Viņš norādīja, ka pēc ļoti vājās attīstības 2016. gadā šogad Latvijas tautsaimniecība uzrāda straujus izaugsmes tempus. Viens no galvenajiem faktoriem ir ārējo tirgu atkopšanās un no tā izrietošā apstrādes rūpniecības izaugsme.
"Otrs svarīgs faktors bija aktivitātes pieaugums gan privātajās investīcijās, gan Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, kas pagājušajā gadā tika minēts kā galvenais izaugsmes kavēklis.
Investīciju atkopšanās nodrošina ievērojamu pieaugumu būvniecībā un tādās saistītajās nozarēs kā ieguves rūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā," teica Rimšēvičs.
Tāpat IKP pieaugumu veicināja arī būtisks valsts pārvaldes izdevumu kāpums atalgojumam un preču un pakalpojumu iegādei.
IKP izaugsmes prognoze paaugstināta, ņemot vērā straujāko izaugsmi šā gada pirmajā pusgadā, tālāku kāpumu būvniecības sektorā, bezdarba samazinājuma un algu pieauguma veicināto privātā patēriņa straujāku kāpumu, kā arī labvēlīgu situāciju ārējos tirgos.
Paaugstināta arī nākamā gada IKP pieauguma prognoze – Latvijas ekonomika saskaņā ar neizlīdzinātajiem datiem 2018.gadā varētu pieaugt par 3,8%, nevis 3,4%, kā lēsts iepriekš.
Savukārt inflācijas prognozi šim gadam Latvijas Banka nav mainījusi – inflācija šogad tiek lēsta 2,9% līmenī.
Rimšēvičs: Latvijas ekonomika sāk "uzskarst"
Rimšēvičs sacīja, ka Latvijas ekonomika ir sākusi "uzkarst". Taču pašreizējā situācija radikāli atšķiras no tā sauktajos treknajos gados piedzīvotā.
Tā rezultātā vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana. Produktivitāte jeb ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam, tādējādi Latvija zaudē konkurētspēju.
"Uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti un investīcijas, bet ilgi tā turpināties nevar, jo vājinās konkurētspēja. Tas var būtiski iedragāt Latvijas uzņēmēju iespējas sekmīgi strādāt eksporta tirgos un samazinās izaugsmi. Vienlaicīgi valsts sektorā ik dienas tiek atvērtas jaunas darbavietas," sacīja Rimšēvičs.
Ņemot vērā situāciju darbaspēka tirgū, vēl jo aktuālākas kļūst reformas, kas stiprinātu Latvijas cilvēkkapitālu, ļautu mazināt saspīlējumu darba tirgū, palielinātu augsti izglītotu profesionāļu skaitu. Runa ir par izglītības reformām, kā arī par pārmaiņām veselības nozarē, lai stiprinātu iedzīvotāju veselības stāvokli, sacīja Rimšēvičs.
"Varu tikai piekrist tiem ekonomistiem, kuri saka, ka kopš krīzes laika tā arī neesam spējuši īstenot strukturālās reformas, kas ir kritiski nepieciešamas Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes potenciāla stiprināšanai.
Tā rezultātā esam nonākuši situācijā, kad par pārkaršanas pazīmēm jārunā jau pie 4% izaugsmes tempa," piebilda Latvijas Bankas prezidents.
Latvijas Bankas risinājumi problēmu novēršanai
