Turpinoties kara radītajai nestabilitātei, pieaug degvielas cenas. Piemēram, šodien benzīns Latvijas lielākajās degvielas uzpildes staciju ķēdēs maksā vidēji 1,80 eiro par litru, bet dīzeļdegviela – 1,70 eiro par litru. Cenu pieaugums turpināsies vismaz līdz brīdim, kad būs skaidrība par sankcijām, ko rietumvalstis ievieš pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Tieši neskaidrība veicina cenu pieaugumu, skaidroja Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti.
Autora ziņas
Sākoties Krievijas karam pret Ukrainu, pastiprinājušās Krievijas varasiestāžu represijas pret medijiem. Nosaucot karu par karu, var tikt pie cietumsoda, slēgti pēdējie valsts neatkarīgie mediji – telekanāls "Doždj" un radio "Eho Moskvi". Līdz ar to žurnālistikai, vismaz kvalitatīvai, Krievijā ir pienākušas beigas. Tā vērtēja radiostacijas "Eho Moskvi" žurnālisti, kuri pašlaik domā, kā dzīvot un strādāt tālāk.
Drupas, liesmas un asinis... Tādas ainas vērojamas Ukrainas pilsētās. Nespējot pavirzīties uz priekšu, Krievija īsteno arvien nežēlīgāku pilsētu bombardēšanu. Taču pat tajās pilsētās, kas jau atrodas Krievijas spēku kontrolētajā Ukrainas daļā, okupanti sastopas ar spēcīgu civiliedzīvotāju pretestību. Ukraina noasiņo, bet nepadodas.
Krievijas uzbrukumos īpaši smagi cietusi Harkovas pilsēta Ukrainā. Jau vairākas dienas kopā ar ģimeni un citiem iedzīvotājiem patvertnē slēpjas arī Jevgēnijs, kurš kādreiz dzīvoja Latvijā, taču nu jau 14 gadus dzīvo Ukrainā. Jevgēnijs ir neizpratnē par uzbrukumu pilsētai, jo tā vienmēr bijusi krievvalodīga.
Kijevas iedzīvotāji Jarina Arieva un Sviatoslavs Fursins Krievijas un Ukrainas kara otrajā dienā iestūrēja laulības ostā, medusmēneša vietā viņi izvēlējušies aizstāvēt savu dzimteni. Jarinas un Sviatoslava kāzas bija ieplānotas tikai maijā, bet, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, viņi nolēma, ka nevar gaidīt, jo nav zināms, ko nesīs nākotne. Arieva Latvijas Televīzijai pastāstīja, kā ir noskaņoti ukraiņi.
Reaģējot uz to, ka Krievija atzinusi pašpasludināto un starptautiski neatzīto Doneckas un Luhanskas tautas republiku neatkarību, rietumvalstis pamazām vienojas par sankcijām pret Krieviju. Sankcijas viennozīmīgi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, norādīja aptaujātie ekonomisti. Taču, kādā mērā, tas ir atkarīgs no tālākām ģeopolitiskām norisēm.
Krievija kārtējo reizi izspēlē līdzīgu stratēģiju tai, ko tā iepriekš izmantojusi Abhāzijā, Dienvidosetijā, Piedņestrā un Krimā. Tādēļ tās lēmums atzīt Donbasa separātistu neatkarību rietumvalstīm nav bijis liels pārsteigums, uzskata LTV aptaujātie eksperti. Tas, kā situācija attīstīsies tālāk, lielā mērā būšot atkarīgs no Rietumu reakcijas.
Baltkrievijas režīma pagājušovasar organizētā nelegālās migrācijas plūsma pāri Baltkrievijas–Latvijas robežai un ar to saistītais informatīvais fons saasina pretimigrantu noskaņojumu Latvijas sabiedrībā, apliecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā pētījuma dati.
Skaidrība par Covid-19 sertifikātu prasību no 1. aprīļa izglītības jomā strādājošajiem varētu rasties tuvāko divu nedēļu laikā, kad jautājums tiks izskatīts ekspertu līmenī. To par otrdienas lēmumu virknē profesiju arī pēc 1. marta saglabāt prasību pēc Covid-19 sertifikāta sacīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija).
Jau pavasarī Saeima galīgajā lasījumā varētu izskatīt un pieņemt speciālo likumu, kas nostiprinātu Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, paziņoja Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”). Patlaban dievnams atrodas Rīgas domes valdījumā, bet bez īpašnieka. Pēterbaznīcas īpašumtiesības plānots piešķirt Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam. Pirms tam gan jāatrisina daži ar konfesiju savstarpējām attiecībām saistīti jautājumi.
Vairākas privātpersonas un nevalstiskās organizācijas nosūtījušas tieslietu ministram Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) vēstuli, kurā norobežojas no Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā Civilās savienības likumprojekta, norādot, ka likumprojekts nav izskatīts ministrijas darba grupā un degradē ģimenes jēdzienu. TM norādīja, ka tapušais ir darba variants, ko vēl apspriedīs līdz 1. martam.
2017. gadā valdības apstiprinātais Valsts pārvaldes reformu plāna nosaukums varēja radīt lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas nav pamata teikt, ka valsts pārvaldē šajā periodā reformas būtu notikušas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" teica VK padomes locekle Inga Vilka.