Četri saslimšanas gadījumi, bet tieši saistīti varētu būt divi – tā secina Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Divi saslimušie strādājuši vienā darba vietā, vispirms viens no viņiem nonācis slimnīcā – tur atklātas masalas, un jau pēc tam viņa kolēģis secinājis, ka viņam ir līdzīgi simptomi. Vienā gadījumā nav skaidrs, vai slimība saķerta ārzemēs vai Latvijā, jo inkubācijas periodā sanācis būt gan Latvijā, gan ārpus valsts.
Bet ceturtais ceļojis nav – tātad inficējies tepat uz vietas. Tomēr, kas bijis pirmavots, var tikai minēt. Visi saslimušie ārstējas stacionārā.
Vīruss izplatās gaisa pilienu ceļā, dabūjams – jebkur. Darbā, veikalā, uz ielas. "Sabiedrībā ir kāds gadījums, kur nav izteikta simptomātika, nav noteikta diagnoze, slimnieks nav izolēts un slimība varētu izplatīties," norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
SPKC veic masalu gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizē nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, to skaitā kontaktpersonu apzināšanu un medicīniskās novērošanas organizēšanu.
"Vakcinācija ir apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem bērniem otrajā dzīves gadā un septiņu gadu vecumā. Veicamas divas potes, kas dod vismaz 97% garantiju, ka cilvēks nesaslims ar šo slimību," sacīja Perevoščikovs.
Speciālisti par masalu izplatīšanos ir satraukti. Austrumu slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste, infektoloģe Ludmila Vīksna uzsver – ne velti pret to vakcinējas.
"Slimība ir ļoti smaga, slimība ir ar milzum daudz komplikācijām, piemēram, tad, kad cilvēks ir pārslimojis ar masalām, masalas vispār ir viena no smagākajām slimībām, tad atkopšanās process var būt mēnešiem. Nedēļām noteikti, bet pat mēnešiem cilvēks jūtas nevesels, pievienojas daudz un dažādas slimības, kas citādi nebūtu pievienojušās," skaidroja Vīksna.
Tiem, kas bērnībā vai arī vēlāk ir vakcinēti, jāuztraucas neesot. Vīruss, nokļūstot organismā, kuram ir imunitāte, aiziet bojā un arī tālāk neizplatās. Ja vakcinācija notikusi sen, lai būtu drošs, gan der pārbaudīt, vai asinīs ir antivielas.
"Pilnīgi 100% droša par tām vakcīnām, ko viņi ir saņēmuši 30-40 gadus atpakaļ, es nebūtu. Kaut gan principā tās vakcīnas arī bija ļoti labas, jo saslimstība ļoti labi samazinājās. Bet mūsdienu vakcīnas – tās ir labāk pārbaudītas uz dažādām īpašībām un tās, bez šaubām, ir labākas vakcīnas," teica Vīksna.
SPKC norāda – tas, ka saslimušie ir tieši pieaugušie, nevis bērni, apliecina, ka bērnu vidū vakcinācijas aptvere ir ļoti laba.
Centra speciālisti gan jebkurā gadījumā aicina ārstus pievērst pastiprinātu uzmanību.
"Sakarā ar to, ka diagnoze ir ļoti reta, tā nav pirmā, kas nāk prātā ārstiem. Tāpēc mēs aicinām arī ārstus, ja redz šādus pacientus, aicinām apsvērt šādu iespēju, ka ir masalas. Jo ātrāk šādi gadījumi būs atklāti, jo ātrāk SPKC varēs veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu slimības izplatīšanos," atzīmēja Perevoščikovs.
Informācija SPKC mājaslapā liecina, ka masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Masalu slimības simptomi parasti parādās pēc 10 – 12 dienām pēc inficēšanās. Sākotnēji tas atgādina saaukstēšanos – ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jūtīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai dienai, temperatūra var sasniegt 39-41 grādus, parādās sarkani izsitumi, kas ilgst no četrām līdz septiņām dienām. Izsitumi sākas uz sejas un pēc tam izplatās pa visu ķermeni.
Pēc izslimošanas veidojas imunitāte.
Līdz šim Latvija pozitīvi izcēlusies citu Eiropas valstu vidū. Eiropas slimības un profilakses centra pārskatā decembrī tikai Latvija un Malta bija to valstu vidū, kurās iepriekšējos 12 mēnešos nebija bijis neviena saslimšanas gadījuma. Visvairāk savukārt bija Rumānijā - vairāk nekā 5600 gadījumu, Itālijā un Vācijā, ko saista ar zemu vakcinācijas līmeni pret šo slimību. Pasaules Veselības organizācija jau pērnās vasaras vidū brīdināja par masalu izplatību Eiropā.
