Covid-19 radīto sarežģījumu pārvarēšanai paredzētais finansējums ticis izlietots atbilstoši. Tiesa, starp ministrijām pietrūkst koordinācijas, intervijā Latvijas Radio pastāstīja valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Autora ziņas
Valsts kontrole (VK) sākusi pirmo procesu par zaudējumu atlīdzināšanu no amatpersonām par nepamatoti izmaksātām kompensācijām Latvijas Universitātē, intervijā aģentūrai LETA teica valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Iepirkumu uzraudzības birojs veiks pārbaudi saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par iepirkumiem, kuros piedalījies Jēkabpils domes deputāta Andreja Gavrilova būvniecības uzņēmums "Erbauer Group". Pēdējo divarpus gadu laikā uzņēmums uzvarējis vairāk nekā 10 Jēkabpils un pašvaldības uzņēmumu sludinātajos iepirkumos, un pret uzņēmumu sākts kriminālprocess saistībā ar aplokšņu algu maksāšanu uzņēmuma darbiniekiem.
Būvniecības uzņēmums “Erbauer Group”, kas pieder Jēkabpils domniekam Andrejam Gavrilovam (“Saskaņa”) un pār kuru kritusi aizdomu ēna par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kopš 2019. gada uzvarējis 10 Jēkabpils namu pārvaldes iepirkumos. Domē gan skaidro, ka noraidīt pretendentu nav bijis pamata.
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vairākums otrdien, 11. maijā, noraidīja priekšlikumus likumā precīzāk definēt naida noziegumus, kas vērsti pret seksuālo orientāciju. Tika noraidīts arī priekšlikums pret seksuālo orientāciju vērstu noziegumu noteikt par atbildību pastiprinošu apstākli.
Rīgas dome vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs par “Rīgas mežu” nu jau bijušās valdes iespējamu naudas izšķērdēšanu.
No šā gada 1.oktobra 83 dārgākajiem kompensējamajiem medikamentiem cena samazināsies par 20%, bet divi medikamenti pametīs valsts kompensējamo zāļu sarakstu. Par to pirmdien, 17.septembrī, informēja Veselības ministrija (VM).
Tam vajadzīgos likuma grozījumus Saeimā varētu pieņemt līdz Jāņiem, kā mudina izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). Kompromisa cena ir jautājums par sešgadniekiem 1.klasē, kuru šī Saeima vairs necilāšot.
Latvija. Zeme, kur valda beznosacījumu laime un latvieši ar krieviem dzīvo saticīgi kopā. Apmēram tā par šodienas Latviju es rakstīju 2008.gadā, kad piedalījos konkursā “Nākamie 90”. To organizēja Latvijas Institūts, svinot valsts deviņdesmito jubileju.
Ilva Kļaviņa no Alūksnes pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem rakstīja: „Un galvenais – nepazaudēt savu dziesmu! Un es pēc 10, pēc 30 un 50 gadiem kādā dzestrā rudens rītā, vācot kartupeļu ražu, priecāšos par Latvijas skaistumu.” Toreiz Ilva, kurai bija 19 gadi, studēja Rīgā. Tagad viņai ir 28. Pēc 10 gadiem Ilva ir atgriezusies dzimtajā Alūksnē. Atgriezties dzimtajā pusē bija viņas vairākus gadus lolotais sapnis.
Pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem Kārlis Ruks no Grundzāles pagasta rakstīja: „Es ceru, ka pēc 10 gadiem Latvija vairāk novērtēs zemnieku, atbalstot lauku uzņēmējus, jo ar to, kas ir tagad, nepietiek, lai izdzīvotu, kur nu vēl, lai attīstītos.” Viņš cerēja, ka pēc desmit gadiem būs lielas, modernas, konkurētspējīgas saimniecības līdzīpašnieks. Kad viņš to rakstīja, Kārlis bija 9 klasē. Šodien viņam ir 25 gadi un viņam tiešām ir sava zemnieku saimniecība.
Pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem Mārtiņš Otikovs no Rīgas rakstīja: „Latvijai ir jāapzinās, cik ļoti liela nozīme valsts eksistences nodrošināšanai ir vērtībām. Šīs vērtības visstingrāk iemieso un tās visskaidrāk izpaužas ģimenē – sabiedrības pamatelementā. Latvijai ir jābalstās uz stipru ģimeni, tās vērtībām un svētumu.” Toreiz Mārtiņš bija ļoti kārtīgs 12.klases skolnieks. Tagad viņš ir kļuvis ticīgāks. Viņam ir 28, dzīvo un studē Izraēlā. Īpaši interesantas šķiet viņa pārdomas par reliģijas un zinātnes attiecībām.
Pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem Rolands Hartmans no Jēkabpils rakstīja: „Paskatos spogulī, man pretī raugās jaunietis. Muskuļains, brūnām acīm, smaidīgs un laimīgs. Ieslēdzu radio, ziņo, ka valdība čakli strādā. Avīzē lasu, ka pie mums atjaunota cukurfabrika. Zemnieki atkal audzēs cukurbietes. Redzu, pa ielu nāk kaimiņu Jānis – viņš no Īrijas ir atgriezies uz visiem laikiem un atvēris savu autodarbnīcu. Bet man pie viņa tik drīz nebūs jādodas, jo man ir jauns auto, un Latvijai ceļi ir kā meiteņu matu lentas – gludi un plati.” Kāds, iespējams, Rolanda eseju tagad varētu uztvert kā sarkasmu, bet varbūt tas tomēr ir maza puikas ideālistisks skatiens uz dzīvi. Toreiz Rolands mācījās 3.klasē. Pēc desmit gadiem viņš ir kļuvis par ekstravagantu jaunu puisi un mēs tikāmies kapos.
Mācoties 9.klasē, Viktorija Matjuka no Glūdas pagasta pirms desmit gadiem esejā par Latvijas nākamajiem 90 gadiem rakstīja: „Man ir sapnis kļūt par gidi, bet veselības dēļ es nezinu, vai tas piepildīsies. Es pati no bērnības skaitos invalīdu grupā. Mana problēma ir, ka es esmu maza auguma. Man ir ļoti grūti turēties līdzi saviem klases biedriem, bet es ļoti cenšos. Es gribu, lai būtu jaunas klīnikas, kas palīdzētu smagi slimiem.” Tagad viņai ir 25 gadi. Lai gan esejā bija jūtama zināma nolemtība par savu likteni, tagad viņa ir pilnīgi cits cilvēks. Un šis stāsts to ļoti labi parāda.
2008.gadā Latvijas Institūts, svinot valsts deviņdesmito jubileju, sarīkoja eseju konkursu "Nākamie 90". Tajā piedalījās skolas vecuma jaunieši no visas Latvijas. Savās esejās viņi dalījās domās par to, kāda būs Latvija pēc desmit gadiem. Projekts vainagojās ar to, ka 90 jaunieši, kuru esejas tika izraudzītas no vairāk nekā 500 pieteikumiem, Nacionālajā teātrī simboliski proklamēja Latviju no jauna.
Lai cīnītos ar Kremļa propagandu, mediju uzraugs piedāvā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iestrādāt normu, kas uzliek par pienākumu notikumus atspoguļot precīzi un neitrāli. Vienlaikus regulators atzīst – šādas izmaiņas radītu situāciju, kurā politiķi var mēģināt vērsties arī pret vietējiem medijiem, kas pauž tiem netīkamu vēstījumu.
Telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums "Lattelecom" pagājušajā gadā strādājis ar 40,7 miljonu eiro peļņu, kas par 26,4% pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju. Savukārt grupas apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 195,67 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2016. gadā, liecina uzņēmuma konsolidētie neauditētie dati.
Pārvadāto pasažieru skaits reģionālo maršrutu autobusos turpina samazināties, un pašreizējais finansējums neļauj uzturēt visus reisus, tāpēc Autotransporta direkcija piedāvā slēgt trīs ļoti nerentablus maršrutus un samazināt reisus vairākos citos maršrutos.
Maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" potenciālajam investoram dotas divas nedēļas laika, kurā izlemt par nestrādājošā uzņēmuma ražotnes iegādi. To ceturtdien, 4. janvārī, pēc valdības sēdes medijiem pavēstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").
Pēc vairāk nekā divarpus gadu pārtraukuma Latvijā atkal konstatēta saslimšana ar masalām. Šobrīd laboratoriski apstiprināti četri saslimšanas gadījumi – visi pieaugušajiem. Speciālisti uzsver – lai arī skaitlis šķiet mazs, šajā gadījumā tas ir daudz.
Gandrīz katra otrā Latvijā ievestā lietotā mašīna tiek pārdota, nenomaksājot nodokļus. Šādi valsts ik gadu zaudē no 49 līdz pat 70 miljoniem eiro. Lai jautājumu atrisinātu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis ciešāk sadarboties ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) nereģistrēto auto tirgotāju atklāšanā. Piesardzīgiem šādos darījumos jābūt arī auto pircējiem.
Pēc cilvēka iesnieguma par atteikšanos no azartspēlēm internetā lēmumu nedrīkstēs mainīt gadu. Šādu priekšlikumu kārtībā par interaktīvajām azartspēlēm un izlozēm pirmdien, 4.decembrī, atbalstīja valdības komiteja.
Vairākas ministrijas veidos darba grupu meliorācijas sistēmu uzlabošanai apdzīvotās vietās.
Eiropas Savienība (ES) nodrošinās visu dalībvalstu lauksaimniekiem vienlīdzīgas iespējas un finansējumu. Ar šādu solījumu nācis klajā ES komisārs Ginters Etingers.
Saistībā ar tā sauktās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu daļai mājsaimniecību no nākamā gada varētu sarukt tēriņi par elektrību, tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) paziņojuma.
Latvijas Banka paaugstinājusi šā gada valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 4,2%. Par to piektdien, 8. septembrī, paziņojis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Eiropas Savienība (ES) apsver kontu, tajā skaitā depozītu, iesaldēšanu bankās gadījumos, ja būs nepieciešams novērst masveida naudas aizplūšanu no kādas dalībvalsts. Pagaidām nav skaidrs, vai tas varētu skart arī salīdzinoši mazākus noguldījumus.
No 1. septembra valsts garantētos uzturlīdzekļus varēs saņemt līdz 21 gada vecumam. Šāda iespēja būs tiem jauniešiem, kas, sasniedzot pilngadību, turpinās mācības Latvijā.
Valsts segs īres izdevumus divām bēgļu ģimenēm un palīdzību pilotprojekta ietvaros plānots sniegt sešu mēnešu garumā. Šādu Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pirmdien, 10.jūlijā, atbalstīja Ministru kabineta komiteja.
Uzņēmums „Rīgas ūdens” pabeidzis nelegālo pieslēgumu pārbaudi galvaspilsētas ūdensapgādes sistēmai. Izrādās, ka aptuveni piektā daļa mājsaimniecību Mežaparkā un Mārupē centrālajam ūdensvadam pieslēgti nelegāli. Bet ir gadījumi, kad cilvēki pat nenojauš, ka pārkāpj likumu.
Liepājā vēl aizvien turpinās koalīcijas veidošana un uz mēra krēslu pretendē pat trīs kandidāti. Vēlēšanu kaislības gan vēl nav norimušas, un ilggadējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija ir paziņojusi, ka ar "Saskaņu" koalīcijā nestrādās, savukārt Valērijs Agešins ("Saskaņa") raidījumā "Rīta Panorāma" pauda, ka Sesks tomēr vēlas ar "Saskaņu" runāt.
Valsts vides dienests (VVD) pirmdien, 13. martā, aicinājis divus uzņēmumus - "Inčukalns Eko" un AS "A.C.B." - sagatavot savus piedāvājumus Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu otrajam posmam. Par to pirmdien paziņoja VVD vadītāja Inga Koļegova.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
