne ar lieliem masu pasākumiem, bet ar izzinošām pastaigām un nelieliem koncertiem piektdien, 14. augustā, sākas Rīgas svētki. Trīs dienu laikā galvaspilsētu iespējams iepazīt no citas puses – apskatīt vietas, kur uzņemtas filmas, izstaigāt ziedu labirintu vai pēkšņi nokļūt zaļumballē paša pagalmā.
2018. gada aprīlī Orsē muzejā Parīzē tika atklāta viena no pēdējā laika un pēdējās simtgades ievērojamākajām Latvijas un Baltijas mākslas izstādēm. Tajā bija skatāmi vairāk nekā 160 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas klasiķu darbi, kas tapuši 19. un 20. gadsimtu mijā. Pērn izstādi varēja skatīt Tallinā, bet tagad tā aizceļojusi uz Nacionālo mākslas galeriju Viļņā.
Arhitekts Andrejs Holcmanis savu amata brāļu vidū noteikti ir zināmākais Vecrīgas pētnieks. Lielā mērā tieši viņam varam pateikties par Pēterbaznīcas un Melngalvju nama atjaunošanu, kā arī to, ka Vecrīga ir iekļauta UNESCO aizsargājamā mantojuma sarakstā. Šogad 18. jūlijā Andrejam Holcmanim apritētu 100 gadi, tādēļ Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta viņam veltīta izstāde.
Ar vairākiem pasākumiem internetā un pilsētvidē ir aizvadīts ikgadējais Rīgas Fotomēnesis. Festivāla noslēgumā tradicionāli tiek prezentēts arī tā dalībnieku darbu izlases katalogs. Šogad Fotomēneša pasākumos piedalījās aptuveni 50 dalībnieki, kuru darbus vienoja mūsdienām atbilstošs nosaukums – dīkstāve.
Viens no latviešu mākslas klasiķiem Uga Skulme pagājušā gadsimta starpkaru Latvijā bija pazīstams ne tikai kā daudzpusīgs mākslinieks, bet arī kā ražīgs publicists un kritiku autors. Lielākā daļa no tām šobrīd apkopotas apgāda “Neputns” izdotajās 14 burtnīcās. Pateicoties autora veiklajai valodai, tās dod ieskatu gan par tā laika mākslas norisēm, gan par sabiedrībā valdošo noskaņojumu.
Jūnija vidū noslēdzās darbs pie vēsturisko rekonstrukciju filmēšanas dokumentālajai filmai “Miers. Robeža. Tilts”, kas vēstīs par Latvijas—Krievijas miera līgumu. Rekonstrukcijās būs redzamas Padomju Krievijas un Latvijas diplomātu sarunas, Krievijas delegācijas dzīve Rīgā, kā arī bēgļu atgriešanās Latvijā.
Gatavojoties Latvijas – Krievijas miera līguma noslēgšanas simtgadei, LTV ir uzsākusi darbu pie televīzijas dokumentālās filmas “Miers. Robeža. Tilts” veidošanas. Filmas pamatā ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tā vēstīs gan par ceļu līdz miera līguma noslēgšanai 1920.gada 11.augustā, gan tā ieguvumiem un zaudējumiem, gan ietekmi uz valsts un sabiedrības attīstību.
Latvijas grāmatu izdevēji atklātā vēstulē ir aicinājuši likumdevējus lemt par nodokļu samazināšanu grāmatniecībā un jau no šī gada 1. jūlija noteikt visām grāmatām 5% PVN likmi. Gan Kultūras ministrijā, gan Finanšu ministrijā apliecina, ka grāmatizdevēju nozare ir sadzirdēta, un samazinātās PVN likmes piemērošana grāmatām ir iekļauta nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā.
Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgum šogad aprit 50. Jubilejas gadatirgus ir pārcelts un tiek plānots vasaras otrajā pusē. Tomēr šo pusgadsimtu muzejs negrasās atstāt bez ievērības, un tam par godu durvis vērusi tematiska izstāde, kas muzeja Izstāžu zālē skatāma no 29. maija līdz 29. novembrim.
Pusotru gadu pēc izdevniecības “Dienas Grāmata” vērienīgā simtgades projekta “Mēs. Latvija, XX gadsimts” savu ceļu pie lasītājiem sāk jauns romānu un literatūras pētījumu cikls “Es esmu...”. Tas piedāvās mūsdienu autoru vīziju par kādu no ievērojamiem Latvijas literatūras pārstāvjiem. 25. maijā klajā laists cikla pirmais darbs – Andra Zeibota romāns “Krauklis”.
Uz interneta vidi pārceļas ne tikai teātra izrādes un koncerti, bet arī kultūras jautājumiem veltītas diskusijas. 18. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālisti sarunā centās saprast, kādi ir vīriešu un sieviešu lasīšanas paradumi un kāpēc sievietes, kā liecina pētījumi, mūsdienās ir cītīgākas grāmatu lasītājas.
Vienkāršas tēmas un paradoksi – tās ir divas galvenās pazīmes, pēc kurām atpazīt Romana Korovina gleznas. Tās ir nelielas formas poēmas pelēki zaļos toņos. Par to no 14. maija var pārliecināties arī galerijā “Māksla XO”, kur izstādīta virkne Korovina darbu personālizstādē “Ceļš starp priedi un krūmu”.
Pirms 35 gadiem kādā dienā Talsos daži vietējie mākslinieki devās gleznot uz Talsu pauguraini un izveidoja mākslinieku grupu. Latvijas mākslas vidē tā ir pazīstama kā Talsu Krūmu mākslas grupa. Laika gaitā tā sevi ir pierādījusi kā daudzpusīgu, asprātīgu un nenogurdināmi radošu cilvēku apvienība. Šobrīd Pedvāles mākslas parka Firkspedvāles muižā ir ierīkota Krūmu mākslas grupas jubilejas izstāde. Tā ar nepacietību gaida pulcēšanās ierobežojumu atcelšanu un svinīgo atklāšanu.
Pirms vairāk nekā mēneša Kultūras ministrija sāka informatīvu kampaņu #Ēkultūra, aicinot iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā kultūras norises baudīt virtuāli. Sākot ar kino seansiem un noslēdzot ar virtuālajām muzeju ekspozīcijām. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte 20. aprīļa videokonferencē atklāja, ka arī ikgadējā 4. maija tautastērpu gājiena norise šogad plānota attālināti.
Filmu studijā “Animācijas brigāde” tapusi jauna animācijas filmiņa “Zirņa bērni”, kurai ir vistiešākā saistība ar labi zināmo Raiņa dzejoli ar tādu pašu nosaukumu. “Zirņa bērni” ir muzikāls piedzīvojums pašai jaunākajai auditorijai, un šopavasar tam vajadzēja piedzīvot pirmizrādi. Filmas veidotāji gan mierina – kolīdz to ļaus iespējas, “Zirņa bērni” nekavējoties dosies ceļā pie mazajiem un lielajiem skatītājiem.
Izdevniecība “Dienas Grāmata” laidusi klajā rakstnieces Kristīnes Ulbergas jaunāko romānu “Kariete uz Santjago”. Godalgotajai autorei šī ir jau sestā grāmata, un tā tapusi, pieveicot Santjago svētceļojuma 900 kilometrus.
Pēdējo gadu laikā Latvijā filmas ir uzņēmuši vairāki desmiti ārvalstu kinokompāniju. Kopš 2010. gada tās sadarbojas ar Rīgas pašvaldības finansēto Rīgas Filmu fondu, ar kura starpniecību daļēji tiek segti izdevumi par filmu ražošanu mūsu valstī. Ārkārtējās situācijas laikā un Rīgas domes vēlēšanu gaidās filmu producenti ir nobažījušies, kā šis fonds darbosies šogad.