Viesojoties Rīgā, komisārs norādīja, ka Eiropas Komisijas (EK) mērķis ir modernizēt lauksaimniecības politiku un vienkāršot noteikumus, kas regulē šo nozari. Pagaidām ir virkne jautājumu, par kuriem jāvienojas ar lauksaimnieku organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī ES dalībvalstīm.
Etingers solīja, ka EK centīsies panākt, lai visu dalībvalstu lauksaimnieku iespējas būtu vienlīdzīgas.
Viena no nākamajām Eiropas fondu prioritātēm ir finansējuma pieaugums zinātnē un pētniecībā. Iepriekš komisārs ir kritizējis ES, ka tajā vēl joprojām pastāv diskriminācija un nevienlīdzība pēc cilvēku rases, etniskās izcelsmes un reliģijas. Etingers vairākkārt aizstāvējis jebkāda veida vienlīdzību.
Etingers pieminēja arī ES daudzgadu budžeta jautājumu, kad Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību.
«Patiešām mums ir jāsedz ienākumu pārrāvums. Eiropas Savienība atrodas situācijā, kad mums nav deficīta. Mēs nevaram palūgt kādu banku, lai tā mums aizdod naudu. Nacionālā un reģionālā līmenī (dalībvalstīm) ir šādas tiesības, un viņas arī izmanto tās. Bieži vien par daudz, pieprasot kredītus. Tāpēc, lai nosegtu (“Brexit” izraisīto finanšu pārrāvumu), mēs piedāvājam 50% samazinājumu esošajā gada budžeta struktūrā. Un 5 % „jaunu” līdzekļu nākamajā plānošanas periodā,» sacīja Etingers.
Jau vēstīts, ka Latvijas zemnieki joprojām – 13 gadus pēc iestāšanās ES – saņem vienus no zemākajiem tiešajiem maksājumiem par hektāru. Latvijā pērn tie bija 132 eiro par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro par hektāru. Latvijā tie gan palielinās ar katru gadu un gaidāms, ka 2019.gadā sasniegs vairāk nekā 180 eiro par hektāru - pirms pārdales uz Lauku attīstības programmas pasākumiem.
